Uzņēmējdarbība Rēzeknes novadā 2015. gadā

Publicēts: 25.11.2015

Atjaunots: 07.04.2021

Uzņēmējdarbības jaunumi

Lai sniegtu ieskatu par uzņēmējdarbības norisēm Rēzeknes novadā, Lursoft pētījuma ietvaros analizējis novadā reģistrēto un likvidēto uzņēmumu dinamiku, pētījis to kopējo un vidējo finanšu rezultātus, kā arī apkopojis datus par novadā reģistrētajos uzņēmumos nodarbināto skaitu.

Rēzeknes novadā iezīmējas valsts kopējā tendence

Apkopotie dati liecina, ka, līdzīgi kā valstī kopumā, arī Rēzeknes novadā pēdējos gados vērojama tendence likvidēto uzņēmumu skaitam būt lielākam nekā jaunreģistrēto uzņēmumu skaitam. Iemesli ievērojamajam likvidēto uzņēmumu skaitam bijuši visdažādākie, taču viens no būtiskākajiem – likvidēti Komerclikuma prasībām neatbilstošie uzņēmumi, pēc VID vai Uzņēmumu reģistra iniciatīvas izslēdzot no reģistriem uzņēmumus, kuri jau ilgstoši neveic saimniecisko darbību, kuru valdei ilgāku laika periodu nav pārstāvības tiesības u.c. gadījumos.

Lursoft apkopotie dati parāda, ka 2015. gadā Rēzeknes novadā reģistrēti 53 jauni uzņēmumi, taču tajā pašā laikā likvidēti 63. Līdzīga tendence vērojama arī šogad, kad līdz 6. jūnijam novadā reģistrēti 29 jauni uzņēmumi, bet likvidēts 41.

Vērtējot uzņēmumu reģistrēšanas dinamiku Rēzeknes novadā, redzams, ka pēdējo desmit gadu laikā tā bijusi samērā viļņveidīga. Tā, piemēram, ja 2007. gadā novada uzņēmumu pulkam pievienojušies 75 jauni uzņēmumi, tad turpmākajos divos gados jaunu uzņēmumu reģistrēšanas dinamika bijusi ar negatīvu ievirzi, savukārt jau no 2010. gada atkal bijis vērojams pieaugums, kas augstāko punktu sasniedzis 2012. gadā, kad novadā savu darbību uzsākuši 98 jauni uzņēmumi.

Apskatot nozares, kurās savu uzņēmējdarbību visbiežāk realizē Rēzeknes novada uzņēmumi, redzams, ka līderpozīcijās izvirzījušās vairākas nozares, kurās tiek izmantoti vietējie dabas resursi, piemēram, jauktā lauksaimniecība, mežizstrāde un graudaugu, pākšaugu un eļļas augu sēklu audzēšana. Tiesa, starp šīm nozarēm figurē arī tādas uzņēmējdarbības sfēras, kuras jau vairākus gadus pēc kārtas ieņem pirmās pozīcijas starp Latvijas uzņēmumiem: mazumtirdzniecība un kravu pārvadājumi pa autoceļiem.

Populārākās uzņēmējdarbības nozares Rēzeknes novadā:

1. Jauktā lauksaimniecība (augkopība un lopkopība);

2. Mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus vai tabaku;

3. Kravu pārvadājumi pa autoceļiem;

4. Mežizstrāde;

5. Graudaugu (izņemot rīsu), pākšaugu un eļļas augu sēklu audzēšana.

Nodokļos pērn samaksājuši vairāk nekā 2014. gadā

Lursoft aprēķini liecina, ka, neņemot vērā to, ka pēdējos gados samazinājies jaunreģistrēto un pieaudzis likvidēto uzņēmumu skaits, Rēzeknes novada uzņēmumu nodokļu maksājumi valsts budžetā palielinājušies. Apkopotā informācija parāda, ka 2015. gadā novada uzņēmumi valsts budžetu nodokļos papildinājuši ar 8,14 milj.EUR, kas ir par 11,66% vairāk nekā gadu iepriekš.

