Čornajas pagasts
15090.3 ha
Pagasta kopējā platība
2370.4 ha
ūdeņi
4211.6 ha
meži
7102.5 ha
l/s izmantojamā zeme
1042
Iedzīvotāju skaits (uz 01.01.2026)
Čornajas pagasts ir piektais lielākais no Rēzeknes novada pagastiem, izvietojies novada gleznainākajā vietā, Latgales augstienes Rāznavas paugurainē. Tas robežojas ar Kaunatas, Stoļerovas, Griškānu, Lūznavas un Ozolaines pagastu. Čornajas pagastam ir Rāznas ezera ūdens robeža ar Mākoņkalna pagastu. Pagastā ir divi lielākie ciemi — Čornaja un Ratnieki. No administratīvā centra, Čornajas ciema līdz Rēzeknei ir 17 km.
Pagastā atrodas 14 ezeri, lielākais no tiem ir Ismeru — Žogotu ezers (147 ha), Baļinovas ezers (12 ha), kā arī 1822 ha Rāznas ezera akvatorijas.
Pašreizējās robežās Čornajas pagasts izveidots 1964. gadā. Pēc 1945. gada Čornajas ciema padome un vēl 9 ciemu padomes ietilpa Rēznas pagasta teritorijā. 1949. gada 31. decembrī Rēznas pagasts tika likvidēts un visas ciemu padomes kā patstāvīgas vienības iekļāvās Rēzeknes rajonā. 1960. gada 7. jūlijā Čornajas ciema padomei pievienoja Višu un Rečeņu ciemu padomes, kolhoza Draudzība teritoriju. 1963. gada 12. jūnijā Čornajas ciema padomei pievienoja Čapajeva vārdā nosauktā kolhoza teritoriju. Pēc tam pievienoja daļu likvidētās Bumbišu ciema padomes teritorijas. Pagasta teritorijā atrodas 4 valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi (Balteņu un Ladušu pilskalni, Balteņu un Puncuļu senkapi) un divi valsts nozīmes dabas pieminekļi. Žogotu ezera krastā esošais Žogotu parks ir vietējās nozīmes aizsargājamais objekts, kurā aug ļoti veci koki, liepas un kļavas.
Dukstigala Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca
Dukstigalā līdz 1960. gadam bija divas draudzes — Baltais Dukstigals un Melnais Dukstigals.
Baltajā Dukstigalā koka baznīca uz akmens mūra pamatiem, celta 1775. gadā. No ārpuses tā bija vertikāli apšūta ar dēļiem, arī jumts bija veidots no koka dēlīšiem, bet uz tā izveidots dekoratīvs paaugstinājums ar dzelzs krustu. Baznīcai apkārt bija dārzs, ap kuru atradās akmens mūra žogs un vārti sarkanu ķieģeļu stabos. Tā kā padomju varas gados nebija pieļaujams, ka vienā vietā atrastos divas baznīcas, 1960. gadā to nojauca, neskatoties uz to, ka dievnams bija arhitektūras piemineklis un vecākā koka baznīca Latgalē, tolaik 367 gadus veca celtne.
Melnā Dukstigala pirmā katoļu koka baznīca tika uzcelta 1776. gadā un veltīta Vissvētās Trīsvienības godam. 1827. gadā dievnams tika pilnībā atjaunots un tas pastāvēja līdz 1922. gadam, kad prāvesta Gabra darbības laikā šīs baznīcas vietā sāka būvēt jaunu koka dievnamu. Baznīca tika uzcelta, taču Otrā Pasaules kara laikā, 1944. gada 26. jūlijā dievnams nodega.
Pašreizējā koka baznīca tika uzcelta 1947. gadā prāvesta Ludviga Krumpāna darbības laikā, kurš par draudzes locekļu saziedoto naudu nopirka lielu māju, kuru nojauca, bet materiālus pārveda uz Melno Dukstigalu, kur uz nodegušā dievnama pamatiem uzcēla baznīcu, veltot to Jaunavas Marijas godam.
Rečeņu (Rečinas) vecticībnieku lūgšanu nams
Rečinas vecticībnieku draudzes dievnams celts 1912. gadā. Ēkas būvniecību vadīja Sergejs Lobzovs no Rēzeknes. Dievnams iesvētīts par godu Sv. Nikolajam. Rečinas dievnamam ir vecticībnieku lūgšanu namiem neierasts T veida plāns – taisnstūra korpusam rietumu pusē pieslēdzas divi zemāki priekštelpu apjomi. Galvenā ieeja dievnamā ir caur sānu fasādi. Apdare askētiska, ārsienas apšūtas ar krāsotiem dēļiem, jumtu sedz krāsots skārds. Virs jumta austrumu daļā paceļas neliels tornītis, kuru noslēdz mazs sīpolveida kupols ar krustu.
Rečinas vecticībnieku draudzes dievnams celts 1912. gadā. Ēkas būvniecību vadīja Sergejs Lobzovs no Rēzeknes. Dievnams iesvētīts par godu Sv. Nikolajam. Rečinas dievnamam ir vecticībnieku lūgšanu namiem neierasts T veida plāns – taisnstūra korpusam rietumu pusē pieslēdzas divi zemāki priekštelpu apjomi. Galvenā ieeja dievnamā ir caur sānu fasādi. Apdare askētiska, ārsienas apšūtas ar krāsotiem dēļiem, jumtu sedz krāsots skārds. Virs jumta austrumu daļā paceļas neliels tornītis, kuru noslēdz mazs sīpolveida kupols ar krustu.
Uzņēmējdarbība
Ar tirdzniecību nodarbojas SIA “Marijas centrs”, SIA “Cīrulīši-B”, IK “Veles-S”. Rāznas ezera krastā atrodas viesu nami: “Ezerkrasti” (īpašnieki Sandra un Ēriks Viši) un “Rāznas līcis” (īpašnieks Edgars Teivāns), kur var atpūsties mājīgos namiņos, sportot, rīkot izbraukuma seminārus un svinīgus pasākumus.
Viesu māja "VILLA ROZA" , atrodas tikai 10 km no Rēzeknes centra (Rāznas Nacionālā Parka)
Piedāvājumā istabas un guļamvietas uz īstermiņā vai ilgtermiņa īri (līdz 50 personām), banketu zāle līdz 100 personām. Liela banketu zāle, banketu organizēšana, daudzveidīga ēdienkarte, telpas dekorēšana.