Kā tapa 19. gadsimta pirmās puses Viļānu meitas un puiša tērpi?

Katras tautas materiālās vēstures pamatu veido stāsts par to, ko dažādos laikos ļaudis ir ēduši, kā ģērbušies un kādos mājokļos mitinājušies. Apģērbs, kā atzīst latviešu folkloras avoti, ir svarīgākais no šīm trim sfērām, jo neēdušu cilvēku bez mājām vēl varot sastapt, taču kailu – nē. Tātad apģērbs ir svarīgākais rādītājs un pirmais vizuālās ziņas nesējs par to, kas tas par cilvēku un kā viņam klājas. Kopš seniem laikiem apģērbs raksturojis arī cilvēka vecumu, dzimumu, sociālo un ģimenes stāvokli, profesiju, piederību kādām sabiedrības grupām utt.

Latgales mērogā Viļāniem ir stipri paveicies. Ja par citviet Latgalē dzīvojušo vietējo ļaužu apģērbu 19. gadsimtā ziņu ir maz vai nemaz, Viļānu pagasta iedzīvotāju apģērbu rūpīgi aprakstījusi poļu etnogrāfe Stefānija Uļanovska. Viņas apraksts “Poļu Inflantijas latvieši, īpaši Rēzeknes apriņķa Viļānu pagastā”, kas latviski izdots 2017. gadā Rēzeknē, sniedz gana plašu informāciju ne tikai par S. Uļanovskas laikā (ap 1890. gadu) dzīvojošo ļaužu apģērbu, bet arī par sieviešu apģērbu senos laikos (19. gadsimta pirmajā pusē). Uz vairākām lappusēm izvērstais apraksts kontekstā ar Latvijas Nacionālajā Vēstures muzejā glabātajām liecībām par apģērba vēsturi Latgalē ļauj rekonstruēt to, kā viļānieši ģērbās gan 19. gadsimta beigās, gan pusgadsimtu agrāk.

Balstoties uz S. Uļanovskas aprakstu un 2021. gadā veikta pētījuma rezultātiem, 2022. gadā praktiski izgatavota kvalitatīva latviešu zemnieces tērpa rekonstrukcija apģērba komplektam, kāds varēja tikt valkāts 19. gadsimta trīsdesmitajos / četrdesmitajos gados Viļānu pagastā. Lai radītu priekšstatu par to, kā šajā laikā varēja ģērbties ne tikai sievietes, bet arī vīrieši, veikts pētījums, balstoties uz Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā glabātajiem lietiskajiem, rakstītajiem un ikonogrāfiskajiem materiāliem par vīriešu tradicionālo apģērbu Latgalē, kurš sastāvēja no lina krekla un vilnas biksēm, vienkrāsainiem vilnas svārkiem, vīzēm, autiem, jostas un cepures. Muzeja materiālu sniegtās liecības papildina 1797. gadā tapušie Johana Kristofa Broces latviešu apģērba apraksti un zīmējumi Viļakā. Šāda apģērba rekonstrukcija būs unikāla, jo tā būs balstīta uz zinātniskas izpētes rezultātiem un īstenota ar augsti kvalificētu meistaru rokām. Līdz šim Latvijā tiek tikai runāts par to, ka nepieciešams ievērot vai vismaz tiekties uz augstas kvalitātes principiem tautastērpu izgatavošanā, bet nav gatavu piemēru, ko parādīt. Šis būs tāds piemērs, no kura visi varēs mācīties un kuram līdzināties. Tādā veidā tiks celta tautastērpu darināšanas latiņa visā Latvijā.

Apģērba vēstures pētniece Ieva Pīgozne pastāstīs par to, kur atrastas ziņas par vēsturiskajiem apģērbiem un kā veidotas tērpu rekonstrukcijas, kas turpmāk atradīsies Viļānu Novadpētniecības muzeja ekspozīcijā. Seminārā aicinām piedalīties ikvienu, kam interesē ne tikai Viļānu puses, bet visas Latgales kultūras mantojums, tā pētīšana un tautastērpu darināšana.

Kad? 2025. gada 3. aprīlī plkst. 13.00-14.30

Kur? Zoom tiešsaistē. Lai iegūtu saiti uz semināru, lūdzam pieteikties līdz 2. aprīlim, rakstot uz muzejs-vilani@inbox.lv Vietu skaits ierobežots.

[{"src":"https:\/\/rezeknesnovads.lv\/wp-content\/uploads\/2025\/03\/03.04._Vilanu_muzejs_seminars-1-scaled.jpg","type":"image","opts":{"text":"","thumb":"https:\/\/rezeknesnovads.lv\/wp-content\/uploads\/2025\/03\/03.04._Vilanu_muzejs_seminars-1-scaled.jpg"}}]