Rēzeknes novada uzņēmējdarbības tendences 2017. – 2018. gadā

Publicēts: 06.11.2018

Atjaunots: 07.04.2021

Kultūra

Aizvadītais gads bijis jau otrais gads pēc kārtas, kad likvidēto uzņēmumu skaits valstī pārsniedzis jaunreģistrēto. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 2017. gadā Latvijā reģistrēti 10 210 jauni uzņēmumi, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009. gada, tajā pašā laikā likvidēti 16 479 uzņēmumi jeb par 34,7% vairāk nekā 2016. gadā.
Lai izpētītu, kā pēdējo gadu laikā mainījusies uzņēmumu reģistrēšanas un likvidēšanas dinamika Rēzeknes novadā, Lursoft veicis izpēti, apkopojot datus par pēdējo desmit gadu periodu. Tostarp arī analizēti novadā reģistrēto uzņēmumu finanšu rādītāji, piesaistīto ārvalstu tiešo investīciju apjoms un apkopoti dati par nozarēm, kurās visbiežāk darbojas novada uzņēmumi.
Jānorāda, ka senākā Rēzeknes novadā reģistrētā zemnieku saimniecība ir ZS „SALMAŅI”, no visām novada sabiedrībām ar ierobežotu atbildību vissenāk Uzņēmumu reģistrā reģistrēta SIA ražošanas komercfirma „NOOK, LTD”, savukārt starp akciju sabiedrībām vissenāk reģistrā reģistrēta AS „Ludzas mežrūpniecības saimniecība”.
Kopš 2015. gada Rēzeknes novadā vērojama tendence likvidēto uzņēmumu skaitam pārsniegt jaunreģistrēto uzņēmumu skaitu, pērn likvidēto uzņēmumu skaitam sasniedzot pat 94 uzņēmumus, kamēr reģistrēti jauni vien 54. Pašreizējie dati par 2018. gadu rāda, ka arī šogad saglabājusies tendence likvidēto uzņēmumu skaitam būt lielākam par jaunreģistrēto, taču vairs nav vērojams tik ievērojams pārsvars. Proti, līdz pētījuma sagatavošanas brīdim Rēzeknes novadā 2018.gadā likvidēti 52 uzņēmumi, bet reģistrēti jauni – 45. Analizējot iemeslus, kāpēc pēdējos gados Latvijā, tostarp arī Rēzeknes novadā, ievērojami palielinājies likvidēto uzņēmumu skaits, jāvērš uzmanību uz faktu, ka pēdējos gados atbildīgie reģistri aktīvi likvidē uzņēmumus, kuri ilgstoši pastāv bez valdes vai arī vairākus gadus nav iesnieguši finanšu pārskatus. Tāpēc pastāvošais process būtu jāuztver kā uzņēmējdarbības vides sakārtošana, bez iemesla uztraukumiem par strauju biznesa situācijas pasliktināšanos Latvijā, kā rezultātā pēkšņi tiktu likvidēti uzņēmumi.

