“Latvijas skolas somas” aktivitātes Dricānu vidusskolā un Dricānu vidusskolas struktūrvienībā Jaunstrūžānu sākumskola
Iesaistoties iniciatīvā “Latvijas skolas soma”, Dricānu vidusskolas un Dricānu vidusskolas struktūrvienības Jaunstrūžānu sākumskola skolēni arī 2021./2022. mācību gada 1. semestrī bija aktīvi un turpināja izzināt Latviju, tās kultūru, vēsturi un tradīcijas.
Paši mazākie Dricānu vidusskolas skolēni noskatījās režisora Reiņa Kalnaella veidoto animācijas filmu “Zelta zirgs”. Filmas stāsts: Melnā māte cenšas sagrābt varu pār pasauli, vairo skumjas un krāj asaras no visiem, kas raud par neveiksmēm, nelaimēm un aizgājējiem. Vecā ragana vēlas nogalēt Princesi, jo tad raudātu visa karaļvalsts un Melnā māte iegūtu absolūtu varu. Kad karaļmeita dodas izjādē pa mežu, ragana sagūsta meiteni un ieslēdz Princesi stikla zārkā. Dzīvības aizstāvis – Baltais tēvs stājas ceļā un rada neiespējami stāvu un augstu ledus kalnu, kas septiņus gadus un septiņas dienas paglābs Princesi no Melnās mātes. Tikmēr drosminieki var princesi izglābt!? Pēc filmas noskatīšanās bērni dalījās iespaidos par redzēto. Pārrunājot galveno domu redzētajā - kā gaisma uzvarēja tumsu, vai kā labais uzvarēja ļauno, bērni zīmēja pasakas ilustrāciju – tēlu vai spilgtāko, kā viņiem šķita, notikumu pasakā. Zīmējot bērni atcerējās to, ka pirmie mākslinieku zīmējumi filmai tapa jau 10 gadus atpakaļ. Klasē tika noformēta bērnu zīmējumu izstāde “ZELTA ZIRGS” .
4.klases skolēni devās uz Varakļāniem, lai iepazītos ar Varakļānu muzejā izvietotajām ekspozīcijām. Sākumā gida pavadījumā bija ekskursija pa Varakļānu pili, tad sekoja izzinošs, piedzīvojumiem bagāts ceļojums ar skrejriteņiem, kura laikā iepazināmies ar Varakļānu pilsētas kultūrmantojuma vietām un to nozīmi mūsdienās ( Saules pulksteni, Varakļānu simboliem - lapsu, baznīcu, kapenēm). Vēlāk parkā tika piedāvātas aktivitātes - loka šaušana, trase pāri upītei. Skolēni ar interesi klausījās stāstījumu par grāfu Borhu un viņa ģimeni, vēroja fotogrāfijas, kādi Varakļāni izskatījās agrāk, tad braucot ar skrejriteņiem pa fotogrāfijās redzētajām vietām, vēroja, kādas izmaiņas ir notikušas.
Dricānu vidusskolas struktūrvienības Jaunstrūžānu sākumskola skolēni apmeklēja Cesvaines pili un tās parku. Šobrīd Cesvaines pilī notiek restaurācijas darbi, tādēļ skolēniem nebija iespējas ieiet pilī. Tomēr izzinošā nodarbība gidu pavadījumā nelika vilties, jo skolēni uzzināja daudzus faktus par pils būvēšanas un restaurācijas procesu. Sajūsmu radīja iespēja iejusties pils galma ļaužu tēlos un spēlēt kriketu.
Madonas novadpētniecības muzejā skolēni piedalījās muzejpedagoģiskajā nodarbībā „Mazais arheologs”, kur skolēniem bija iespēja ne tikai apskatīt muzeja eksponātus par Latgales kultūrvēsturisko novadu, bet arī pašiem iejusties arheologa lomā, pētīt arheoloģiskos atradumus un tos prezentēt. Abas nodarbības bija ļoti vērtīgas, jo iegūtās zināšanas skolēni varēs izmantot Latvijas vēstures un sociālo zinību un vēstures stundās, mācoties pētīt un stāstīt par savu dzimto vietu.
5., 6. un 8. klases skolēni izvēlējās apmeklēt Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeju. Muzeja gidi stāstīja un rādīja eksponātus, izvadāja pa mākslas zālēm. Skolēnus ļoti iespaidoja skeleta klātbūtne, tā augums, turīgums, gadskaitlis (vecums, kad izrakts), mūsdienu tehnoloģiju klātbūtne - interaktīva puzles likšana – vēsturiska foto salikšana, klausīties senāko mūzikas aparātu un pašam izmēģināt iedarbināt, piedalīties cepuru šovā – pielaikot un kopbildes foto, klausīties stāstu par naudu, izbaudīt baznīcu (pareizticīgo, katoļu) smaržu un auru. Skolēnu ļoti uzrunāja Sibīrijas stāsts, kā arī zāle, kur varēja saplūst ar dabu – dzīvnieku pasauli. Pēc šī muzeja apmeklējuma starp skolēniem virmoja diskusijas, tika atsvaidzinātas laika skaitīšanas prasmes.
