Feimaņos prezentē Rēzeknes apriņķa Silajāņu-Feimaņu tautastērpu
Jūlija vidū Feimaņos pie skolas lapenes notika vēsturiskā Silajāņu pagasta, pie kura arī tagadējais Feimaņu pagasts piederēja, rekonstruēta 19. gadsimta tautastērpa prezentācija. Tērpa darinātāja ir rokdarbniece, audēja, “Latgales etnogrāfijas vēstniecības” dibinātāja un vadītāja Iveta Seimanova. Iveta pēc profesijas ir skolotāja, dzīvo Rīgā, bet dzimusi Galēnos (Vidsmuižā). Īstās Latgales patriotes vaļasprieks ir tautastērpu pētīšana un izgatavošana, pēc iespējas izmantojot senos darināšanas paņēmienus un pieejamos materiālus.
Skolas parks bija ideāla vieta interesantajam pasākumam. Lielo svelmi mazināja pavēnis, ko deva kuplās ziedošās liepas un ozoli. Ieradušies ciemiņi un feimaņieši varēja lapenē apskatīt arī senos dvieļus, Preiļu un Rēzeknes sieviešu goda mēteļus (burnasus).
Silajāņu-Feimaņu tautastērpa atklāšanas, veidošanas ierosinātāja bija feimaņiete, Maltas pagasta bibliotēkas vadītāja Ērika Grigorjeva, kuras lolotais sapnis bija izgatavot sev autentisku tautastērpu, kādu agrāk sievas valkāja viņas dzimtajā pusē. Un nu daļa no sapņa īstenota - košais bruncis gatavs, ko varēja izrādīt. Tādējādi iedrošinot arī citus ķerties pie nozīmīga darba izpildes.
Un tā, pētot Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumus Rīgā, tika uziets uz pēdām brīnumainam bruncim! Arī pārējais tautiskais ģērbs tika komplektēts atbilstoši šai etnogrāfiskai vietai: kopka, skusts, zečes, saktenis vītā šņūrceņa, lynu krakls, kam apkakleite ar rūbenim, bet kōjōs postolys voi veizis, jo te tik bagātu ļaužu nebija, lai kājās būtu kurpes.
Meistare Iveta izgatavojusi arī miniatūrus tautiskos apģērbus, ar ko ietērpusi trīs lellītes. Vidsmuižas apvidū populārākais sieviešu vārds bija Annuža, bet Silajāņu - Ilža (1920.g.skaitīšanas dati). Līdz ar to lelles ieguva attiecīgus vārdus. Vidsmuižietei Annužai nu ir jaunāka māsa Ilža, kuras deklarētā dzīvesvieta ir Feimaņu pagasta bibliotēka. Ilžiņa sveicināsies ar katru bibliotēkas apmeklētāju.
Vēsturnieks, novadpētnieks, heraldiķis SIA "BalticFlags" izpilddirektors Māris Rumaks pastāstīja savu redzējumu par Feimaņu vēsturi, arheoloģisko Latgales tautas tērpu un demonstrēja šai vietai raksturīgās sieviešu senrotas. Māris iepazīstināja arī ar grāmatu “Riharda Zariņa atmiņas”, kur autors ataino agrāko dzīvi Feimaņu muižā, kad Zariņa tēvs šeit bija muižas pārvaldnieks.
Mēs - feimaņieši ļoti ceram, ka taps grāmata par Feimaņiem jeb Vīmynu, jo vēsturisko liecību un materiālu ir pietiekoši un vēsturnieki un entuziasti arī ir!
Ivetu Seimanovu gaidīsim vēl Feimaņos ar Latgales Etnogrāfijas vēstniecības pārstāvjiem pie mums ekspedīcijās. Rādīsim savas pūra lādes, velkot ārā no aizmirstības sadzīves lietas. Varbūt kāds retums kur dziļāk aizķēries...
Bet, kā veiksies tālāk mūsu tautastērpam, tas ir atkarīgs tikai no mums pašiem. Dāvāsim sev un savām mazmeitām tautastērpus, lai ar cieņu un godu varam tos nēsāt, jo tā ir mūsu bagātība, kas tiek saulē celta un nodota nākošajām paaudzēm. Mēs varam būt lepni, ka ir mums pašiem savs tautastērps. Šis apģērbs tiks iekļauts grāmatā par tautastērpiem un Latvijas Nacionālajā kopkatalogā jau ir ievadīts! Pazudis nebūs! Paldies Ivetai Seimanovai par ieguldīto darbu, entuziasmu un interesanto vaļasprieku. Prieks, ka mūsu vidū ir tādi cilvēki, kuri aizmirsto ceļ godā!
Erna Ulase,
Feimaņu pagasta bibliotēkas vadītāja
Foto: Ilga Marejeva
