Maltas apvienībā izvērtētas konkursa “Skaista muna tāva sāta” dalībnieces
Rēzeknes novada dienu ietvaros rīkotajā konkursā “Skaista muna tāva sāta” Maltas apvienībā šogad piedalījās četras brīnišķīgas un sakoptas sētas. Tās tiks godinātas apvienības Novada dienu pasākumā 30. jūlijā plkst. 19.00 Ozolaines pagasta Bekšu ciemā.
Mājas “Birze” atrodas Pušas pagasta Peirāgos, kur saimnieko Valija un Nikolajs Sazonovi. Šo māju 1927. gadā sāka celt Valijas vectēvs, kā arī kalnā pie mājas iestādīja bērzu birzi.
Mājas teritorija izceļas ar dabiskumu, iekopts augļu dārzs, daudz puķu, ziedošo un dekoratīvo košumkrūmu, puķu, kas visos gadalaikos piesaista garāmbraucēju skatus.
Saimnieki tagad ir pensionāri, bet nevar sēdēt bez darba. Valijas sirdslieta ir puķes, ogošana, sēņošana, ceļošana un deja, Nikolaja – bites. Kopā ar vecākiem dzīvo Saules bērns, dēls Jānis, kuram arī patīk skaistums, lauki, puķes, ciemiņi un darboties piemājas teritorijā.
Ģimenē izaudzināti trīs bērni – divi dēli un meita, aug četri mazbērni, kas vienmēr atbalsta un palīdz, bieži brauc ciemos. Dzeds Nikolajs māca mazbērniem strādāt ar tehniku.
Valijai patīk izdomāt un projektēt ko jaunu, un tad viss pārējais ir vīriešu darbi. Saimniecei ir padomā vēl daudz interesantu ideju. Lai izdodas viss iecerētais un pietiek spēka!
Indra Dzene
“Mārtiņmājas 1” Feimaņu pagastā ir Babru ģimenes dzimtas mājas, kuras vecāki sāka celt 1981. gadā un 1987. gadā tā bija pabeigta un kļuva par mūsu ģimenes miera oāzi. Šobrīd ikdienā mājās saimnieko mamma Veronika un vecākais brālis Ivars, bet mēs ar vīru Daini un meitām Lauru Mariju un Egiju Terēzi tur pavadām visas brīvdienas un atvaļinājumus. Nedēļu nogalēs bieži brauc ciemos arī māsas Erika un Ilze, kā arī brālis Mārtiņš ar ģimenēm, lai baudītu jauku un ģimenisku kopā būšanu.
Lai saglabātu mūsu senlietas, kas kādreiz kalpojušas kā palīgi dažādos darbos, esmu izveidojusi nelielu muzeja stūrīti, kur savu vietu ir atradis gan mammas vērpjamais ratiņš, gan graudu sētuve, gan tēta alus muca, sviesta kuļmuca, sirpis un citas senas lietas.
Apkārt mājai ir gan augļu koki, gan puķudobes, kuras ar katru gadu tiek papildinātas, bet visvairāk tajās rotājas dažādas rozes, jo tās man ir vismīļākās puķes, šobrīd to skaits ir nedaudz pāri 20, tām ir arī savs īpašais stāsts, piem., Mariatheresia iegādāta par godu meitu otrajiem vārdiem, mūsu mīlestības roze, ko saņēmu kā dāvanu no vīra 20. kāzu gadadienā, rozes par godu meitu krustībām...
Pamazām tiek atjaunotas un remontētas ēkas, šobrīd tiek būvēta jauna pirtiņa vecās vietā, kas nu kļuvusi kā vēl viena muzeja stūrīša sastāvdaļa, paslēpusies veco bērzu paēnā.
Mūsu mājas ir īstā vieta, kur atpūsties, izbaudot dabas tuvumu, putnu dziesmas, vēja šalkoņu un tuvinieku čalas.
Saimniece Skaidrīte Babre
Maltas pagastā “Raitīšu” mājās saimnieko Anita un Valdis un viņu dēls Raitis Krasnobaji.