Lielākais novada nodokļu maksātājs 2015. gadā, tāpat kā aizpagājušajā gadā, bijis AS Latvijas Finieris piederošais Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas SIA VEREMS, kas aizvadītajā gadā nodokļos valsts budžetā samaksājis 2,07 milj.EUR. Salīdzinot ar 2014. gadu, pērn uzņēmuma samaksāto nodokļu apjoms palielinājies par 0,2 milj.EUR jeb 10,86%.

Otrs lielākais nodokļu maksātājs Rēzeknes novadā aizvadītajā gadā bijis septiņām pašvaldībām piederošais atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA ALAAS, kas 2015. gadā valsts budžetā nodokļos samaksājis 582,93 tūkst.EUR jeb par 112,53 tūkst.EUR vairāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt trešajā vietā ar 437,93 tūkst.EUR lieliem maksājumiem valsts budžetā 2015. gadā ierindojusies AS Ludzas mežrūpniecības saimniecība, kurai tāpat kā abiem iepriekšējiem uzņēmumiem pieaudzis valsts budžetā samaksāto nodokļu apjoms.

Jāpiebilst, ka kopumā visi Latvijā reģistrētie uzņēmumi 2015. gadā valsts budžetā nodokļos samaksājuši 5,7 miljardus eiro, kas ir par 0,4 miljardiem eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Novada vidējais apgrozījums ik gadu pārspēj valsts vidējos rādītājus

Pēdējo piecu gadu periodā Rēzeknes novada uzņēmumi visaugstāko kopējo apgrozījumu sasnieguši 2013. gadā, kad novadā reģistrētie uzņēmumi apgrozījuši kopumā 126,62 milj.EUR. Jau nākamajos gados sekojis kopējā apgrozījuma kritums, kas turpinājies arī 2015. gadā. Tiesa, paredzams, ka tuvākajā laikā 2015. gada kopējo apgrozījumu sagaida pozitīvas izmaiņas, jo gada pārskatus vēl nav iesnieguši vairāki novada lielie uzņēmumi, kuri kopējo rādītāju ietekmēs pozitīvi, līdz ar to, tas, visticamāk, varētu sasniegt 2014. gada rezultātu.

Līdz ar kopējā apgrozījuma kritumu, pēdējos gados vērojams arī vidējā apgrozījuma samazinājums. Tiesa, neņemot vērā faktu, ka tas kopš 2012. gada sarucis par 16,72%, tas vēl aizvien pārsniedz valsts vidējo rādītāju.

Lursoft aprēķini liecina, ka 2012. gadā, kad Rēzeknē reģistrēto uzņēmumu vidējais apgrozījums veidojis 29,47 tūkst.EUR, valsts vidējais rādītājs bijis par 37,28% zemāks. Jāpiebilst gan, ka līdz ar Rēzeknes novadā reģistrēto uzņēmumu vidējā apgrozījuma kritumu un tendencei pieaugt valsts vidējam rādītājam, novadā reģistrēto uzņēmumu rādītāja pārsvars pār valstī vidējo rādītāju ik gadu sarūk. Tā piemēram, 2015. gadā tas bijis vairs tikai par 11,80% lielāks, kamēr 2014. gadā vidējā apgrozījuma pārsvars Rēzeknes novadā pār valsts vidējo rādītāju veidojis 31,41%.

Absolūts līderis Rēzeknes novadā pēc apgrozījuma apjoma pēdējos gados ir RSEZ SIA VEREMS. Pērn uzņēmums palielinājis savu apgrozījumu par 17,44%, sasniedzot 29,88 milj.EUR. Turpinot izaugsmi, paredzams, ka arī šogad uzņēmums turpinās uzrādīt apgrozījuma pieaugumu, jo, kā iesniegtajā vadības ziņojumā norādījusi SIA VEREMS vadība, 2016. gadā plānots palielināt lielformāta saplākšņu ražošanas apjomu par 5,5%, pārsniedzot 30 milj.EUR apgrozījuma slieksni.

Pēc lielākā apgrozījuma otrajā vietā ierindojies vēl viens Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas uzņēmums – SIA LEAX Rēzekne. Pērn, salīdzinot ar 2014. gadu, uzņēmuma apgrozījums palielinājies par 9,47%, sasniedzot 12,18 milj.EUR. Lursoft pieejamā informācija liecina, ka uzņēmums kopš tā dibināšanas 2010. gadā uzrādījis vērā ņemamu izaugsmi, spējot pakāpeniski palielināt savu apgrozījumu no 6,05 milj.EUR 2011. gadā līdz jau pieminētajiem 12,18 milj. EUR pērn. Gada pārskatā pieejamā informācija rāda, ka 90,37% no SIA LEAX Rēzekne pārdošanas apjoma veido eksports.

