Jūsu Tīmekļa pārlūks nespēj pilnvērtīgi attēlot šo lapu, jo šī lapa ir būvēta balstoties uz moderniem Tīmekļa standartiem. Lai apskatītu šo lapu, aicinām Jūs izvēlēties kādu no modernajiem Tīmekļa pārlūkiem, kas pieejami zemāk.
Bezmaksas pārlūkprogrammas - visas pārlūkprogrammas nodrošina vienādas pamatfunkcijas un ir viegli lietojamas. Izvēlieties, kuru pārlūkprogrammu vēlaties lejupielādēt:
19. gadsimta otrajā pusē Latgale atradās Vitebskas guberņas sastāvā un no 1865. līdz 1904. gadam Latgalē tika aizliegta grāmatu iespiešana latīņu burtiem un to izplatīšana. Drukas aizlieguma laikā Latgali mēģināja rusificēt, vietējiem iedzīvotājiem izdodot un izplatot grāmatas tikai kirilicā, aizliedzot latgaliešu valodas lietošanu skolās, tai skaitā, arī skolēnu savstarpējā saskarsmē, un ieviešot krievu valodas lietošanu pat katoļu baznīcā.
Vietējie Latgales iedzīvotāji, katoļu garīdzniecības iedvesmoti, rusifikācijai nepadevās un turpināja lietot agrāk izdotās grāmatas ar latīņu burtiem. Šīm grāmatām nolietojoties, daudzi sāka tās paši ar roku pārrakstīt, bieži papildinot arī ar saviem tekstiem. Viņu vidū visplašāk pazīstamais ir Nautrēnu jeb Zaļmuižas pagasta zemnieks Andrivs Jūrdžs (latgaliešu valodā Andryvs Jūrdžs, 1845–1925), kuram ir saglabājies līdz mūsdienām daudzveidīgākais, oriģināliem tekstiem bagātākais rokrakstu krājums, lai arī nozīmīga tā daļa laika gaitā nav saglabājusies.
Biedrība “Rogovkīši” šogad ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu realizē projektu “Andryva Jūrdža nemateriālā mantojuma saglabāšana un popularizēšana”. Šī projekta ietvaros notika bibliotēku krājumos saglabājušos divu Andryva Jūrdža rokrakstu digitalizācija. Līdz ar to tagad ir iespēja plašākai auditorijai iepazīt šo rokrakstu oriģinālus tādā veidā, kā tie ir saglabājušies līdz mūsdienām.
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā glabājas slavenākais 1916. gadā sarakstītais “Myužeygays kalinders ar sayminiceybas iwirojumim por wyssu godu”. Līdz šim pilnā apjomā izdota šī kalendāra transkribētā versija (1999) ar valodnieces Annas Stafeckas komentāriem, kas ir nozīmīgs ieguldījums manuskripta izpētē, tomēr tas nesniedz pilnīgu priekšstatu par rokrakstu literatūru, tā kā izdots ar drukātiem burtiem un tikai dažiem melnbaltiem attēliem.
Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā glabājas viens no mazāk zināmajiem, līdz ar to arī vismazāk pētītajiem Andryva Jūrdža rokrakstiem "Laicīgu sacerējumu krājums", kurā ir ietvertas pasakas, dziesmas, lūgšanas utml.
