Vērēmu pagasts

Vērēmu pagasts robežojas ar Rēzeknes pilsētu. Pagastu šķērso transporta maģistrāles Rīga — Maskava, Varšava — Sanktpēterburga, dzelzceļš Rīga — Maskava, Daugavpils — Sanktpēterburga. Pagasta administratīvais centrs ir Sondori, lielākās apdzīvotās vietas — Sondoru ciems, Šķeņevas ciems,  Tūmužu ciems.

Pagasts izveidojās 1945. gada novembrī, sadalot Rāznas, Makašānu un Bērzgales pagastu teritorijas un izveidojot jaunu teritoriālo vienību. 1935. gadā daļa tagadējā Verēmu pagasta ietilpa Makašānu pagastā. Tanī laikā te bija aktīva saimnieciskā dzīve, Greivuļos darbojās dzirnavas (īpašnieks St. Klišāns), kaļķu ceplis īpašnieka J. Pulenčika vadībā, A. Litaunikas un A. Gorsvānes pārtikas un citu preču tirgotavas, Stučevā darbojās zāģētava (īp. J. Liepers), ar labību tirgojās Jankels Cilēvičs, Lejas Ančupānos ar pārtiku tirgojās A. Goldbergs un H. Goldbergs. Kleperovā atradās ķieģeļu noliktava-pārdotava īpašnieces V. Sergejevas pārvaldījumā.

Pagasta administratīvajā teritorijā atrodas desmit kapsētas — Vērēmu, Vecborisovas, Obricku, Taudejāņu, Ančupānu, Šķeņevas, Zeltiņu, Plikpūrmaļu kapi, Labvāržu brāļu kapi un Adamovas brāļu kapi .Aizgājušo piemiņai ik gadus rudenī tiek rīkoti svecīšu vakari, bet vasarās — Kapusvētki.

Vērēmu pagasta identitāte

Aka  - simboliski tā ir dzīvības zīme, jo bez ūdens nav dzīvības. Tā ir kā zemes mātes klēpis, kas atspoguļots ar ūdens dzīvinošo spēku.

Aka ir tautas ģenētiskās atmiņas un iepriekšējo paaudžu gudrības turētāja. Aka apskaidro un dara prātu skaidru un rāmu, kalpo kā gudrības un zināšanu simbols. Aka - zemes acs, kas piešķir gara acīm redzēt aizgājušos laikus un nākotnes plānus.

Radot Vērēmu pagasta identitātes zīmi, senas akas grodu stilizētā augšskata  atveidā tiek ielikts Rēzeknes novada grafiskās identitātes rakstua MŪSU DEBEŠU PUSE fragments. Gatavās zīmes mūsdienīgas atveids sasaucas ar altviešu senā atnogrāfiskā raksta AKA formu.

Vērēmu pagasta teritorija ir pauguraina, ar nelieliem mežu masīviem un pieciem ezeriem: Adamovas ezeru (186,5 ha), Ivgolovas ezeru (5,0 ha), Šķeņevas ezeru (6,8 ha), Vizulīša ezeru (11,6 ha), Nirīti (2,4 ha). Ievērojamākās vēsturiskās vietas un dabas objekti ir dabas parks “Adamovas ezers”, 35 metrus augstais Gribuļu pilskalns, kura izmantošana datējama ar m. ē. 1. gadu tūkstoti (te atrastas bezripas trauku lauskas), Labvāržu un Pūrmaļu laukakmeņi. Slavena Vērēmu pagasta vieta ir Loboržu (Lobvuoržu) muižas ēka un 7,9 ha plašais muižas parks ar vairāk nekā 15 eksotisko augu sugām. Pirmais šīs muižas īpašnieks bija grāfs Frīdrihs Zigismunds Korfs (1730-1797). 20. gs. 20. līdz 30. gados muiža pieder krievu inteliģentu, muižnieku Žemčužņikovu-Voščiņinu dzimtai. Šajā laikā tā ir nozīmīga vietējās inteliģences pulcēšanās vieta, muižā bieži ciemojas un savus darbus rada rakstnieks Ivans Šmeļovs, gleznotāji, akadēmiķi Vilhelms Purvītis, Nikolajs Bogdanovs — Beļskis, Sergejs Vinogradovs, profesors Vasilijs Sinaiskis. Pēc II Pasaules kara daļa ēku ir nopostītas, palikusi tikai 19.gs. vidū eklektisma stilā būvētā muižnieku dzīvojamā māja.

Vērēmu pagasta teritorijā ir darbojušies: rakstnieks, publicists, bibliofils Stepons Seiļs (1909-1979), dzejnieks Seimaņs Putāns (1892-1969), rakstnieks un mākslinieks Jānis Gorsvāns (1930-2000), pašlaik darbojas keramiķis Viktors Pankovs (dz. 1958). Lūcijas Rancānes Makašānu amatu vidusskolā ir pazīstamā koktēlnieka, Latgales krucifiksu meistara Antona Rancāna (dz. 1938) un viņa meitas, gleznotājas Gundegas Rancānes darbnīcas.

Arī tagad Vērēmu pagasts ir saimnieciski rosīgākais Rēzeknes novadā, ko nosaka gan tā ģeogrāfiski izdevīgā atrašanās vieta maģistrālo transporta mezglu un novada centra tuvumā, gan Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas teritorijas statuss.

Te atrodas trīs valsts uzņēmumu administratīvās ēkas: VAS “Latvijas dzelzceļš”, VAS “Latvijas Valsts meži”, AS “Latvijas Finieris” meitas uzņēmums RSEZ SIA “Verems” un vēl 34 sabiedrības ar ierobežotu atbildību.

Vērēmu pagastā izveidoti seši individuālie uzņēmumi, 71 zemnieku saimniecība, lielākās no tām: ZS “Vārpa”, ZS “Austrumi”, ZS “Kalnāji”, 435 piemājas saimniecības, lielākā no tām — “Upenes”. Labi attīstīts lauku tūrisms — gleznainā Adamovas ezera krastā ciemiņus uzņem brīvdienu mājas “Azarkrosti” (īpašniece Janīna Svikša), “Vīteri” (īpašnieks Viesturs Seržants), pirti un telpas saviesīgiem pasākumiem “Kaktiņi” (īpašnieks Juris Dikuļs-Dikaļs), atpūtas un sporta bāze ar slēpošanas trasi “Sarkaņkalns” (īpašnieks AS Latvijas finieris).