Neņemot vērā kritumu par 23,48%, pagājušajā gadā trešo augstāko apgrozījuma rādītāju Rēzeknes novadā uzrādījusi AS Ludzas mežrūpniecības saimniecība. Mežizstrādes un kokapstrādes uzņēmums 2015. gadā apgrozījis 4,61 milj.EUR, līdz ar apgrozījuma kritumu piedzīvojot arī vērā ņemamu peļņas samazinājumu, tai sarūkot no 227,40 tūkst.EUR 2014. gadā līdz 137,57 tūkst.EUR pērn, to skaidrojot ar apaļkoku realizācijas cenu kritumu un apjomu neizpildi, kā arī lētākā sortimenta īpatsvara pieaugumu.

Jānorāda, ka ļoti tuvu AS Ludzas mežrūpniecības saimniecība uz pēdām min arī SIA NB & BV Transport, kas, pateicoties apgrozījuma pieaugumam par 18,60%, pērn apgrozījis 4,60 milj.EUR.

Peļņas rādītāji mainīgi

Atšķirībā, piemēram, no vidējā apgrozījuma rādītāja, kas pēdējos gados uzrādījis nemainīgu lejupslīdošu tendenci, novada uzņēmumu peļņas rādītāji ik gadu uzrāda mainīgus rezultātus.

Pēc Lursoft apkopotās informācijas redzams, ka Rēzeknes novada uzņēmumu kopējā peļņa 2014. gadā uzrādījusi 2,71% pieaugumu, sasniedzot 8,34 milj.EUR, bet jau 2015. gadā palielinājusies par 15,11%, sasniedzot 9,6 milj.EUR. Jānorāda, ka nopelni tik straujam kopējās peļņas pieaugumam bijuši vairākiem uzņēmumiem. Tā, piemēram, VEREMS peļņa augusi par 62,47%, LEAX Rēzekne – par 35,57%, bet SIA BAIBIŅA peļņa palielinājusies vairāk nekā divas reizes. Strauju izaugsmi uzrādījusi arī Gaigalavas pagasta zemnieku saimniecība JASMĪNI, kuras peļņa gada laikā palielinājusies no 30,99 tūkst.EUR 2014. gadā līdz 196,96 tūkst.EUR pērn.

Salīdzinot Rēzeknes novada uzņēmumu peļņas rādītāju ar valsts vidējo rādītāju, novada uzņēmumi īpaši jāuzteic. Lursoft aprēķini liecina, ka laika posmā no 2012. gada līdz 2014. gadam Latvijas uzņēmumu vidējais rādītājs veidojis 0 EUR, kas nozīmē, ka uzņēmumi strādājuši bez zaudējumiem, taču nav spējuši gūt arī peļņu. Bet tajā pašā laikā Rēzeknes novada uzņēmumu vidējais peļņas rādītājs bijis mērāms pat vairākos simtos, augstāko punktu sasniedzot 2013. gadā, kad, kā liecina Lursoft aprēķini, vidēji viens novadā reģistrētais uzņēmums nopelnījis 710,50 EUR.

Turpmākajos gados izaugsme vairs nav turpinājusies, jo pēc 2014. gada 183 eiro lielās vidējās peļņas aizvadītais gads noslēgts ar 0 EUR lielu peļņu/zaudējumiem.

Novada lielākais uzņēmums pēc peļņas apjoma pagājušajā gadā bijis jau iepriekš pieminētais Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas SIA VEREMS, kas 2015. gadu noslēdzis ar 5,24 milj.EUR peļņu, kas, salīdzinot ar 2014. gadu, ir pieaugums par 62,47%. Vērtējot, kā pēdējo gadu laikā augusi uzņēmuma peļņa, redzams, ka ik gadu tā piedzīvojusi pakāpenisku kāpumu, palielinoties no 336,21 tūkst.EUR 2010. gadā līdz jau pieminētajiem 5,24 milj.EUR pērn.