Pēdējo desmit gadu laikā Rēzeknes novadā reģistrēti 602 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 464, kas nozīmē, ka faktiski uzņēmumu skaits novadā kopš 2008. gada palielinājies par 138.
Būtisks pārsvars starp novada uzņēmumiem ir zemnieku saimniecībām, kas veido 55,34% no visiem Rēzeknes novadā reģistrētajiem uzņēmumiem, bet vēl 32,19% - sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Kopumā Rēzeknes novadā patlaban reģistrēti 1668 uzņēmumi.
Lielais zemnieku saimniecību īpatsvars labi pamanāms, arī, iepazīstoties ar populārāko nozaru galvgalī esošajām uzņēmumu darbības jomām.
Analizējot nozares, kurās darbojas Rēzeknes novadā reģistrētie uzņēmumi, redzams, ka ar būtisku pārsvaru starp uzņēmumiem dominē jauktā lauksaimniecība, aiz kuras seko mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos. Starp TOP 5 populārākajām nozarēm ierindojusies ne tikai jauktā lauksaimniecība, bet arī graudaugu audzēšana.
Populārākās uzņēmējdarbības nozares starp Rēzeknes novadā reģistrētajiem uzņēmumiem:
1. Jauktā lauksaimniecība;
2. Mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos;
3. Kravu pārvadājumi pa autoceļiem;
4. Mežizstrāde;
5. Graudaugu (izņemot rīsu), pākšaugu un eļļas augu sēklu audzēšana
Lursoft apkopotā informācija rāda, ka piecdesmit Rēzeknes novada uzņēmumiem izdevies piesaistīt arī ārvalstu tiešās investīcijas. Lielākais no tiem ir 2010. gadā reģistrētais Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas SIA „LEAX Rēzekne”, kura pamatkapitālā 131,49 tūkst.EUR ieguldījis zviedru LEAX Group AB.
Jāpiebilst, ka uzkrāto investīciju apjoms šo 50 uzņēmumu pamatkapitālos veido 1,33 milj.EUR, kas Rēzeknes novadu pēc akumulēto investīciju apjoma starp visām Latvijas pašvaldībām ierindo 60. vietā. Teju pusi jeb 47,37% no uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju kopsummas devuši investori no Vācijas (628,53 tūkst.EUR), 433,42 tūkst.EUR – no Krievijas, bet 196,42 tūkst.EUR – no Zviedrijas. Kopumā investīcijas Rēzeknes novadā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos ieguldījuši investori no 16 valstīm.
Audzis kopējais apgrozījums
Lursoft aprēķinājis, ka pagājušajā gadā ievērojami palielinājies Rēzeknes novadā reģistrēto uzņēmumu kopējais apgrozījums. Ja 2016. gadā uzņēmumi apgrozīja 127,77 milj.EUR, tad pērn tie bija jau 142, 81 milj.EUR, kas ir pieaugums gada laikā par 11,77%. Tikmēr vidējā apgrozījuma rādītājs pagājušajā gadā nedaudz sarucis, samazinoties par 4,45%, noslīdot no 30,34 tūkst.EUR uz vienu uzņēmumu 2016. gadā līdz 28,99 tūkst.EUR uz vienu uzņēmumu pērn.
Izpētot, kā aizvadītajā gadā veicies Rēzeknes novadā reģistrētajiem uzņēmumiem, redzams, ka tikmēr, kamēr citi sekmīgi attīstījuši savu darbību, dažiem nav veicies tik labi. Piemēram, SIA “ZAAO SYSTEMS”, kas vēl 2016. gadā ierindojās augstajā trešajā vietā starp novada uzņēmumiem ar lielāko apgrozījumu, saimnieciskā darbība, pamatojoties uz VID lēmumu, apturēta šā gada septembrī. Uzņēmumam ir reģistrēti gan kavēti maksājumi, gan aktuāli nodrošinājumi, savukārt nodokļu parāds sasniedzis 1,20 milj.EUR.

