Vēsture

Rēzeknes novada pašvaldības administratīvo teritoriju izveidošanās vēsture

Rēzeknes apkaime, kā liecina vēstures pieminekļi, bijusi apdzīvota kopš tālas senatnes. Tagadējās Rēzeknes pilsētas vietā jau 12.-13. gadsimtā pastāvēja nocietināta latgaļu pils ar apmetni. 1773. gadā Rēzekne kļuva par apriņķa pilsētu. 19.- 20. gadsimta sākumā tika izbūvēti nozīmīgi satiksmes ceļi, kas skāra Rēzekni.

Rēzeknes apriņķī 1936. gadā ietilpa 19 pagasti – Andrupenes, Atašienes, Barkavas, Bērzgales, Bukmuižas, Dricēnu, Gaigalavas, Kaunatas, Makašēnu, Maltas, Ozolmuižas, Rēznas, Ružinas, Sakstagala, Silajāņu, Stirnienes, Varakļānu, Vidsmuižas un Viļānu.

1940. gadā Rēzeknes apriņķī ietilpa 3 pilsētas – Rēzekne, Varakļāni un Viļāni – un 20 pagasti – Andrupenes, Atašienes, Barkavas, Bērzgales, Dricēnu, Ezernieku, Gaigalavas, Galēnu, Kaunatas, Makašēnu, Maltas, Nautrēnu, Ozolaines, Rēznas, Ružinas, Silajāņu, Sakstagala, Stirnienes, Varakļānu un Viļānu pagasts.

1947. gadā tika izveidots Viļānu apriņķis un daļa pagastu no Rēzeknes apriņķa tika iekļauti Viļānu apriņķī. Tie bija Atašienes, Barkavas, Gaigalavas, Galēnu, Stirnienes, Varakļānu un Viļānu pagasts. Viļānu apriņķis pastāvēja līdz 1949. gadam un tad tika pārdēvēts par Viļānu rajonu, kas pastāvēja līdz 1962. gadam.

1949. gada 31. decembrī Rēzeknes apriņķis tika sadalīts rajonos (Dagdas, Maltas, Varakļānu, Kārsavas, Rēzeknes, Viļānu un Preiļu) un daļa pagastu un ciema padomju tiek pievienotas citiem rajoniem. Rēzeknes rajonā ietilpa Antropovas, Auziņu, Bekšu, Bērzgales, Bešaukas, Bumbišķu, Čakšu, Dubuļu, Foļvarkovas, Gailumu, Gaveikas, Griškānu, Ismeru, Janapoles, Jezupoles, Kaunatas, Kleperu, Lendžu, Makašēnu, Marguču, Matuļu, Mežāres, Ozolaines, Rečinas, Rēznas, Slobodas, Sprūževas, Stoļerovas, Verēmu un Višu ciems.
1950. gadā Rēzeknes rajons sastāvēja no 31 ciema padomes: Bērzgales, Juzupoles, Lendžu, Verēmu, Antropovas, Dubuļu, Foļvarkovas, Gaveikas, Kaunatas, Marguču, Matuļu, Višu, Čakšu, Gailumu, Kleperovas, Makašēnu, Mežāru, Bekšu, Bumbišķu, Ozolaines, Slobodas, Auziņu, Bešauku, Čornajas, Griškānu, Ismeru, Janapoles, Rečinas, Rēznas, Sprūževas, Stoļerovas.
Laikā no 1952. gada aprīlim līdz 1953. gada aprīlim rajona teritorija ietilpa Daugavpils apgabalā.
1952. gadā Rēzeknes pilsētai piešķirts republikas nozīmes pilsētas statuss.
Pēc 1953. gada aprīļa pastāvēja Rēzeknes, Maltas un Viļānu rajoni.1957. gadā Rēzeknes rajonam pievienoja Viļānu rajona Dricēnu, Pelsiņu un Puderu ciemu.
1959. gada 11. novembrī Rēzeknes rajonam tika pievienots likvidētā Maltas rajona Maltas strādnieku ciemats, Čulku, Feimaņu, Lipušku ciems, padomju saimniecības “Rāzna” 3. un 4. nodaļas teritorija, Pušas, Rušenicas, Silmalas, Špeļu, Zosnas ciema teritorija.1962. gada 17. aprīlī pievienota likvidētā Dagdas rajona Andrupenes ciema kolhoza  “8. marts” teritorija, likvidētā Kārsavas rajona Kristinku, Mežvidu, Nautrēnu un Ranču ciems.
1962. gada 18. decembrī pievienotas likvidētā Viļānu rajona Viļānu un Varakļānu pilsēta, Atspuku, Dekšāres, Gaigalavas, Garanču, Sokolu, Kantinieku, Radapoles, Rikavas, Sakstagala un Upenieku ciemu teritorijas, bet Rēzeknes rajona Gaveikas, Kristinku, Mežvidu, Nautrēnu, Ranču, Stoļerovas ciema kolhoza “Zarja” teritorijas pievienotas Ludzas rajonam.
1963. gada Varakļānu pilsēta, Stirnienes ciems, izņemot kolhoza “1.maijs”  teritoriju, pievienoti Madonas rajonam, Upenieku ciema un Stirnienes ciema kolhoza “1.maijs” teritorija – Preiļu rajonam.
Uz 1964. gadu Rēzeknes rajonā ietilpa 1 pilsēta – Viļāni, 1 pilsētciemats – Malta un 35 ciema padomes – Audriņu, Atspukas, Bērzgales, Bumbišķu, Čornajas, Čulku, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gailumu, Gaigalavas, Garanču, Griškānu, Janapoles, Kantinieku, Kaunatas, Kruķu, Lendžu, Mežāres, Ozolaines, Pelsiņu, Pušas, Radapoles, Rečinas, Rikavas, Rušenicas, Sakstagala, Silmalas, Slabadas, Ružinas, Sokolu, Stoļerovas, Špēļu, Verēmu un Zosnas.
1969. gada 14. janvārī pievienoti Viļānu rajona Kruķu un Ružinas ciemi.

