Griškānu pagasts

Griškānu pagasts atrodas Rēzeknes novada dienvidaustrumu daļā. Tā teritorija ir samērā kompakta. Lielākais izstiepums no ziemeļaustrumiem uz dienvidrietumiem ir 14 km, lielākais attālums šķērsvirzienā ir 10,5 km. Attālums no pagasta centra, Sprūževas, līdz Rēzeknes pilsētas centram ir 8 km. Pagasta teritoriju šķērso dzelzceļa līnija un valsts nozīmes automaģistrāle Rīga — Maskava un autoceļš Rēzekne — Dagda. Tuvākie robežpārejas punkti ir Grebņeva (58 km), Terehova (60 km).

Ziemeļos pagasta teritorija robežojas ar Vērēmu pagastu un Lendžu pagastu, dienvidaustrumos ar Stoļerovas pagastu, dienvidos ar Čornajas pagastu, rietumos ir koprobeža ar Ozolaines pagastu un Rēzeknes pilsētu. Austrumos pagasts robežojas ar Ludzas novada Cirmas pagastu, robeža sakrīt ar Rēzeknes un Kārsavas novada administratīvo robežu. Pagastā ir 45 ciemi, no tiem lielākie — Sprūževa , Greiškāni , Janopole , Staroščiki , Jupatovka, Čači . Vidējais pagasta iedzīvotāju blīvums ir 25,5 cilvēki uz 1 kvadrātkilometru.

Griškānu pagasta vēsturiskais nosaukums bija Rāznas pagasts, agrākais — Rozenmuižas pagasts. Griškānu pagasta teritorija izveidojusies pēc II Pasaules kara, tā aizņem daļu bijušā Rāznas un bijušā Makašānu pagasta. 1945. gadā Rāznas pagastā izveidoja vairākus ciemus, tostarp Griškānu un Janopoles ciemu. 1954. gadā Griškānu ciemam pievienoja daļu Bešaukas ciema, 1963. gadā daļu Janopoles ciema un 1975. gadā atlikušo Janopoles ciema daļu. Savukārt 1963. gadā un 1981. gadā nelielu daļu Griškānu ciema iekļāva Lendžu ciemā (tagad Lendžu pagasts). 1990. gadā Griškānu ciema robežās nodibināts Griškānu pagasts. Griškānu pagasta lielākā daļa atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā un tikai ceturtdaļa teritorijas iesniedzas Rāznavas paugurainē. Vairāk nekā puse no pagasta teritorijas ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, lauksaimniecība, piena un gaļas ražošana ir arī galvenais pagasta iedzīvotāju ienākumu avots.