Kopš 2001. gada Rēzeknes novada lielākais uzņēmums nemainīgi ir Rēzeknes SEZ SIA “VEREMS”. Pērn uzņēmums apgrozīja 32,80 milj.EUR jeb par 1,89% vairāk nekā 2016. gadā. AS “LATVIJAS FINIERIS” piederošais uzņēmums 2017. gadā turpinājis palielināt saražotā saplākšņa daudzumu. Gada pārskatā minēts, ka uzņēmums aizvadītajā gadā salīmēja 45,56 tūkst. m3 saplākšņu.
Gada laikā par 33,96% apgrozījums palielinājies 2010. gadā dibinātajam Rēzeknes SEZ SIA „LEAX Rēzekne”, kas aizvadītajā gadā apgrozīja 18,92 milj.EUR. Aizvadītais bija uzņēmuma septītais darbības gads, un pērn tas investējis līdzekļus virpošanas un zobratu griešanas darbagaldu iegādē ar mērķi palielināt uzņēmuma ražošanas jaudu un uzlabot ražošanas procesus. Gada pārskatā teikts, ka 92,10% no Rēzeknes SEZ SIA „LEAX Rēzekne” pārdošanas apjoma veido eksports. Uzņēmuma vadība plāno apgrozījuma pieaugumu arī 2018. gadā, balstot to uz esošā pasūtījuma portfeļa bāzes, kā arī jauna produkta ražošanas uzsākšanu. Lai nodrošinātu apgrozījuma pieaugumu arī turpmākajos gados, 2018. gadā ir plānota jaunu ražošanas un noliktavas telpu apguve.
Kravu pārvadātājs SIA “NB & BV Transport” pērn saglabāja savu apgrozījumu iepriekšējā gada līmenī. Uzņēmums 2017. gadā apgrozīja 4,28 milj.EUR, pagājušajā gadā turpinot darboties ne tikai starptautisko kravas pārvadājumu jomā, bet arī iepriekšējā periodā izveidotajā struktūrvienībā - lietotu apģērbu un alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībā.
1991. gadā reģistrētais mežizstrādes uzņēmums AS „Ludzas mežrūpniecības saimniecība” pērn, salīdzinot ar gadu iepriekš, palielināja apgrozījumu par 12,38%. Uzņēmums 2017.gadā apgrozīja 4,22 milj.EUR. Pagājušajā gadā uzņēmums sagatavoja un realizēja 77,4 tūkst. m3 apaļkoku, veica mežizstrādes un mežsaimnieciskos pakalpojumus. Tiesa, pārskata gadu uzņēmums pabeidza ar 86,16 tūkst.EUR zaudējumiem, kam par iemeslu bija mežizstrādei nelabvēlīgie laika apstākļi.
TOP 5 lielāko uzņēmumu sarakstu noslēdz kokapstrādes uzņēmums SIA “BAIBIŅA” ar 29,98% apgrozījuma pieaugumu gada laikā. Uzņēmums 2017. gadā apgrozīja 3,70 milj.EUR.
Lursoft aprēķinājis, ka no visiem Rēzeknes novadā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuri pērn guvuši ieņēmumus no saimnieciskās darbības, 60,70% uzņēmumu gada laikā izdevies apgrozījumu palielināt.
Rēzeknes novada lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2017. gadā:
1. Rēzeknes SEZ SIA „VEREMS”: 32,80 milj.EUR;
2. Rēzeknes SEZ SIA „LEAX Rēzekne”: 18,92 milj.EUR;
3. SIA “NB & BV Transport”: 4,28 milj.EUR;
4. AS „Ludzas mežrūpniecības saimniecība”: 4,22 milj.EUR;
5. SIA „BAIBIŅA”: 3,70 milj.EUR.
Ievērojami palielinājusies kopējā peļņa
Aizvadītais gads iezīmējies ar pozitīvu izaugsmi gan vērtējot Rēzeknes novadā reģistrēto uzņēmumu kopējo peļņu, gan arī vidējo rādītāju. Novada uzņēmumi pagājušajā gadā pēc nodokļu nomaksas nopelnījuši 15,22 milj.EUR jeb par 52,81% vairāk nekā 2018. gadā. Arī vidējais rādītājs piedzīvojis izaugsmi. Ja 2016. gadā katrs Rēzeknes novadā reģistrētais uzņēmums strādāja ar vidēji 45 eiro lieliem zaudējumiem, tad pērnais gads jau noslēgts bez zaudējumiem, tiesa, nav gūta arī peļņa.
Lursoft aprēķinājis, ka no visiem novada uzņēmumiem, kuri pagājušajā gadā guvuši ieņēmumus no saimnieciskās darbības, 58,96% uzņēmumu gadu noslēguši ar pozitīvu rezultātu. Savukārt 54,97% uzņēmumu gada laikā izdevies peļņu palielināt vai arī samazināt savus iepriekšējā gada zaudējumus.

