Apskates objekti un vēsturiskas personas
Ūdens tūrisma un atpūtas centrs Bāka
Ūdens tūrisma centrs oficiāli atklāts un apmeklētājiem pieejams no 2011. gada 27. maija.
Ūdens tūrisma centrs ir izveidots dabas lieguma „Lubāna mitrājs” teritorijā, blakus Latvijas lielākajam ezeram - Lubāns. Dabas liegums „Lubāna mitrājs” izveidots, lai nodrošinātu Latvijas lielākā iekšzemes mitrāju kompleksa vienotu aizsardzību. Tas ir unikāls Eiropas un pasaules nozīmes dabas komplekss ar izcilu nozīmi daudzu īpaši aizsargājamo sugu populāciju un biotopu saglabāšanai. Lubāns un zivju dīķi ir viena no svarīgākajām caurceļojošo ūdensputnu atpūtas un barošanās vietām valstī, kā arī viena no piecām labākajām ligzdošanas vietām 29 Eiropas īpaši aizsargājamām putnu sugām. Kopumā teritorijā novērotas 224 putnu sugas, no tām 185 šeit ligzdo.
https://baka.rezeknesnovads.lv/
Bikavas (Gaigalavas) Vissvētākās Jēzus Sirds baznīca
Koka baznīca Bikavā uzcelta 1794. gadā. Tagadējā baznīca celta 1825. gadā klasicisma stilā ar draudzes un Bikavas muižas īpašnieces S. Benislavskas atbalstu. Baznīca konsekrēta 1896. gadā. Kopumā baznīcas arhitektūra ir stipri eklektiska. 20.gs. 60.—70.gados baznīca kapitāli remontēta un pārbūvēta, izgatavotas ērģeles (meistars Romualds Jermaks). 1976.gadā virs centrālā altāra novietota vitrāža Crux gloriosa. Apkārt baznīcai ir mūra un metāla žogs ar gotiskiem trīsailu vārtiem. 2005. gadā projekta Sakrālā tūrisma attīstība Gaigalavas pagastā ietvaros Bikavas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcai tika veikts iekštelpu kosmētiskais remonts.2017.gadā draudze realizēja Rietumu Bankas Labdarības fonda līdzfinansētu projektu “Bikavas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcas centrālā altāra restaurācija”. Baznīcai tika veikta galvenā altāra restaurācija, kuru veica restaurācijas vecmeistars Staņislavs Astičs.
Draudze, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam apakšpasākuma programmā “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” projekta Nr.16-01-AL15-A019.2201-000009 “Kultūras mantojuma saglabāšana un ar to saistīta tūrisma pakalpojumu pilnveide Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā” ietvaros, ieguva LAD publisko finansējumu, un veica baznīcas fasādes vienkāršoto atjaunošanu. Ar līdzfinansējumu palīdzēja Rēzeknes novada pašvaldība un ziedotāji.
Strūžānu Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca
Dati par katoļu baznīcas celtniecību Strūžānos ir pretrunīgi. Par precīzāko var pieņemt Gustava Manteifeļa teikto, ka Strūžānu un arī Bikavas draudzi apkalpoja bernardiešu mūki no Viļāniem. 1864. gadā vecā koka baznīca tika nojaukta, 1923. gadā par draudzes ziedojumiem uzcelta jauna baznīca, taču 1954. gadā baznīca nodega,1958. gadā tās vietā uzcelta jauna koka baznīca (iesvētīta 1958. gadā). Apmēram no1873.g. līdz 1984.g. Strūžānos darbojās arī luterāņu baznīca. Pagasta teritorijā atrodas trīs kapsētas: Gaigalavas, Svētiņu (Svietiņu) un Beidziņu kapsēta.
Vēsturiskais mantojums
Gaigalavas pagasts ir bagāts ar dabas, arhitektūras un arheoloģijas pieminekļiem, te atrodas valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi: Diervanīnes senkapi, Kareitonu senkapi, Kudaru senkapi, pirmie un otrie Kvāpānu senkapi, vietējās nozīmes arheoloģijas pieminekļi: Dziļoru viduslaiku kapsēta, Žogotu senkapi. Vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi ir Bikovas Romas katoļu baznīca, Bikavas muižas apbūve, pārvaldnieka māja un parks. Nozīmīgi ir senkapi Meirānu purvā un Mikuļu apmetne. Bikavas (arī Bikovas) muižas ēkā kopš 1937. gada atrodas Gaigalavas pamatskola. Par bijušo muižas ēku klīst nostāsti, ka zem šīs ēkas ir bijušas vairākas slepenas ejas, kas vedot uz baznīcu un kapiem. 18. gadsimtā muižas īpašnieks bijis J. Romers. Muižas kompleksā ietilpa kungu māja un brīva plānojuma parks, kurā atradās 1820. gadā klasicisma stilā celtā mūra kapela, pārvaldnieka un kalpu māja, vairākas saimniecības ēkas un staļļi. Kungu māja būvēta 18.gs. beigās — 19.gs. sākumā, kad muiža piederējusi S. Benislavskai, tajā bijusi liela svētku zāle ar kolonnām. 1905. gadā muiža cietusi ugunsgrēkā. Līdz 1917. gadam tai bijuši vairāki īpašnieki. 20.gs. 20.—30.gados kungu māja atjaunota un pārbūvēta, tai uzcelts otrais stāvs. Gaigalavas pagastā ietilpst dabas lieguma Pārabaine dienvidaustrumu daļa (~480,5 ha). Liegums aptver Lubāna ezera Gomeļa līci un tam pieguļošas platības, kurās vēl saglabājušies unikāli dabiskie biotopi — Lubāna klāni, vairāki purvi, mežu masīvi. Pagasta teritorijā ir arī Kvāpānu dīķi, kas ir daļa no dabas lieguma Īdeņas un Kvāpānu dīķi. Šīs vietas saista tūristu interesi, tāpēc pagastā izveidoti putnu novērošanas torņi un tūrisma takas dabas novērošanai. Dabas liegums Salas purvs (Solas purvs) īpaši nozīmīgs kā reto un apdraudēto putnu sugu ligzdošanas vieta. Solas purvā ligzdo visā pasaulē retās un apdraudētās putnu sugas, to vidū tipiskie purvu iemītnieki — dzērve, dzeltenais tārtiņš, melnā puskuitala, purva tilbīte, mednis, rubenis, pļavas lija. Purvam ir daudzveidīgi dabisko biotopu kompleksi. Vietējās nozīmes aizsargājams dabas objekts ir Vecstrūžānu parks (izveidots 1972.g., platība 5,5 ha).