Lapsas muiža – pēc projekta realizācijas top tradicionāla maize
Pēc projekta “Tradicionālās Senču maizes cepšanas ražotnes izveide” realizēšanas grantu konkursā “Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai Rēzeknes novadā”, Rosicā, Stoļerovas pagastā darbojas Vita Seņkāne. “Lapsas muižā” top tradicionālā senču maize, interesenti aicināti apmeklēt, lai iepazītu seno arodu un tradicionālo maizes cepšanas paņēmienu.
“Lapsas muižas maizes” pamatakmeņi jeb aizsākums
Par “Lapsas muižas maizes” sākumu tā pa īstam uzskatāms Covid-19 pandēmijas laiks, kad Vita Seņkāne izgājusi konditoru kursus. Kursu ietvaros satikta Inese Silicka (Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas studiju programmas “Pārtikas produktu pārstrāde” vadītāja), kura pamanījusi potenciālu un uzmundrinājusi sākt darīt kaut ko jaunu, sākt izzināt vairāk par pārtikas apstrādi.
Neviļus pie iegūtām zināšanām klāt pievilkta iepriekšējā pieredze un aizraušanās ar maizes mīcīšanu kādreiz jaunībā pie radiem Skrīveros. Tad aizraušanās ar ātro maizes cepšanu savām vajadzībām. Gūta pieredze no vīramātes, kas cepa baltmaizi. Pieredze smelta arī meistarklasēs pie maizes cepējas Ilzes Briedes (TV raidījumu cikls “Īstās latvju saimnieces”). Laikam ejot, mācoties, mēģinot un aizraujoties, pieredze nākusi klāt.
Kad maizes cepšana kļuvusi par sirdslietu, nolemts padziļināti apgūt pārtikas pārstrādi Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā (RTA) un piedalīties Rēzeknes novada pašvaldības konkursā “Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai Rēzeknes novadā”. Par finansējuma līdzekļiem piemērotas telpas un izbūvēta autentiskā maizes krāsns.
Ne tikai par gūtām zināšanām Vita paldies saka RTA, bet arī par platformu, kura ļauj parādīt sevi, piemēram, dažādiem pasākumiem un organizētām ekskursiju grupām uz “Lapsas muižu”. Paldies saka arī par kontaktiem, jo vairāki Rēzeknes novada uzņēmēji ir programmas studenti. Par vienu no lielākajiem ieguvumiem RTA pieredzē Vita atzīst dzīves uzskatu maiņu – dzīve māca ļauties dzīves ritmam vieglākā formā, neiespringt, jo tad rezultāts var būt tieši pretējs.
Vita saka: “Tas ir mans mērķis – saglabāt visu autentiskumu, saglabāt senču tradīcijas, arī papētīt, jo daudz ko nezinu.” Bet Vita ir apmierināta, gan cept maizi, gan uzņemt apmeklētāju kompānijas, atrasties cilvēkos un autentiskajā mājā.
Lapsa – muiža – maize
Nosaukums “Lapsas muižas maize” ir mirkļa iespaidā radies, taču to pārdomājot – vēl piemērotāks tas nevarētu būt. Pirms pasākuma Stoļerovā, pagasta saietu namā ātri vajadzēja nosaukumu, ar kādu tad dižoties pagastā.
Lapsa – jo vienmēr izjusta gan līdzība, gan vilkme šim dzīvniekam. Daudzi Vitā pamanījuši līdzību ar lapsu, lapsas iezīmēm. Un vēl svarīgāk – vienmēr izjusta dziļa sasaiste ar lapsu, sajūtu līmenī vienmēr licies tuvs un pievilcīgs dzīvnieks. Lapsa nāk arī pagalmā, un arī sētas dzīvnieki nav izrādījuši pretenzijas par tās klātbūtni, savukārt lapsa nekad nav nesusi prom vistas.
Muiža – tas ir nākotnes plāns, it īpaši, ja skatās nākotnes attīstībā tūrisma virzienā. “Māja” likās par maz, gribējās ko spēcīgāku un tapa “muiža”. Te – Rosicā, Stoļerovas pagastā – dzīvojot, ir sajūta, ka nevis dzīvnieki ienāk sētā, bet gan pats dzīvo starp dzīvniekiem, daba te ir visā. Paturot savu “muižu”, attīstot tradicionālo, te noteikti būtu vieta, kur gūt mieru, aktīvi atpūsties, neaizejot tālu no sportiskām aktivitātēm un dabas pieskāriena.
Tradicionālā maize un iespēja apmeklēt
Pieturoties pie tradicionālām vērtībām “Lapsas muižā”, kas pilnībā sakrīt ar Vitas Seņkānes vērtībām maizes cepšanā, maizes veidi ir stingri tradicionāli. Baltmaize ir bez cukura. Tikai ieraugs, milti, ūdens un sāls – pašas pamatsastāvdaļas. Favorīts – kas Vitai visvairāk garšo un ko visvairāk patīk cept – ir plaucētā rudzu maize – sentēvu tradīcijas. Arī ar sēklām, bet pārsvarā tradicionālā. Vitai pašai ne pārāk garšo burkānmaizes un citas mūsdienīgākas garšas, tāpēc sēkliņas ir maksimums, ko maizē pielikt klāt. Tā ir Vitas vērtība.
Maizes cepšana, veidošana no graudiem līdz produktam ir grūts arods. Ne vienmēr rezultāts ir tāds, kādu gribējies redzēt. Liekas, recepte tā pati, bet katru reizi iznāk citādāk. Iespaido dabas apstākļi – mēness fāzes, gadalaiki, raudzēšanas laiks; ja lietus – maize sliktāk rūgst.
Apciemojot “Lapsas muižu”, tautiskums redzams arī telpu iekārtojumā. Maizes jaukšanai tiek izmantota abra. Lielā abra vēl nav bijusi iejaukta pilnā tās lielumā, pašlaik no vienas lielās abras tiek sagatavoti 10 kilogrami maizes. Tas gan ir garš process, kas ilgst aptuveni 12 līdz 18 stundas plaucējuma veidošanai, kulšanai, ierauga pievienošanai un briedināšanai. Pēc tam mīcīšana un cepšana. Mīcot ar rokām, var just, cik maizei jābūt stingrai un maizei ir cita vērtība.
Vitu Seņkāni satikt tirdziņos var reti. “Neeju uz maksimumu pēc iespējas vairāk sacept un pārdot, tieši pretēji – ar mērķi, ka es no tā gūstu baudu. Jo es saprotu – jo vairāk sāku cept, sākas stress, rodas nepatika.” Ja sakārojies produkciju, labāk sazināties privāti. “Lapsas muižu” bieži apciemo grupas, tur arī var cerēt nobaudīt saimnieces hobijam sieto sieru, rīvmaizes kārtojumu, smēriņus.
Rēzeknes novada pašvaldības grantu konkurss “Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai” ir veids, kā idejas, hobijus un sirdslietas pārvērst uzņēmējdarbībā. Tāpat Rēzeknes novada pašvaldība atbalsta uzņēmumus to ceļā uz attīstību. Vita Seņkāne saka milzīgu paldies pašvaldībai un jau kaļ nākotnes plānus, kā paplašināties vēl vairāk.
Sagatavoja Liāna Runča, Rēzeknes novada pašvaldības uzņēmējdarbības attīstības speciāliste
