Apskates objekti un vēsturiskas personas
Dukstigala Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca
Dukstigalā līdz 1960. gadam bija divas draudzes — Baltais Dukstigals un Melnais Dukstigals.
Baltajā Dukstigalā koka baznīca uz akmens mūra pamatiem, celta 1775. gadā. No ārpuses tā bija vertikāli apšūta ar dēļiem, arī jumts bija veidots no koka dēlīšiem, bet uz tā izveidots dekoratīvs paaugstinājums ar dzelzs krustu. Baznīcai apkārt bija dārzs, ap kuru atradās akmens mūra žogs un vārti sarkanu ķieģeļu stabos. Tā kā padomju varas gados nebija pieļaujams, ka vienā vietā atrastos divas baznīcas, 1960. gadā to nojauca, neskatoties uz to, ka dievnams bija arhitektūras piemineklis un vecākā koka baznīca Latgalē, tolaik 367 gadus veca celtne.
Melnā Dukstigala pirmā katoļu koka baznīca tika uzcelta 1776. gadā un veltīta Vissvētās Trīsvienības godam. 1827. gadā dievnams tika pilnībā atjaunots un tas pastāvēja līdz 1922. gadam, kad prāvesta Gabra darbības laikā šīs baznīcas vietā sāka būvēt jaunu koka dievnamu. Baznīca tika uzcelta, taču Otrā Pasaules kara laikā, 1944. gada 26. jūlijā dievnams nodega.
Pašreizējā koka baznīca tika uzcelta 1947. gadā prāvesta Ludviga Krumpāna darbības laikā, kurš par draudzes locekļu saziedoto naudu nopirka lielu māju, kuru nojauca, bet materiālus pārveda uz Melno Dukstigalu, kur uz nodegušā dievnama pamatiem uzcēla baznīcu, veltot to Jaunavas Marijas godam.
Rečeņu (Rečinas) vecticībnieku lūgšanu nams
Rečinas vecticībnieku draudzes dievnams celts 1912. gadā. Ēkas būvniecību vadīja Sergejs Lobzovs no Rēzeknes. Dievnams iesvētīts par godu Sv. Nikolajam. Rečinas dievnamam ir vecticībnieku lūgšanu namiem neierasts T veida plāns – taisnstūra korpusam rietumu pusē pieslēdzas divi zemāki priekštelpu apjomi. Galvenā ieeja dievnamā ir caur sānu fasādi. Apdare askētiska, ārsienas apšūtas ar krāsotiem dēļiem, jumtu sedz krāsots skārds. Virs jumta austrumu daļā paceļas neliels tornītis, kuru noslēdz mazs sīpolveida kupols ar krustu.
Rečinas vecticībnieku draudzes dievnams celts 1912. gadā. Ēkas būvniecību vadīja Sergejs Lobzovs no Rēzeknes. Dievnams iesvētīts par godu Sv. Nikolajam. Rečinas dievnamam ir vecticībnieku lūgšanu namiem neierasts T veida plāns – taisnstūra korpusam rietumu pusē pieslēdzas divi zemāki priekštelpu apjomi. Galvenā ieeja dievnamā ir caur sānu fasādi. Apdare askētiska, ārsienas apšūtas ar krāsotiem dēļiem, jumtu sedz krāsots skārds. Virs jumta austrumu daļā paceļas neliels tornītis, kuru noslēdz mazs sīpolveida kupols ar krustu.