Godināti Zelta kāzu jubilāri
Sagaidot Starptautisko ģimenes dienu, Rēzeknes novadā jau par tradīciju kļuvis sveikt pārus, kuru kopdzīves ceļš mērāms piecos gadu desmitos. Tā kā pagājušajā gadā Covid pandēmijas dēļ pasākums nenotika, šoreiz tika godināti gan 2022. gada, gan 2021. gada Zelta kāzu gaviļnieki.
“Jūs esat godāti savās ģimenēs, jūs esat godāti savā novadā. Jūs esat zelta vērts piemērs mums visiem!” klātesošos sveica Rēzeknes novada domes priekšsēdētāja vietniece Ērika Teirumnieka. “Sastrīdēties, parādīt savu raksturu, pagriezt muguru - to prot katrs, bet cik bieži mums ir grūti pārkāpt savam “es”, lai tuvam un mīļam cilvēkam īstajā brīdī piekāptos un turpinātu kopā iesākto ceļu. Saglabājiet šo savstarpējo cieņu un mīlestību, turpiniet rādiet piemēru citiem, jo ģimene ir mūsu lielākā vērtība.”
Ar dziesmām un dejām gaviļniekus sveica Maltas mūzikas skolas audzēkņi un pirmsskolas izglītības iestādes “Jāņtārpiņš” Lūznavas bērni. Zelta kāzu jubliāru saietu rīkoja Rēzeknes novada Dzimtsarakstu nodaļa. “Kā rodas mīlestība? Kā šajā lielajā pasaulē cilvēki atrod viens otru? Katram uz šo jautājumu būs sava atbilde. Citiem tā sākas zem reibinoši smaržojošiem ceriņiem, savukārt citiem mīlestība atnāk lietainā rudens dienā,” ģimenes uzrunāja Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Marija Deksne, aicinot pārus atcerēties baltāko dienu, kad iededza sava ģimenes pavarda uguni, pie kā kopā sildījušies nu jau pusgadsimtu.
Uz svinīgo pasākumu 13. maijā Lūznavas muižā ieradās seši pāri.
Maruta un Pēteris Belinski no Nautrēnu pagasta
Marutas dzimtā puse ir Kārsava, bet Pēterim - Nautrēni. Pirmā liktenīgā tikšanās notika Nautrēnu pagasta Kalnu astoņgadīgajā skolā, kur Maruta strādāja par skolotāju, bet Pēteris uz skolas izlaidumu tika uzaicināts kā muzikants. Tas notika 1968. gadā, bet pēc 2 gadiem - 15. augustā abi jaunieši svinēja kāzas. Pēteris iemīlējis mūziku no 4 gadu vecuma, ļoti patika dziedāt, un nu jau šobrīd muzikanta stāžs ir 70 gadi. Arī Marutai dziedāšana vienmēr bijusi sirdslieta - Maruta jau 37. gadu dzied etnogrāfiskajā ansamlī. Gaviļnieku viss mūžs saistās ar dziesmu un muzicēšanu. Kā ierasts, muzikantiem večerinka beidzas tikai ap rīta gaismu, kad gaiļi sāk dziedāt un dažs labs Rogovkas iedzīvotājs jau iet govis slaukt, bet Pēteris – diez vai varēs saskaitīt, cik ballītēs, kāzās un dažādos pasākumos spēlēts un dziedāts. Maruta 18 gadus nostrādāja par skolotāju Kalnu skolā, bet 11 gadus bija Nautrēnu bērnudārza vadītāja. Pēteris Nautrēnu sovhozā strādājis par mehāniķi, sagādnieku, arī gaterī. Marutas un Pētera ģimenē izauklēts dēls Aldis , kurš saimnieko un ir zemnieks Nautrēnos, un meita Ineta. Vecvecākus priecē 3 mazbērniņi - 2 puikas un 1 meitenīte.
Anastasija un Vladimirs Pavlovi
Anastasijas un Vladimira Pavlovu dzimtā puse ir Lendžu pagasts. 1968. gadā Kirova kolhozā Lendžu pagastā notika skaista balle, kurā abi jaunieši arī iepazinās. Kā saka Anastasijas kundze - tā bija mīlestība no pirmā acu skatiena. Vecā gada vakarā tika svinētas kāzas, kā jau tajos gados bija pieņemts - “uz diviem galiem” - gan līgavas, gan līgavaiņa mājās. Apbrīnojami, ka gan Anastasija gan Vladimirs visu mūžu nostrādāja vienā darba vietā - Anastasija 43 gadus Rēzeknes novada pašvaldībā bija budžeta ekonomiste, savukārt Vladimirs strādāja rūpnīcā REBIR. Ģimenītē izauklēti 2 bērni - dēls Valērijs un meita Arnita. Tagad 3 mazdēliņi, 1 mazmazdēliņš un 2 mazmeitiņas allaž brauc ciemos pie saviem mīļajiem vecvecākiem, lai izbaudītu vecmāmiņas un vectētiņa rūpes, kopā priecātos un blēņotos.