Desmit kilometru attālumā no Maltas, braucot uz Pušu vai tālāk, acis piesaista sakopta, gleznaina ainava 14 hektāru platībā. Te mijas uzkalni un lejas. Tuvāk ceļam uz garāmbraucējiem noraugās mājas “Raitīši”. Šo māju un to saimnieku stāsts aizsācies teju pirms trīsdesmit gadiem, kad jaunā ģimene nolēma pamest ērtu dzīvokli Maltā un doties uz Valda vecāsmātes mājām. Daudzi tad par viņiem pasmējās. Bet saimniekam savs sakāmais: “Ja pats neko nedarīsi, neviens neiedos. Viss paša rokās”. Tad nu ”Raitīšos” ieguldītais darbs ir šīs dienas rezultāts - labiekārtota, skaista māja, kur savienotas divas ēkas, pagalmā gleznains dīķis, mūsdienīgi apzaļumota piemājas teritorija, pirts, atpūtas zona, tas viss plešas gandrīz hektāra platībā. Katru pavasari viss tiek papildināts, veidots un pārveidots ar jauniem stādiem, vēl interesantākiem un neredzētākiem. No vecās saimnieces veco ābeļu, seno liepu un ogulāju garšas un smaržas vien varam baudīt, ko saimnieki tur lielā cieņā un godā. No pagalma aizsākas dīķu kaskāde, kur pakāpeniski no augšas uz leju tika plānota un veidota dīķu sistēma. Tur pašu priekam tiek audzētas gan visiem zināmas zivis – karpas, līņi, zandarti, gan tādas, kā platpīri, amūri, mīdijas. Jā, 14 hektāros pietiek vietas arī labības laukam. Kādēļ? Saimnieki smaida un kautrīgi nosaka: “Mums taču zīdītāj govis un teļi jābaro. Visi grib ēst. Ziema gara.” Jā, atkal nāk prātā saimnieka teiktais: “Darīt vai nedarīt, viss paša rokās”
Elīna Prusaka
Lūznavas pagastā, divu minūšu braucienā no Lūznavas ciema, klusā meža ielokā, mājās “Kalves” jau vairākās paaudzēs saimnieko Gudeļu dzimta. Saimniecība aiz aizsargvaļņa, kurš norobežo no auto radītajiem trokšņiem un sadzīviskās steigas. Pārvarot to, uz mirkli aizraujas elpa, viens mirklis, un acīm paveras pasakaina lauku idilles aina!
Māja ir mantota no saimnieka vecākiem, kuri savulaik to būvējuši ar savām rokām, uz šo dienu ir saglabātas mantotās ēkas, kuras prasmīgi, atjauninātas un uzturētas, nezaudējot to senatnīgās vērtības. Sētā ir uzbūvēta lapene ar lielu saimes galdu tās vidū un kamīnu, kur pulcējas tuvi un tāli radi un draugi pēc kapusvētkiem, nozīmīgās gadadienās, latviešu gadskārtu svētku u.c. saviesīgu pasākumu ietvaros. “Kalvēs” īpaši tiek svinēti vasaras saulgrieži, saimnieks Jānis Jāņu dienā visus Jāņu bērnus allaž cienājot ar īpašo zivju zupu, tā zina stāstīt lūznavieši! Lapenē smaržo ievāktās dabas veltes tējai. Pagalmu piepilda saimnieka roku darbi - no koka veidoti dekori, saimnieces izlolotie puķu apstādījumi, kuros saglabātas vecmāmuļas puķes, kādas esam pieraduši redzēt vecvecāku sētās, mijoties ar modernajiem augiem, košumkrūmiem un krāšņiem ziediem, veido harmoniskas dabas kompozīcijas.
Par to, ka meža dzīvnieki “Kalvēs” jūtas kā savā dabiskajā vidē un dažkārt mielojas ar saimnieku dārza veltēm, saimnieks nedusmojas, tik atteic, ka mēs dzīvojam dzīvnieku teritorijā! Šajos dārzos un apstādījumos tiek audzēts viss, ko vien lauku teritorijā dzīvojošs cilvēks spēj izaudzēt – dārzeņi, ogas, augļi. Ik uz soļa ir jūtama mīlestība un ieguldītais darbs, enerģija, spēks, mijiedarbība ar Dievu un dabu.
"Kalves” savu nosaukumu ieguvušas, pateicoties atjaunotajai smēdei, kurā saglabāti un atjaunoti restaurētie kalēja instrumenti. Arī šis arods saimniekam ir mīļš un tuvs, tas ierādīts arī jaunākajiem dzimtas vīriešiem.
Gudeļu pāris – Marija un Jānis - ir paraugs tam, kā ar mīlestību, darba tikumu, cienot un uzturot tradīcijas, ieviešot jauninājumus, saglabājot kultūras mantojumu, ir iespējams radīt miera ostu sev un jaunākajām paaudzēm, kur bērni un mazbērni ar prieku iesaistās lauku darbos!
Ina Tuče
Foto: Ilze Sondore