Otru lielāko peļņas rādītāju 2015. gadā uzrādījusi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas SIA LEAX Rēzekne, kas gada laikā savu peļņu palielinājusi par 35,57%, pērn sasniedzot 1,05 milj.EUR. LEAX Rēzekne vadība norāda, ka aizvadītajā gadā uzņēmums investējis rūdīšanas un atlaidināšanas jaudu palielināšanā, gada beigās veiksmīgi uzsākot to izmantošanu, tādējādi paaugstinot produktu pievienoto vērtību. Pārskata gadā uzņēmums arī iegādājis jaunas ražošanas iekārtas, kas tam dod lielākas ražošanas priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem, kas ļauj cerēt uz uzņēmuma izaugsmi arī turpmākajos gados, kas, visticamāk, atspoguļosies jau nākamo gadu finanšu rādītājos.

Atšķirībā no abiem iepriekš pieminētajiem uzņēmumiem, kuru peļņa pārsniedz miljonu eiro, topa turpmākie sekotāji nevar lepoties ar tik ievērojamiem finanšu rādītājiem, taču tas nemazina to vēlmi sasniegt ar katru gadu aizvien labākus rādītājus.

Lursoft aprēķinājis, ka peļņas apjoma ziņā trešais lielākais uzņēmums Rēzeknes novadā 2015. gadā bijis SIA SPRŪŽEVA M, kas gadu noslēdzis ar 0,37 milj.EUR peļņu. Tiesa, salīdzinot ar 2014. gadu, pērn lauksaimniecības produkcijas ražotāja peļņa pēc nodokļu nomaksas samazinājusies par 22,69%.

Kopējam darbinieku skaitam pozitīva tendence

Pateicoties jaunu uzņēmumu reģistrēšanai un esošo uzņēmumu izaugsmei, Rēzeknes novadā reģistrētajos uzņēmumos strādājošo skaits ik gadu pieaug. Lursoft aprēķini liecina, ka kopš 2012. gada, kad novada uzņēmumi nodarbinājuši kopumā 2,9 tūkstošus strādājošo, 2014. gadā šis rādītājs jau pieaudzis par 9,49%, sasniedzot 3,2 tūkstošus darbinieku.

Ņemot vērā, ka uzņēmumi vēl aizvien turpina gada pārskatu iesniegšanu, prognozējams, ka darbinieku skaita pieaugošā tendence būs turpinājusies arī 2015. gadā.

Pēc Lursoft aprēķiniem, vidēji katrs Rēzeknes novada uzņēmums nodarbina 2 strādājošos, kas ir tikpat, cik vidēji valstī

Vērtējot, kuri novada uzņēmumi nodrošina vislielāko darba vietu skaitu, līderpozīcijās izvirzās abi lielākie Rēzeknes novada uzņēmumi – Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas SIA VEREMS un Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas SIA LEAX Rēzekne. Uzņēmumos 2015. gadā bijuši nodarbināti attiecīgi 339 un 139 strādājošie.

Kaut arī uzņēmumā darbinieku skaits samazinājies, saraksta trešajā vietā ierindojas SIA BAIBIŅA, kas ar darba vietām 2015. gadā nodrošinājusi 78 darbiniekus. Inesei un Dainim Katkovskiem un Imantam Koroševskim kopīgi piederošais kokapstrādes uzņēmums, kas darbību uzsācis 1995. gadā, pēdējos darbības gados kvalificējies uz visu veidu koka palešu ražošanu, kā arī zāģmateriālu, zāģbaļķu un taras dēļu iepirkšanu. Gada pārskatā iesniegtā informācija liecina, ka turpmākajos gados SIA BAIBIŅA paredzējusi turpināt ražot visu veidu koka paletes, palielināt ražošanas jaudu un apjomus, iegādājoties jaunas ražošanas tehnoloģiskās iekārtas un slēdzot līgumus ar jauniem sadarbības partneriem. Lielāko daļu jeb 54,35% no uzņēmuma apgrozījuma veido produkcijas realizācija Francijā.

*dati par 2016. gadu apkopoti uz 06.06.2016., bet 2015.gada finanšu rādītāji – uz 23.05.2016. 

Lursoft

Click to listen highlighted text!