1973. gada 29. martā Atspukas ciemam pievienota daļa no Madonas rajona Murmastienes ciema teritorijas.

Pēc ciema padomju apvienošanās 1975. gadā Rēzeknes rajonā bija 1 pilsēta – Viļāni, 1 pilsētciemats – Malta un 27 ciema padomes – Audriņu, Bērzgales, Verēmu, Gaigalavas, Griškānu, Dekšāru, Dricānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruķu, Lendžu, Nagļu, Ozolaines, Mākoņkalna, Pušas, Radapoles, Rikavas, Sakstagala, Ružinas, Silmalas, Slabadas, Sokolu, Stoļerovas, Strūžānu, Feimaņu, Čornajas, Špēļu.1979. gada 25. oktobrī daļa Dekšāres ciema teritorijas pievienota Madonas rajona Murmastienes ciemam un daļa Lendžu ciema teritorijas pievienota Ludzas rajona Cirmas ciemam.1991. gada 29. decembrī Kaunatas ciemam pievienota daļa Ludzas rajona Rundēnu ciema teritorijas.Pēc 1994. gada ciema padomes tika pārdēvētas par pagastu padomēm. Kopš 1999. gada 1. septembra Rēzeknes rajona sastāvā ietilpst arī Nautrēnu pagasts un līdz 2007. gada septembrim Rēzeknes rajonā ietilpa 1 pilsēta – Viļāni un 28 pagasti. 2009. gada 1. jūlijā administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Rēzeknes rajona pašvaldības apvienojās 2 novados: Rēzeknes novadā  un Viļānu novadā. Viļānu pilsēta, Viļānu, Sokolku un Dekšāres pagasts ietilpa Viļānu novadā, pārējās 25 pašvaldības  apvienojās Rēzeknes novadā. Īstenojot 2021. gada 1. jūlija Administratīvi teritoriālo reformu, Rēzeknes un Viļānu novada pašvaldības atkal tika apvienotas vienā lielā Rēzeknes novadā.

Rēzeknes novada pašvaldības nosaukumu maiņa no 1944. gada līdz 2009. gadam

Rēzeknes novadā lielākie centri veidojušies dzelzceļu un autoceļu tuvumā. Lielākais iedzīvotāju pieplūdums novadā notika 20. gs. 70. gados, un tas bija saistīts ar lielo rūpnīcu būvniecību pilsētā. Rēzeknes novada apdzīvotās vietas pēc to izcelšanās var iedalīt divās grupās: vēsturiskie ciemati un jaunizveidotie ciemati.Vēsturiskie ciemati ir lielākās apdzīvotās vietas, kuras izveidojušās sirmā senatnē un attīstījušās pēckara gados.Jaunizveidoti ciemati ir ciemi, kas izveidojušies pēckara gados, attīstoties kolhoziem un padomju saimniecībām (sovhoziem).
Vadoties no šāda sadalījuma, Rēzeknes rajona pašvaldību apdzīvotās vietas var šādi klasificēt:

