Maltas Goda pilsoņa nominēšana un foto izstādes atklāšana
Maltā 18. novembra svinīgo pasākumu, kas ik gadu notiek plkst. 18.00, piepildīja pagasta darbīgo ļaužu tradicionālā sveikšana, vietējo kolektīvu koncerts un Santas Sāres koncertstāsts “Latvija četros gadalaikos”. Bet pāris stundas pirms tam Kultūras namā atklāja novadnieka, fotovēsturnieka Pētera Korsaka fotogrāfiju izstādi “Latgales baltajos lielceļos sastaptie”, kas kopā sasauca vairākus fotogrāfijās redzamos latgaliešus.
Par šīgada svētku noskaņas pamatstīgu kļuva Maltas Goda pilsoņa nosaukšana (pēc 14 gadu pārtraukuma). Pateicība Maltas pagasta iedzīvotāju konsultatīvajai padomei, kas ierosināja šo apbalvojumu atjaunot, un Maltas apvienības pārvaldes vadītājam Edgaram Blinovam par operatīvu iesaisti un atbalstu iniciatīvai. Arī šīgada nominanta izvēlē īpaši izveidotai komisijai diskusijas neraisījās, jo bija skaidrs – jāvērtē cilvēka paveiktā nozīmīgums un nav jādzīvo konkrētā vietā, lai darītu kaut ko vērtīgu tās labā. Novadnieki lēma, ka tieši Pēterim Korsakam goda nosaukums piešķirams “Par Maltas vārda popularizēšanu Latvijā un pasaulē, kā arī ieguldījumu dzimtā pagasta kultūrvēstures, vēstures izpētē un novadnieku piemiņas saglabāšanā”. Katram cilvēkam svarīga ir apziņa, ka esi paveicis ko noderīgu dzimtai, novadniekiem, bet lielākais gandarījums ir būt novērtētam dzimtajā pusē un jaunajā paaudzē, kas nu saimnieko tajā.
Maltas nosaukumā vienaudzis un Maltas vidusskolas absolvents Pēteris Korsaks dzimis Maltas pagasta Višķeru ciema “Londā” 1937. gada 15. decembrī. Dzimtajā pusē ir viesojies vienmēr, bet atgriezies ar darbiem, kas paliks nākamajām paaudzēm. Tuvību savām saknēm stiprinājis, piedaloties daudzos fotoplenēros, 1992. gadā iemūžinājis Latgales atbrīvošanas pieminekļa “Vienoti Latvijai” atklāšanu, 2017. gadā – pirmā Latgales kongresa simtgades un tās pieminekļa atklāšanu Rēzeknē. Saikni ar dzimto Maltas pagastu P. Korsaka dzīvē stiprāku darīja iepazīšanās ar partizānu “Maltas lūši” sakarnieci maltieti Veroniku Tenču-Goldmani un vēstījums par viņas likteni. Latvijas simtgades gadā pēc viņa iniciatīvas tapa piemiņas zīme “Nacionālo partizānu “Maltas lūši” un viņu atbalstītāju piemiņai” (Rozentovā). Tieši viņš cēlis gaismā V. Tenčas-Goldmanes dzīvesstāstu, iniciējis un koordinējis viņas grāmatas “Vējos izkaisītie” (2018) izdošanu un izdevis arī viņas dzejoļu izlasi “Sirmā stundā” (2021), tās noformējumam izvēloties maltietes Māras Kancānes zīmējumu. Tāpat viņa pētījumi un fotogrāfijas izmantoti grāmatā “Maltas pagasts pētījumos un atmiņās” (2018). Būtisks ir viņa ieguldījums grāmatā “Latgales fotogrāfi”, kur viņš pirmais ir apkopojis Maltā darbojušos fotogrāfu dzīves faktus. Jāpiemin, ka viņš ir arī laikraksta “Latvija Amerikā” speciālkorespondents un par aktivitātēm Maltā ir vēstījis lasītājiem arī otrpus okeāna.
Lai arī P. Korsaka veikums jau ir novērtēts valsts līmenī (Triju Zvaigžņu ordenis, Kultūrkapitāla fonda mūža stipendija, Spīdolas balva u.c.), tomēr pagasta apbalvojums ir viņa novadnieku cieņas apliecinājums.
Pirms svinīgā pasākumā Kultūras namā atklāta P.Korsaka fotogrāfiju izstāde, kas būs apskatāma līdz 18. decembrim. Izstādes atklāšana izvērtās īpaši emocionāla, jo to apmeklēja tikai tuvākie cilvēki, kuri cienījamo fotogrāfu ir iepazinuši, novērtējuši: Maltas apvienības pārvaldes vadītājs Edgars Blinovs, žurnāliste un politiķe Anta Rugāte, fotogrāfs un uzņēmējs Igors Pličs, Andrejs Rudzinskis (Boņuka lomas atveidotājs filmā "Cilvēka bērna"), Marija Podnieka (bijusī Maltas vidusskolas direktore), Silvija Pīgožne (Maltas vēstures muzeja vadītāja), Anita Laizāne (Silmalas pagasta Kruķu bibliotēkas vadītāja), Līga Tulinska (tautas lietišķās mākslas studijas “Tīne” vadītāja). Svētku reizē sveicienus bija atsūtījusi V.Tenčas-Goldmanes meita Ināra Paiča, kura pateicās P.Korsakam par to, ka viņš palīdzējis atrast ceļu uz viņas senču zemi Latgali. P. Korsaks katram izstādes apmeklētājam pateicās, atsaucot atmiņā arī kopīgos mirkļus un darbus. Viņš ne reizi vien ar sāpi pieminēja savas dzimtas locekļu traģiskos likteņu, taču uzsvēra, ka nekad nav padevies un latgaliskajā spītā mudināja: “Turēsimies! Mums jāturas!”
Jaunais Maltas Goda pilsonis ir spilgta paraugs tam, cik var paveikt ar mērķtiecību, rūpību, urdīgu prātu un latgalieša spītu! Savā apcerē “Kādi esam” grāmatā “Latgalietis XXI gadsimtā” viņš raksta: “Latgalietis ir tiešs, viesmīlīgs, labestīgs un arī skarbs, pamaz smaida, bet, ko nodomā, to noteikti paveic.. Latgales meitas un dēli nesavtīgi mīlēja savu zemi, ziedojot uz brīvības altāra pašu dārgāko, un dziļi mīl savu dzimteni arī šodien.” Bet pēc apbalvojuma saņemšanas viņš pateicās visiem par atbalstu, kas palīdzējuši īstenot viņa ieceres dzimtās puses labā, un atzina, ka joprojām “sirds negrib aprimt gadu skrejā”.
Atbildēsim katrs sev – vai atbilstam šim aprakstam? Vai mīlam sevi, līdzcilvēkus, savu dzimto vietu un zemi pietiekami... Tā kā to daudzus gadus ir spējis no dzimtās vietas šķirtais jaunais Maltas Goda pilsonis.
Raksta autore Skaidrīte Svikša (izstādes kuratore)
