Par ūdens kvalitāti Rāznas ezera Lipušku peldvietā

Pēdējo dienu laikā ir bijuši gadījumi, kad cilvēki, apmeklējot peldvietas, saskaras ar – ādas alerģisku reakciju, kas rodas  pēc peldes ūdenskrātuvēs, kurās ūdens mikrobioloģiskā kvalitāte ir laba un, vizuāli novērtējot, nav manāmas nekādas piesārņojuma pazīmes. Rēzeknes novada pašvaldībā tika saņemts ziņojums par izsitumiem uz ķermeņa pēc peldēšanās Rāznas ezera Lipušku peldvietā. Sazinoties ar Veselības inspekciju, tika saņemts skaidrojums, ka tā ir “peldētāju nieze”. 4.jūlijā  Rāznas ezera peldvietā Lipuškos Mākoņkalna pagastā un Lubānas ezera peldvietā Gaigalavas pagastā tika veikta peldvietu ūdens paraugu noņemšana un testēšana. Pēc mikrobioloģiskajiem rādītājiem peldvietu ūdens kvalitāte atbilst normatīvo aktu prasībām.

Par peldētāju niezi

Ūdenskrātuve, kura tiek izmantota peldēšanai, ūdens plūsma ir lēna vai ūdens ir stāvošs (karjeri, ezeri), kā arī, ja tajā ir novērota ūdensputnu un/vai ūdens zīdītāju klātbūtne, ūdenstilpē ir iespējama mikroskopisko parazītu klātbūtne, kas cilvēkiem ar jutīgāku ādu var izraisīt veselības traucējumus (ādas alerģiju) ar nosaukumu „peldētāju nieze”. Parazītu attīstību un izplatīšanos pastiprina arī karstais laiks.

Alerģiska ādas reakcija pēc peldes, kas tiek dēvēta par “peldētāju niezi” jeb cerkāriju dermatīts vasaras mēnešos ir  samērā izplatīta visā pasaulē, t.sk. sakarā ar klimata pārmaiņām izplatās arī mūsu ģeogrāfiskajā zonā.

Lai izvairītos no nevēlamām sekām peldoties vietās, kur iespējams saskarties ar parazitāro tārpu kāpuriem Veselības inspekcija iesaka ievērot šādus higiēnas un piesardzības nosacījumus:

• Bērniem un pārējiem iedzīvotājiem, kuri ir jutīgi pret dažādiem faktoriem, kas izraisa alerģiju, neizmantot peldvietu, ja ir zināma informācija par novērotiem gadījumiem, kad pēc peldes konstatēta „peldētāju nieze” un peldvietas apkārtējā teritorija liecina, ka ir iespējams ūdens piesārņojums ar mikroskopiskiem parazītiem (ja apkārtne ir purvaina, ūdenī  ir sastopami daudz gliemežu un ūdensputni, bebri, ūdensžurkas vai citi ūdens zīdītāji).
• Noslaucīties ar dvieli tūlīt pēc peldes vai noskaloties dušā, ja tas ir iespējams, jo kāpuri ūdenī nemēģina ieurbties ādā, bet mēģina to darīt laikā, kad peldētājs ir atstājis ūdeni un āda pakāpeniski nožūst.

• Nebarot ūdensputnus peldvietās un ūdenstilpēs, kuras tiek izmantotas peldēšanai, jo tas veicina putnu piesaisti noteiktai vietai.

„Peldētāju niezi” izraisa reakcija uz noteiktiem mikroskopiskiem parazitāro tārpu kāpuriem, kas savā attīstībā inficē putnus un/vai ūdens zīdītājus un pēc tam gliemežus. Kāpuru stadija, kas izdalās no gliemežiem, var radīt minētās alerģiskās parādības jutīgiem cilvēkiem.  Kāpuri nevar iekļūt cilvēku organismā, un tie īsā laikā aiziet bojā.

Lūdzam visu novada peldvietu apmeklētājus būt uzmanīgiem, kārtīgi izvērtēt, kurp doties atveldzēties vasaras karstajā laikā, kā arī ievērot higiēnas prasības, sekot līdzi informācijai par publiskajām peldvietām.

Ruta Sidorova, Rēzeknes novada pašvaldības vecākā vides aizsardzības speciāliste