Starp novada pelnošākajiem uzņēmumiem pirmajās vietās atrodami vairāki uzņēmumi, kuri peļņu gada laikā spējuši pat dubultot vai pat trīskāršot. Piemēram, SIA “SKAIDA PV” peļņa, salīdzinot ar 2016. gadu, augusi par 125,48%, zemnieku saimniecības “SALMAŅI” - par 293,41%, bet SIA “NOMIS” - pat par 421,28%.
Rēzeknes novada pelnošākais uzņēmums arī pagājušajā gadā bijis Rēzeknes SEZ SIA „VEREMS”, kas, pateicoties ražošanas procesu uzlabojumiem un apjoma pieaugumam, 2017. gadā turpināja strādāt ar peļņu. Aizvadītajā gadā uzņēmuma peļņa palielinājusies par 26,56%, un pērn tā sasniegusi 8,09 milj. EUR. Otrajā vietā esošā Rēzeknes SEZ SIA „LEAX Rēzekne” peļņa, salīdzinājumā ar 2016. gadu, palielinājusies par 66,85%, tai sasniedzot 2,29 milj.EUR, bet jau iepriekš pieminētā mežizstrādes uzņēmuma SIA “SKAIDA PV” peļņa palielinājusies līdz 0,91 milj.EUR, kas gada ietvaros ir pieaugums par 125,48%. Pērn uzņēmums turpināja iepirkt un izstrādāt meža cirsmas, līdz ar to arī 2018. gadā uzņēmums plāno palielināt izcirsto cirsmu un sagatavoto apaļkoku apjomu. Šī gada februārī SIA “SKAIDA PV” noslēdza līgumu ar AS “Latvijas valsts meži” par mežizstrādes pakalpojumiem līdz 2021. gada 31. decembrim.
Starp Rēzeknes novada lielākajiem pelnītājiem iekļuvusi arī viena zemnieku saimniecība - Sakstagala pagasta ZS “VIRŠI AG”, kas 2017. gadā nopelnīja 0,25 milj.EUR. Salīdzinot ar 2016. gadu, tas ir par 61,53% vairāk. Saimniecība pērn gūto peļņu daļēji plāno izmaksāt dividendēs.
Lielāko pelnītāju saraksta 5. pozīcijā atrodas SIA “SPRŪŽEVA M” ar 0,23 milj.EUR peļņu. Uzņēmuma valde ierosinājusi pērn gūto peļņu atstāt nesadalītu. Piena lopkopības nozarē strādājošais uzņēmums reģistrēts 1992. gadā un tam pieder daļas lopkopības papilddarbību uzņēmumā SIA „ZIGOTA” (2,20%) un SIA „Latvijas Gaļas liellopu audzētāju asociācija” (1,51%).
Rēzeknes novada lielākie uzņēmumi pēc peļņas 2017. gadā:
1. Rēzeknes SEZ SIA „VEREMS”: 8,09 milj.EUR
2. Rēzeknes SEZ SIA „LEAX Rēzekne”: 2,29 milj.EUR;
3. SIA „SKAIDA PV”: 0,91 milj.EUR;
4. Sakstagala pagasta ZS „VIRŠI AG”: 0,25 milj.EUR;
5. SIA „SPRŪŽEVA M”: 0,23 milj.EUR.
Darbinieku skaits atkal palielinājies
Aizpagājušajā gadā ievērojami samazinājās kopējais nodarbināto skaits Rēzeknes novadā reģistrētajos uzņēmumos, bet 2017. gadā atkal vērojams neliels darbinieku skaita pieaugums. Lursoft aprēķinājis, ka no visiem Rēzeknes novadā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuri 2017. gadā guvuši ieņēmumus no saimnieciskās darbības, 26,87% uzņēmumu gada laikā palielinājuši darbinieku skaitu, bet 51,74% tas, salīdzinot ar 2016. gadu, saglabājies nemainīgs.
Jānorāda, ka vidējais nodarbināto skaits Rēzeknes novada uzņēmumos pēdējo gadu laikā saglabājies nemainīgs. Proti, Rēzeknes novada uzņēmumos katrā tiek nodarbināti vidēji 2 darbinieki.
2017. gadā Rēzeknes novadā reģistrētajos uzņēmumos strādāja 3 112 cilvēki, par 1,30% vairāk nekā 2016. gadā.

