Eiropas muzeju nakts Bērzgalē
Šogad Muzeju nakts pasākums Bērzgalē paies teātra zīmē un tā nav nejaušība, jo teātra spēlēšanai ir sena un bagātīga vēsture. Pasākuma laikā 14. maijā plkst. 19.00 kopīgi ieskatīsimies Bērzgales teātra vēsturē un noskatīsimies Bērzgales dramatiskās kopas 1996. gada iestudējuma, kas tapis novadnieka Artūra Rubeņa vadībā, ”Byus zīpes smolkokas par mīlu” ierakstu. Muzejā būs apskatāma izstāde ”Dramaturgam un režisoram Artūram Tālivaldim Rubernim-95”.
20.gs. 20-30-jos gados Bērzgales pagastā darbojas ne tikai kori, bet spēlē arī teātri. Par to liecina laikrakstā “Jauno Straume” 1923. gada 26. augustā publicētais raksts, kas vēsta, ka 1923. gada 12. augustā Voveros tiek izrādītas divas lugas «Pēc divdesmit godu» un «Nav precinīku».
No 1920. līdz1928. gadam Bērzgales draudzi vada ļoti enerģisks un sabiedriskajā laukā darbīgs priesteris Jāzeps Kazlass, kas ir organizējis dramatisko pulciņu, kuram pats arī ir uzrakstījis lugas. Kā režisoru J. Kazlass uzaicina rakstnieku un dramaturgu Antonu Rupaini un maksā viņam 60 latus mēnesī. Arī Antons Rupainis ir sarakstījis vairāk nekā 10 lugas un viena no pazīstamākajām ir “Dzymtā zemē”. No šīs lugas ir nācis slavenais teiciens «Myužeigs skaistums», kas ir jau folklorizējies.
Savukārt 20.gs. 70-jos gados skolā dramatisko pulciņu vada Bernadeta Opincāne. Ar izrādi «Vinnijs Pūks un viņa draugi» 1977. gadā pulciņš iegūst 1. vietu republikas mērogā.
90-tie gadi Bērzgales teātra dzīvē ir Artura Rubeņa laiks, viņš ir pazīstams kā latviešu dramaturgs, režisors, bibliotekārs un sabiedrisks darbinieks. A. Rubenis dzimis 1927. gada 5. jūnijā Rēzeknes novada Bērzgales pagasta Silavniekos. Bērzgalē Arturs nodzīvojis tikai nepilnus divus gadus. Kara gados dramaturgs dodas bēgļu gaitās- sākumā Vācijā, tad ieceļo ASV Bostonā vēlāk Klīvlendā. Vācijā un ASV nepārtraukti darbojas trimdas latviešu teātrī. Kādā vēstulē A. Rubenis rakstīja: “LATVIEŠU TEĀTRIS SVEŠUMĀ bija mana misija Amerikā un te aizgājis mans mūžs. Sākot ar profesionālu teātra darba izglītību Emersona koledžā un Bostonas universitātes teātra skolu, ar bakalaura un Master of Fine Arts grādiem, pieredzi kopš 1947 līdz šodienai”.
Sākoties Atmodai, 1990. gada vasarā Klīvlendas latviešu teātris viesojās Latvijā. Sarmīte Stirāne atceras: “Mums bija liels prieks, ka režisors un dramaturgs A. Rubenis savu teātra trupu atveda ciemoties uz savu dzimto pagastu Bērzgali. A. Rubenis apbūra mūs ar savu gaišo starojumu, ar humoru, ar bezgala humāno attieksmi. Ar lielu cieņu un pietāti izturējās pret ikkatru skolēnu, ļoti cienīja katra cilvēka laiku.”
20.gs. 90-jos gados dramaturgs bieži ciemojās un radoši darbojās dzimtajā pagastā. Šajā laikā Bērzgales dramatiskā kopa A. Rubeņa vadībā iestudē vairākas lugas: »Kū Ičas iudiņi aizskoloj»(1992), «Izjukušais byldynōjums»(1993), «Byus zīpes smolkokas par mīlu»(1996). Arī Bērzgales skolā dramaturgs režisējis vairākas lugas: «Bezbailis meklej laimi», «Bolta nōca bōrineite», «Kirkas kaļņeņā- pošu Bieržgolā».
Paralēli teātra tradīciju izkopšanai A. Rubenis izdeva žurnālu "Bēržgola dramaturgs" (13 numuri), kuros ir apkopoti latgaliešu dramaturgu darbi.
Lai arī lielākā mūža daļa ir pavadīta svešumā, dramaturgs ir teicis: “Par spīti izglītībai ASV, es runāju, domāju un jūtu latviski, ar izteiktu noslieci aizstāvēt latgaļu valodu.”
Uz tikšanos Bērzgales kultūras namā 14. maijā pl. 19.00.
A. Rupaiņa muzeja vadītāja Skaidrīte Apeināne