Sokolku pagasts

Sokolku pagasts atrodas Viļānu novada austrumu daļā. Tas sākas tūlīt aiz Viļānu pilsētas un stiepjas gar Maltas upes labo krastu gandrīz līdz Tiskādu ezeram. Sokolku pagasts robežojas ar Viļānu pilsētu, Rēzeknes novada Sakstagala un Silmalas pagastu, kā arī ar Riebiņu novada Galēnu pagastu.

Caur Sokolku pagasta teritoriju plūst trīs upes: Malta, Tiskāde un Lauza. Pagastu šķērso dzelzceļa līnija Rīga - Maskava un vietējās nozīmes ceļi: Viļāni - Bokāni - Rēzekne, Viļāni - Ružina - Malta. No Sokolku pagasta centra Strupļiem līdz tuvākajai pilsētai Viļāniem ir 5 km, līdz Rēzeknei 27km pa grants ceļu un 45km pa asfaltētu ceļu, līdz Preiļiem - 41km un līdz Rīgai - 220km.

Dabas resursi: Sokolku pagastā ir nelieli kūdras, smilšu un grants resursi. Vietējie iedzīvotāji purvos kādreiz gatavoja kūdras briketes apkurei, jo apkārtnē meža resursi ir nelieli. Viļānu tuvumā, pagasta dienvidrietumos, ir plaši, līdzeni lauki. Otrā pasaules kara laikā tur bija ierīkots lidlauks, kas vēlāk tika izmantots lauksaimniecības aviācijas vajadzībām. Uz Tiskādu ezera pusi apvidus kļūst kalnaināks. Gleznaina ir Maltas upes apkārtne. Kaut arī Sokolku pagasts nevar lepoties ar lielu ainavu un dabas daudzveidību, tajā ir saglabājusies samērā neskarta un nepiesārņota vide, kas ir piemērota atpūtai un tūrismam.

Ciemi: Sokolku pagastā ir 22 ciemi. Lielākie no tiem lielākie ir Strupļi, Ustroņi, Mežkokti, Skudnovka, Taukuļi. Sokolku īpatnība ir tā, ka tos par apmešanās vietu 300 gadus atpakaļ bija izraudzījušies krievu vecticībnieki, glābjoties no cara bardzības. Ap Guriļišku, Uļjanovas, Paramonovkas vecticībnieku lūgšanu namiem izveidojās krievu sādžas: Antoņiški, Jugermani, Skudnovka, Zavarujevka, Podlizovka. Šodien arī latviešu sādžās pārsvarā ir krievu tautības iedzīvotāji. Pēc nacionālā sastāvā Sokolku pagastā ir 74% krievu un tikai 23% latviešu tautības iedzīvotāju.

Lauksaimniecība: Vēsturiski Sokolku pagasta teritorijā galvenais iztikas un peļņas avots bija lauksaimnieciskā ražošana. Kā senākais avots, kas to apliecina, ir latviešu tautas pasaka “Taukuļu melis un Strupļu pamelis”, kurā aprakstīti divu Sokolku pagasta sādžu Strupļu un Taukuļu zemnieku piedzīvojumi pie kunga. Arī arhīvos atrodamie dokumenti liecina par lauksaimniecisku darbību pagasta teritorijā. Tajos redzams, ka 1908. gada oktobrī Vitebskas guberņas Rēzeknes apriņķa Viļānu pagastā ir pastāvējusi Sokolku lauksaimniecības apvienība. Līdz 1942. gadam uz Maltas upes darbojās divas ūdensdzirnavas – Zavarujevkas un Trumaņu.

Pagājušā gadsimta 70.-80. gados tika veikti lieli meliorācijas darbi un Sokolku pagasts Rēzeknes rajona mērogā izcēlās ar labām lauksaimniecības ražām un cilts lopkopību. 1987. gadā Sokolku pagasta kolhoza “Avangards” bija ievākta graudaugu raža 42,8 cnt/ha, rentabilitāte sastādīja 30,5%.

1945. – 1950. gados Sokolku ciema padome bija iekļauta Viļānu apriņķa Viļānu pagastā, 1950.–1962. gados – Viļānu rajonā, vēlāk – Rēzeknes rajonā, no 2009. gada atkal Viļānu novadā.

Pagastā ir pasta nodaļa, bibliotēka, tautas nams, feldšeru - vecmāšu punkts, kokzāģētava “Cerība 2”, lauksaimniecības kooperatīvā sabiedrība “Sokolki 2”, darbojas lauku sieviešu apvienība “Odziņa”.

Kā apskates objektus var atzīmēt Ostrones Sv. Aloiza Romas katoļu draudzes baznīcu, Murānu kapus un bijušo Sokolku muižas parku. Pagasta mežos un purvos aug ogas un sēnes, un tie ir arī dzīvesvieta daudziem savvaļas dzīvniekiem un putniem. No Sokolku pagasta ir cēlušies tādi ievērojami cilvēki kā publicists Staņislavs Belkovskis un kordiriģente Terēzija Broka. Maltas upes gleznainos krastus savā dzejā ir apdziedājis Vecmurānu sādžā dzimušais, vēlāk ASV Viskonsinas universitātes profesors Francis Murāns.