Makšķerēšana

Makšķerēšanu var definēt kā zivju vai citu ūdens sugu nozvejas procesu no ūdeņiem uztura vai sporta nolūkos.

Pierādījumi liecina, ka agrīnie cilvēki ir zvejojuši apmēram pirms 40 000 gadu. Daži arheoloģiskie pierādījumi atklāj gliemežvāku fragmentus un zivju kaulus, un alu gleznojumi liecina, ka jūras un upju veltes bija svarīgas aizvēsturiskās ēdienkartes sastāvdaļa.

Arī šodien ir ļoti daudz makšķerēšanas cienītāju, jo tas ir lielisks atpūtas un sporta veids.

Latvijas Republikas Zvejniecības likums izdala šādus zivju iegūšanas terminus:

• makšķerēšana, vēžošana un zemūdens medības;
• rūpnieciskā zveja - darbība nolūkā iegūt zivis, izmantojot rūpnieciskus zvejas rīkus;
• komerciālā zveja – zivju iegūšana ar tiesībām tās pārdot vai realizēt, lai gūtu peļņu;
• pašpatēriņa zveja – zivju iegūšana savam patēriņam  bez tiesībām tās pārdot vai realizēt.

Latvijā makšķerēšanas noteikumus nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 800 “Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi”

Lai makšķerētu, ir nepieciešams iegādāties makšķerēšanas karti vai licenci.

Karte nav nepieciešama personām vecumā līdz 16 gadiem un personām, kas vecākas par 65 gadiem, kā arī invalīdiem, uzrādot personu apliecinošu dokumentu.

Kā arī, karte būs derīga tikai uzrādot personu apliecinošu dokumentu.

Makšķerēšanas licences ir nepieciešamas, lai regulēt un limitēt vērtīgu zivju un vēžu sugu ieguvi, regulējot makšķernieku, vēžotāju vai zemūdens mednieku skaitu, lai samazinātu ietekmi uz zivju krājumiem un vidi, kā arī nodrošināt ilgtspējīgu zivju resursu izmantošanu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Vērts pieminēt, ka arī vietās, kur ir nepieciešama makšķerēšanas licence, jāuzrāda makšķerēšanas karte.

Personas, kas pārkāpj noteikumus, tiek sauktas pie administratīvās vai kriminālatbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Zemkopības ministrijā saskaņoto licencētās makšķerēšanas nolikumu saraksts (27.01.2022.)