Lielākais darba devējs starp novada uzņēmumiem ir Rēzeknes SEZ SIA „VEREMS”. Uzņēmumā ir ļoti zema kadru mainība un darbinieku skaits pēdējos gados tajā saglabājies praktiski nemainīgs. Iesniegtais gada pārskats rāda, ka 2017. gadā uzņēmumā strādāja 332 darbinieki.
Par 23,68% darbinieku vairāk aizvadītajā gadā bija Rēzeknes SEZ SIA „LEAX Rēzekne”. Ja 2016. gadā uzņēmumā strādāja 152 strādājošie, tad pērn tie bija jau 188.
Par 10 darbiniekiem vairāk nekā gadu iepriekš pērn bija kokapstrādes uzņēmumam SIA „BAIBIŅA”. Proti, 2017. gadā uzņēmumā strādāja 88 cilvēki, savukārt gan SIA „SPRŪŽEVA M”, gan AS „Ludzas mežrūpniecības saimniecība” aizvadītajā gadā ar darba vietām nodrošināja 69 cilvēkus. Kamēram pirmajam darbinieku skaits gada laikā palielinājies par 8 cilvēkiem, otrajam sarucis par 1 strādājošo.
Rēzeknes novada lielākie darba devēji pēc vidējā darbinieku skaita 2017. gadā:
1. Rēzeknes SEZ SIA „VEREMS”: 332 darbinieki;
2. Rēzeknes SEZ SIA „LEAX Rēzekne”: 188 darbinieki;
3. SIA „BAIBIŅA”: 88 darbinieki;
4. SIA „SPRŪŽEVA M”: 69 darbinieki;
5. AS „Ludzas mežrūpniecības saimniecība”: 69 darbinieki.
Samaksāto nodokļu apjoms gada laikā audzis par 9,96%
Valsts ieņēmumu dienesta publicētie dati liecina, ka 2017. gadā Latvijas uzņēmumi nodokļos samaksājuši 6,57 miljardus eiro jeb par 7,18% vairāk nekā gadu iepriekš. 30,59% no kopējās nodokļu summas veido valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet vēl 18,11% – iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Pagājušajā gadā palielinājies arī VID administrēto nodokļu apjoms, kuru valsts kopbudžetā samaksājuši Rēzeknes novadā reģistrētie uzņēmumi. Ja 2016.gadā tie bija 8,03 milj.EUR, tad pērn – jau par 9,96% vairāk, proti, 8,83 milj.EUR.
Pārliecinoši lielākais nodokļu maksātājs starp Rēzeknes novadā reģistrētajiem uzņēmumiem arī 2017. gadā bijis Rēzeknes SEZ SIA „VEREMS”. Uzņēmums pērn VID administrētajos nodokļos samaksājis 2,47 milj.EUR jeb par 12,54% vairāk nekā 2016. gadā.
Otrajā vietā ar 647,01 tūkst.EUR lieliem nodokļu maksājumiem 2017. gadā ierindojusies septiņām pašvaldībām piederošā SIA „ALAAS”. Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA „ALAAS” pagājušajā gadā apgrozīja 1,48 milj.EUR un gadu noslēdza ar 2,02 tūkst.EUR peļņu. SIA „ALAAS” sadzīves atkritumu apglabāšanas poligonā „Križevņiki” pagājušajā gadā tika pieņemti 17,60 tūkst.t atkritumu.
SIA „SPRŪŽEVA M” VID administrētajos nodokļos 2017. gadā samaksāja 494,76 tūkst.EUR jeb par 37,53% vairāk nekā 2016.gadā, Rēzeknes SEZ SIA „LEAX Rēzekne” – 441,44 tūkst.EUR (+39,14%), bet AS „Ludzas mežrūpniecības saimniecība” – 374,84 tūkst.EUR (-13,82%).
Rēzeknes novada lielākie nodokļu maksātāji pēc 2017. gadā samaksātās VID administrēto nodokļu kopsummas:
1. Rēzeknes SEZ SIA „VEREMS”: 2473,15 tūkst.EUR;
2. SIA „ALAAS”: 647,01 tūkst.EUR;
3. SIA „SPRŪŽEVA M”: 494,76 tūkst.EUR;
4. Rēzeknes SEZ SIA „LEAX Rēzekne”: 441,44 tūkst.EUR;
5. AS „Ludzas mežrūpniecības saimniecība”: 374,84 tūkst.EUR.
*Dati par Rēzeknes novada uzņēmumiem aprēķināti uz 01.11.2018.
**Vidējie rādītāji aprēķināti, izmantojot vidējo mediānu.
*** Informācijas avots datiem par uzņēmumu samaksātajiem nodokļiem – Valsts ieņēmumu dienests.
Avots: Lursoft
 
 

Click to listen highlighted text!