Savukārt 7.kl. skolēniem bija iespēja apmeklēt Latgales Vēstniecību “Gors”, tajā bērni noskatījās spēlfilmu - jauno latviešu komēdiju “Tizlenes”. Daudzi skolēni ļoti atzinīgi izteicās par filmu, viņiem tā šķita pamācoša, jo tika parādīts, kā galvenā varone Sarmīte pārdzīvo to, kāds ir viņas ārējais izskats, mēģina līdzināties un atdarināt citus, kas nav nedz viegli, nedz arī vajadzīgi. Katrs no mums ir unikāls un īpašs, tikai jānonāk līdz šai atziņai. Skolēni saskatīja arī to, cik liela nozīme ir draudzībai un draugiem. Daļa noteikti pamanīja līdzības ar notiekošo skolā vai sabiedrībā. Tā kā filmas žanrs ir komēdija, tad to skatīties bija viegli un interesanti. Redzēto skolēni varēs izmantot gan mācību procesā, plānojot scenāriju, veidojot ilustrācijas un komiksus, gan analizējot savas emocijas un attiecības ar draugiem, klasesbiedriem un ģimeni. Par redzēto noteikti var veidot diskusiju gan sociālo zinību, gan klases stundās. Pēc filmas skolēniem bija iespēja uzzināt par Latgales Vēstniecības celtniecību, noskaidrot, kāpēc ēkā tiek izmantota tāda krāsu gamma, kā skandināvu un industriālais stils atklājas telpu un mēbeļu dizainā. Skolēni varēja ielūkoties tajās telpās, kas parasti “Gora” apmeklētājiem nav pieejamas. Pēc filmas un ekskursijas “Gorā” skolēni apmeklēja muzejpedagoģisko programmu „Vai vairāk ir labāk?” Latgales Kultūrvēstures muzejā. Darbojoties ar lego konstruktoriem, skolēniem vajadzēja spriest un meklēt labākos un ātrākos situācijas risinājumus. Ļoti liela nozīme bija prasmei strādāt komandā, sadarboties citam ar citu, kā arī loģiski novērtēt situāciju. Šāda veida nodarbības attīsta kritisko domāšanu, veicina jaunradi un prasmi darboties dažādās grupās un dažādos apstākļos. Daudziem skolēniem bija grūtības strādāt pēc konkrētas instrukcijas, sekot norādēm un sadalīt pienākumus, lai ātrāk paveiktu uzdevumu. Iegūto pieredzi varēs izmantot gan mācību priekšmetā inženierzinības, gan darbojoties robotikas jomā. Šāda veida nodarbības noteikti attīsta radošumu un ļauj piedāvāt savus situācijas risinājumus.
Vidusskolēni interaktīvā veidā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā “Gaismas pils” iepazina Latvijas kultūras kanonu un tā tapšanas stāstu. Darbojoties nelielās grupās, skolēni aplūkoja dažādus izdevumus un autentiskus priekšmetus, kas atspoguļo kanona vērtības, veica radošus uzdevumus. Tika gūsts ieskats digitālajās iespējās, kā arī papildināja zināšanas par Latvijas kultūras kanona vērtībām. Orientēšanās spēles veidā bija jāveic dažādi uzdevumi, ar mērķi, pievērst uzmanību unikāliem bibliotēkas vēstures un krājuma materiāliem, kā arī interesantām vietām pašā bibliotēkā. Spēles gaitā skolēni atklāja, ka bibliotēkas krājumā nav tikai grāmatas, bet arī kartes, pastkartes, mūzikas ieraksti, manuskripti, u.c. materiāli. Spēle skolēniem ļāva uzzināt jaunas lietas par personībām un notikumiem, kas saistās gan ar Latvijas valsts simtgadi, gan Latvijas Kultūras kanonu, gan Latvijas Nacionālās bibliotēkas vēsturi. Skolēni atzīmēja, ka šāda veida aktivitātes uzlabo savstarpējās komunikācijas prasmes, savstarpējās sadarbības un komandas darba iemaņas. Daudziem skolēniem bibliotēkas telpas likās ļoti iespaidīgas, lielas un plašas. Skolēni novērtēja arī to, cik daudz ir grāmatu un dažādu citu senlaiku eksponātu.
Par godu 11. Novembrim - Lāčplēša dienai, pazīstamie jaunās paaudzes mūziķi – dziedātāja Rūta Dūduma-Ķirse un komponists Jānis Ķirsis ir radījuši audiovizuālu koncertlekciju “Lāčplēša dienā”. Koncertlekcija ir izglītojošs, muzikāls stāsts par Latvijas vēstures notikumiem Lāčplēša dienā, kas šodien tiek svinēta, atceroties un godinot visus, kuri izcīnījuši neatkarīgu Latvijas valsti. Šo kultūras un mūzikas attālināto klātbūtni vēsturisko procesu kontekstā izbaudīja 9.-12.klašu skolēni. Programmā skanēja fragmenti no Zigmara Liepiņa rokoperas “Lāčplēsis”, mūzika no kino filmām: "Rīgas sargi", "Baiga vasara", "Nameja gredzens", "Vella kalpi" un "Pūt, vējiņi”, kā arī citu latviešu komponistu radītā patriotiskā mūzika. Koncertlekcijas muzikālo vēstījumu papildināja vēsturiski fotouzņēmumi, video fragmenti, kā arī skolēniem sagatavotas darba lapas, kuras būs iespēja pildīt pēc koncertlekcijas noskatīšanās. Kā atzīst paši skolēni – ļoti mūsdienīgā un aizraujošā veidā tika iedzīvināts Lāčplēša dienas svinēšanas vēsturiskais un mūsdienu aspekts.
Paldies iniciatīvas “Latvijas skolas soma” atbalstītājiem, koordinatoriem, sadarbības partneriem un audzinātājiem par skolēniem piedāvāto iespēju.
Programmas “Latvijas skolas soma” koordinatore Dricānu vidusskolā – Iveta Dembovska