Marija un Jakovs Rižakovi no Ozolaines pagasta
Marijas un Jakova liktenīgā satikšanās notika kādreizejā Piena konservu kombināta klubā, kur abi jaunieši ieradās uz deju vakaru, un Jakovs uzdrošinājās uzlūgt biklu meiteni Mariju uz deju. Tā aizsākās draudzība, kas pārauga skaistās mīlestības jūtās. 1970. gada 30 . aprīlī Rēzeknes rajona dzimtsarakstu nodaļā tika svinētas kāzas. Marija visu savu dzīvi veltīja darbam tirdzniecībā, un lielā darba pieredze ļāva kļūt par tirdzniecības pārvaldes direktori, bet Jakovs darbojās celtniecības jomā un arī strādāja pat transporta vadītāju. Marija un Jakovs izauklējuši meitu un dēlu. Tagad vecvecākus priecē 1 mazdēliņš un 2 mazmeitiņas. Pensijas gados atliek laiks arī vaļas priekiem - Jakovam tā ir dārza apkope un makšķerēšana, bet Marijas sirdslieta ir ziedu audzēšana un kopšana, tāpēc Rižakovu ģimenes māja ir sakopta un puķu ieskauta.
Lūcija un Vilhelms Butleri no Lendžu pagasta
Piektā desmitgade aiziet arī Lūcijas un Vilhelma Butleru kopdzīvē - tā gadiņš aiz gada, katram līdzi prieka un laimības mirkļi. Lūcijas dzimtās mājas ir Lendžu pagastā, Vilhelmam - Pušas pagastā. Lūcijas un Vilhelma draudzības sākums bija zaļumballē, kas notika Taudejāņu skolas pagalmā. 1971. gada 26. novembris bija Lūcijas un Vilhelma baltā diena un jauniešu kāzu ielūgumā bija rakstīts- vētrās, puteņos un sniegos mūžs mums kopā jānoiet. Kāzas tika svinētas 3 dienas, kas izvērtās par ļoti skaistu un jautru pasākumu. Vilhelms Kirova kolhozā strādāja par galveno vetārstu, 80. gadu sākumā Vilhelms jau bija Lendžu ciema priekšnieks, bet Lūcija strādāja par grāmatvedi kolhozā. Lūcijas un Vilhelmā ģimenītē ir izaudzināts dēls Dainis un meita Inga, tagad vislielāko prieku dāvā četri gudri un talantīgi mazbērni. Lūcijas kundze atzīst, ka gadi aizsteigušies kā strauja upe, atstājot atmiņās daudzus jo daudzus skaistus mirkļus - gribas atzīmēt, ka Lūcija un Vilhelms diez vai spēs saskaitīt cik jubilejas, pasākumus un kāzas ir kopā novadījuši- skaists, bagāts ,ar mīlestību un cieņu vienam pret otru piepildīts mūžs.
Īrija un Luka Gadžegas no Ozolaines pagasta
Īrija un Luka Gadžegas dzīvo Ozolaines pagasta Pleikšņos. Apprecējās 1971. gada 18. septembrī Rēzeknes pilsētas dzimtsarakstu nodaļā. Luka ir ukrainis, viņa dzimtā puse ir Rietumukrainas Aizkarpatu rajons. No 1965. gada dienēja Daugavpilī (3 gadus), pēc dienesta sāka strādāt Rēzeknē par mašīnistu. Īrija piedzima Krāslavas pusē, Andrupenē. Mācījās Daugavpilī par pavāru un no 1969. gada sāka strādāt Rēzeknē savā specialitātē. Abi jaunieši dzīvoja dzelzceļa kopmītnēs, kur arī iepazinās. Jaunībā gan Īrija, gan Luka bija ļoti aktīvi sportisti, bieži piedalījās sacensībās un guva godalgotas vietas: Īrija slēpošanā un Luka šahā. Savā ģimenē izaudzinājuši 2 meitas - Svetlanu un Inu, 3 mazbērnus (2 mazmeitiņas un mazdēliņš) un jau sagaidījuši 3 mazmazmeitiņas un 2 mazmazdēliņus. Mazbērni ir vecvecāku prieks un gandarījums, kad visi ķipari sanāk kopā un sniedz savas saldās bučiņas, tas ir neiedomājams prieks.
Ludmila un Vilis Kuzņecovi no Maltas pagasta
Ludmila un Vilis iepazinās Rīgā, tas notika augusta mēnesī, bet 1972. gada 11. februārī Ludmila un Vilis svinēja savus mīlestības svētkus - kāzu dienu. Ludmila ir apguvusi medmāsas profesiju un Maltas slimnīcā strādāja par vecmāti, Vilis ir beidzis kara skolu, dienējis raķešu daļā, tāpēc darba specifikas dēļ ģimenīte bieži mainījusi dzīves vietu, un ir strādāts Užavā, Murmanskā, Ungārijā, Ukrainā. Ģimenē ir dzimuši divi dēli - Aleksejs un Igors un meita Inese. Savu mīlestību vecvecāki dāvā savai mazmeitiņai Danielai. Ludmilas sirdslieta ir akordeona spēle un dziedāšana, ir strādāts arī par mūzikas skolotāju, bet Vilim patīk darināt no koka praktiskas lietas sadzīvei.
Sveicam Zelta kāzu jubilārus! Sūtām sveicienus arī tiem pāriem, kuri bija pieteikušies, bet diemžēl uz pasākumu ierasties nevarēja: Georgijs un Jeļena Ivanovi (Lūznavas pagasts), Lilita un Vitolds Uržas (Lūznavas pagasts), Olga un Antons Zundas (Lūznavas pagasts), Hionija un Sergejs Safonovi (Maltas pagasts), Lilija un Juris Berņevi (Maltas pagasts), Vera un Nikolajs Fiļimonovi (Ozolaines pagasts) un Māra un Voldemārs Ostrovski (Silmalas pagasts).