Viļānu Sv. Ercenģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca

1753. gadā barons Miķelis Riks sāka celts pašreizējo Viļānu mūra baznīcas un klostera ansambli. Baznīcā tās pirmsākumā bija 9 altāri, un tā bija viena no skaistākajām un greznākajām baznīcām Latgalē. Līdz mūsdienām ir saglabājies muižkunga Miķeļa Rika 1777. gada 18. novembrī sastādītā un parakstītā Viļānu baznīcas un klostera fundācijas dokumenta noraksts.

Baznīca pabeigta 1772. gadā. 18. gs. Celtā katoļu baznīca un daļēji līdz mūsu dienām saglabājies klostera komplekss ir viens no nedaudzajiem šāda veida arhitektūras pieminekļiem Latvijā un Ziemeļeiropā.

Baznīcas centrālo altāri grezno astoņas korintiešu ordera kolonnas, virs kurām arhitrāvā uzraksts Quis ut Deus (latviski - „Kas ir kā Dievs"). Kreisajā jomā atrodas Jēzus Sirds altāris, labajā – Jēzus Kristus ciešanu altāris, kurā ievietots 18. gs. izgatavotais koka krucifikss, kuram piedēvētas brīnumdarītāja spējas. Daudzās pateicības votas liecina par medicīniski neizskaidrojamām dziedināšanām un brīnumiem. Viļānu baznīca un tās apkārtne mūsdienās ir kļuvusi par ievērojamu svētceļojuma vietu. Bez atjaunotā dievnama iespējams apskatīt Sveču kapelu, sv. Terēzes no Bērna Jēzus kapelas un rožu dārzu, kapelu veltītu dvēselēm šķīstītavā, baznīcas pagrabus ar kapelu veltītu nedzimušajiem bērniem, Krustaceļu, kā arī krusta kapelu, Fatimas Dievmātes godam veltīto grotu ar Fatimas ganiņu skulptūrām, Rožukroņa dārzu ar svētā bīskapa Meinarda – Latvijas pirmā misionāra skulptūru, draudzes aizbildņa sv. Erceņģeļa Miķeļa skulptūru. Lai apskatītu visus šos iepriekš uzskaitītos objektus, iepriekš jāpiesakās pie baznīcas gida.

1832. gadā Krievijas valdība aizliedza katoļu klosteru darbību, baznīcu slēdza. Savu darbību klosteris  atjaunoja tikai 1924. gadā. Otrā Pasaules kara laikā baznīcai sagrāva torņus un uzspridzināja klosteri, taču pēc kara dievnamu un klostera ēku atjaunoja. 2011. gadā pie klostera tika atklāts Rožukroņa dārzs ar Latvijas pirmā misionāra Svētā Meinarda skulptūru un atklāta baznīcas patrona, Erceņģeļa Miķeļa skulptūra.[5] Baznīcas dārzā ir ierīkots rožu dārzs. Baznīca tikusi atjaunota gan no iekšpuses, gan no ārpuses. Sveču kapelā ir uzcelta grota par nedzimušajiem bērniņiem, Miķeļa Rika atdusas vieta, Terēzītes rožu dārzs, rožukroņa dārzs un kapela par mirušajiem. Ir plānots uzcelt Krusta ceļu. 

2018.gada augustā tika pabeigts Vissvētās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas Marijaņu Priesteru Kongregācijas Latvijas Provinces projekts “Svētceļnieku mājas atjaunošana”, kas saņēma Eiropas Lauksaimniecības Fonda lauku attīstībai (ELFLA) līdzfinansējumu tā īstenošanai. Svētceļnieku māja, Kultūras laukumā 7, Viļānos, atjaunota jau baznīcai piederošās ēkas vietā, ar nolūku paaugstināt naktsmītņu kapacitāti un uzlabot teritorijas vizuālo izskatu, radot sakoptu ārējo vidi. Ēka atrodas pāris metru attāluma no Viļānu Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīcas un Viļānu Sv. Alberta klostera, kur galvenokārt notiek visi pasākumi, kuru dalībniekiem ir nepieciešamas naktsmājas.

DIEVKALPOJUMI

DARBA DIENĀS

7.00 - Rožukronis

7.30 - sv. Mise

15.00 - Dieva Žēlsirdības kronītis, Rožukronis

16.00 - sv. Mise

SVĒTDIENĀS UN SVĒTKU DIENĀS

8.30 - Rožukronis

9.00 - sv. Mise

11.30 - Rožukronis

12.00 - sv. Mise