Zeme zem ezera pieder īpašniekam, bet zvejas tiesības valstij?

Pēc šobrīd spēkā esošās likumdošanas Latvijā pastāv trīs veidu ūdenstilpes:

• Publiskie ūdeņi (Civillikuma 1. pielikums), kuri ir valsts īpašumā un kuros zvejas tiesības pieder valstij. Rēzeknes novadā publiskie ezeri ir Černostes, Dziļūta, Feimaņu, Idzipoles, Ismeru-Žogotu, Kaunatas, Lubāna, Meirānu, Pušas, Rāznas, Rušona, Salāja, Tiskādu, Viraudas (Lendžu pagasts), Virtūkšņa un Zosnas.
• Ūdeņi, kuros zvejas tiesības pieder valstij (Civillikuma 2. pielikums) – zeme zem ūdenstilpēm pieder īpašniekam, bet zvejas tiesības pieder valstij. Tādi ezeri Rēzeknes novadā ir Adamovas, Bižas, Ilzas, Ismeru, Kaugaru, Labvārža, Lielais Kūriņu, Micānu, Pārtovas, Sedzera, Sološnieku, Stiebrāja, Svētavas, Umaņu, Viraudas (Mākoņkalna pagasts).
• Privātie ezeri – ezeri, kuros gan zeme, gan zvejas tiesības pieder ūdeņu īpašniekam un tiek izmantotas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Šonedēļ ar mediju starpniecību Rēzeknes novada iedzīvotājs, viens no Pārtovas ezera īpašniekiem, meklēja skaidrojumu, kāpēc ezera īpašniekiem nepienākas rūpnieciskās zvejas tiesības.

Atbilstoši likumdošanai Pārtovas ezerā zvejas tiesības pieder valstij. Ezers atrodas Kaunatas pagastā un tā kopējā platība ir 83,4 ha. Pēc publiski pieejamiem datiem Pārtovas ezers pieder 16 īpašniekiem, un 15 īpašniekiem zemes īpašums piekļaujas ezeram.

Atbilstoši Ministru kabineta (MK) 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 796 “Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos” 3.11.punktam zvejas tīklu limits ezerā ir 75 metri. 2019. gadā komersants pieteicās veikt komerciālo zveju Pārtovas ezerā un izņēma visu pieejamo limitu. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumi Rēzeknes novadā atbilstoši likumdošanai tiek slēgti uz pieciem gadiem. Tas nozīmē, ka brīvs zvejas tīkla limits līdz 2024.gada nogalei nebūs pieejams. Īpašnieki, kuriem pieder zeme zem ezera, ir neizpratnē par to, kāpēc Rēzeknes novada pašvaldība priekšroku dod komersantam, nevis zemju īpašniekiem. Vēlamies vērst uzmanību, ka atbilstoši MK 2016. gada 13. decembra noteikumu Nr.790 “Noteikumi par zvejas tiesību izmantošanu privātajos ūdeņos” 20. punktam “Privātajos ūdeņos, kuros saskaņā ar Civillikuma II un III pielikumu zvejas tiesības pieder valstij, piekrastes zemju īpašniekiem ir priekšroka rūpnieciskās zvejas tiesību nomā, ja rūpnieciskās zvejas tiesības šajos ūdeņos nenomā vietējie zvejnieki, kas nodarbojas ar komerciālo zveju.”

Lai apmierinātu visu īpašnieku vēlmes veikt pašpatēriņa zveju Pārtovas ezerā, zvejas tīklu limits būtu jāpalielina no 75 metriem uz 930 metriem (30 metru minimālais zvejas limits reizināts ar 31 īpašnieku (15 īpašnieki, kam pieder zeme zem ūdens un 16 īpašnieki, kam pieder krasta līnija)). Taču, ņemot vērā likumdošanu, ja uz brīvo limitu pieteiksies komerciālās zvejas veicējs, tad viņam būs priekšroka. Un pastāv iespēja, ka šis komerciālās zvejas veicējs vēlēsies iegūt visu brīvo zvejas tīklu limitu. Turklāt tīklu limitu palielināšanai jābūt zinātniski pamatotai, nevis vadoties pēc īpašnieku skaita.

Latgales Reģionālās televīzijas sižetā izskanēja bažas, ka šī brīža komersants būs izķēris visas lielās zivis un makšķerniekiem paliks tikai mazās. Pašvaldība kopā ar Valsts Zivju fondu Pārtovas ezerā 2014. gadā ielaida 8300 zandartu mazuļu, 2016. gadā ielaida 8300 zandartu mazuļu. Arī šogad ir iesniegts projekta pieteikums Valsts Zivju fondā par zandartu mazuļu ielaišanu, tāpēc runām par zivju neesamību ezerā nav pamata.

Vienojoties ar īpašniekiem un sabiedrību, pašvaldība redz iespēju ierosināt izmaiņas spēkā esošajā likumdošanā, tas ir, aizliegt veikt rūpniecisko zveju Pārtovas ezerā. Tādā gadījumā visiem interesentiem būtu iespējams makšķerēt, iegādājoties Makšķernieka karti. Par iespējamiem grozījumiem likumdošanā jau ir uzsāktas sarunās ar Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamentu. Jāņem vērā, ka tādā gadījumā pašvaldībai nebūs tik liela motivācija regulāri atjaunot zivju resursus ezerā.

Esam gatavi iesaistīties un meklēt labākos risinājumus. Pašvaldība ir atvērta sadarbībai ar visām ieinteresētajām pusēm, lai veicinātu gan Pārtovas ezera, gan arī citu Rēzeknes novada ūdentilpju attīstību un racionālu izmantošanu.

Klinta Bērziņa,
Rēzeknes novada pašvaldības Vecākā vides aizsardzības speciāliste