Krājaizdevu sabiedrība – instruments reģiona attīstībai
Kooperatīvo Krājaizdevu sabiedrību (KKS) aizdevumi Latvijā veido vien 0,1% no kopējām finanšu operācijām, kamēr citviet pasaulē KKS nodrošina 20-60% no tām. Kādēļ izveidojusies šāda situācija un kā tomēr palielināt šo sabiedrību skaitu, 16. jūnijā eksperti sprieda Valsts Lauku tīkla organizētajā seminārā Ozolnieku Tautas namā.
Krājaizdevu apvienības valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis uzsver, – kas kontrolē mūsu naudu, tas kontrolē mūs pašus. Tādēļ būtiski ir paplašināt KKS tīklu Latvijā, jo „atšķirībā no Krājaizdevu sabiedrībām bankas tajā iemaksāto naudu neatdod atpakaļ tautsaimniecībā, bet gan izmanto noguldījumus sindicēto kredītu atmaksai mātes bankām. Tas nedod nekādu labumu Latvijas reģioniem”.
Viņš arī uzsver, – pat Eiropas Ekonomisko un sociālo lietu komiteja vēl 2012. gadā atzinusi, ka kooperācijas pozitīvā ietekme bijusi uzskatāmi redzama finanšu krīzes laikā, kad neviena Kooperatīvu banka nepiedzīvoja bankrotu.
Apsteiguši Latviju ir arī mūsu dienvidu kaimiņi lietuvieši, – aizvadītā gada nogalē Lietuvā reģistrētas 74 KKS ar aktīviem 728 miljonu eiro apmērā, kamēr Latvijā bijušas vien 32 kooperatīvās sabiedrības, kuru aktīvu vērtība nesasniedza pat 23 miljonus. „Lietuvas aktīvi ir 36 reizes lielāki par Latvijas KKS aktīviem, lai gan iedzīvotāju skaits Lietuvā ir tikai 1,45 reizes lielāks nekā pie mums,” norāda I. Feiferis. Jāpiezīmē, ka pērnā gada decembrī Lietuvā bija 2,9 miljoni iedzīvotāju, bet Latvijā – 2 miljoni.
Daudz precizējošu jautājumu interesenti uzdeva trešās pēc aktīviem lielākās krājaizdevu sabiedrības „Allažu saime” valdes priekšsēdētājam Ērikam Čoderam un tapšanas procesā esošās Limbažu KKS „Metsapole” izveides grupas vadītājam Rihardam Strengam.
„Mūsu sabiedrības izveidē aktīvi iesaistījās lielie zemnieki, kuriem aizdevumi pat nebija aktuāli, viņi to darīja patriotisma vadīti, apzinoties, ka tādējādi var palīdzēt sava novada mazajiem uzņēmējiem un arī iedzīvotājiem,” skaidro Ē. Čoders. „Taču, kad „uzaudzējām muskuļus” un spējām aizdot 3, 5 un 10 tūkstošus eiro, kļuvām interesanti aizvien plašākam uzņēmēju lokam, nodrošinot apgrozāmo līdzekļu pieejamību ar 8% aizdevuma likmi,” atklāj „Allažu saimes” vadītājs.
Ēriks Čoders atklāj, ka pozitīva sadarbība KKS „Allažu saime” veidojas arī ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKC): „Mēs apkalpojam visu Siguldas novadu, bet esam grūti sasniedzami, jo atrodamies Allažos, kurp, piemēram, siguldiešiem ir sarežģīti nokļūt. Tādēļ prieks par sadarbību ar LLKC Siguldas biroju, kas no jūlija izīrēs telpas mūsu darbam, ļaujot būt tuvāk klientiem.”
Arī Rihards Strenga piekrīt, ka KKS jāveido tā, lai aizdevumi par saprātīgiem procentiem būtu pieejami visdažādākajos segmentos – mājražotājiem, patēriņa kredītiem, apgrozāmiem līdzekļiem. Diemžēl KKS izveides process nebūt nav tik ātrs, kā gribētos. „Pat ja esat 20 fizisku personu grupa, kura var sākt veidot KKS un jums ir arī pašvaldības atbalsts, sagatavoti nepieciešamie dokumenti un iesniegti Finanšu kapitāla un tirgus komisijā (FKTK), līdz reālai aizdevumu izsniegšanai nonāksit ne ātrāk kā pēc diviem gadiem, jo FKTK skrupulozi pēta dokumentāciju, atdodot to atpakaļ pie mazākās neprecizitātes,” pieredzē dalās R. Strenga.
Risinājums procesa paātrināšanai būtu grozījumu veikšana likumā par KKS, paredzot tiesības krājaizdevu sabiedrībām apvienoties, izveidojot Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību centrāli (KKSC), kāda darbojas arī Lietuvā. Atbalstu šai iecerei jau paudušas Zemkopības ministrija un Latvijas Pašvaldību savienība, bet priekšlikumus grozījumiem pašlaik gatavo Ekonomikas ministrija.
Informāciju sagatavoja:
Ilze Rūtenberga-Bērziņa,
LLKC sabiedrisko attiecību speciāliste
http://laukutikls.lv/nozares/lauku-telpa/raksti/krajaizdevu-sabiedriba-instruments-regiona-attistibai