• Audriņu pagasts. Audriņi - jaunizveidots ciems;
• Bērzgales pagasts. Bērzgale – vēsturisks ciems, Marientāle – vēsturisks ciems;
• Čornajas pagasts. Čornaja – jaunizveidots ciems, Ratnieki – jaunizveidots ciems;
• Dricānu pagasts.  Dricāni – vēsturisks ciems, Pilcene – vēsturisks ciems;
• Feimaņu pagasts. Feimaņi - vēsturisks ciems;
• Gaigalavas pagasts. Bikava – vēsturisks ciems, Vecstrūžāni – vēsturisks ciems;
• Griškānu pagasts – Griškāni – jaunizveidots ciems, Janapole – vēsturisks ciems, Sprūževa – jaunizveidots ciems;
• Ilzeskalna pagasts. Ilzeskalns – jaunizveidots ciems;
• Kantinieku pagasts. Liuža – jaunizveidots ciems;
• Kaunatas pagasts. Kaunata – vēsturisks ciems, Dubuļi – vēsturisks ciems;
• Lendžu pagasts. Lendži – jaunizveidots ciems;
• Lūznavas pagasts. Lūznava – jaunizveidots ciems, Zosna – vēsturisks ciems, Veczosna – vēsturisks ciems;
• Mākoņkalna pagasts. Lipuški – vēsturisks ciems;
• Maltas pagasts. Malta – vēsturisks ciems, Černoste – vēsturisks ciems, Rozentova – vēsturisks ciems;
• Nagļu pagasts. Nagļi – jaunizveidots ciems, Īdeņa – vēsturisks ciems;
• Nautrēnu pagasts. Rogovka – vēsturisks ciems, Rasnupļi – vēsturisks ciems, Dekteri – vēsturisks ciems;Ozolaines pagasts. Bekši – jaunizveidots ciems, Ozolaine – vēsturisks ciems;
• Ozolmuižas pagasts. Ozolmuiža – vēsturisks ciems;
• Pušas pagasts. Puša – vēsturisks ciems;
• Rikavas pagasts. Rikava – vēsturisks ciems;
• Sakstagala pagasts. Ciskādi – vēsturisks ciems, Sakstagals – vēsturisks ciems, Uļjanova – jaunizveidots ciems;
• Silmalas pagasts. Vecružina – vēsturisks ciems, Gornica – jaunizveidots ciems, Kruķi – jaunizveidots ciems, Prezma – vēsturisks ciems, Rogoviki – jaunizveidots ciems;
• Stružānu pagasts. Strūžāni – jaunizveidots ciems;
• Vērēmu pagasts. Sondori – jaunizveidots ciems, Tūmuži – jaunizveidots ciems, Adamova – vēsturisks ciems, Makašāni – vēsturisks ciems;

Viļānu pagastā ir šādi ciemi: Aleksandrapole, Beči, Blūzmi, Brikuļi, Brivci, Broki, Dervanka, Frolovka, Jaunviļāni, Juški, Kristceļi, Kūkoji, Lagoni, Lauzinieki, Lavrovka, Lielie Tuči, Lucāni, Malmežnieki, Malta, Masaļski, Meža Tuči, Mukuļi, Notra, Ornicāni, Peisenīki, Piziči, Poči, Privši, Radopole, Rampāni, Solaskungi, Teveņāni, Trūpi, Ugrinieki, Viļānu muiža.

Dekšāres pagastā ir 28 ciemi, no tiem lielākie ir Dekšāres ciems, Jaunsaimnieki 2, Aļņi, Obeliškas un Stiukas.

Sokolku pagastā ir 22 ciemi. Lielākie no tiem lielākie ir Strupļi, Ustroņi, Mežkokti, Skudnovka, Taukuļi. Sokolku īpatnība ir tā, ka tos par apmešanās vietu pirms 300 gadiem bija izraudzījušies krievu vecticībnieki, glābjoties no cara bardzības. Ap Guriļišku, Uļjanovas, Paramonovkas vecticībnieku lūgšanu namiem izveidojās krievu sādžas: Antoņiški, Jugermani, Skudnovka, Zavarujevka, Podlizovka.

Laika gaitā notikušas ne tikai pašvaldību teritoriju izmaiņas, bet arī nosaukumu maiņas. 1962. gadā Rēzeknes rajona Puderu ciems pārdēvēts par Audriņu ciemu. Audriņu pagasts iegājis vēsturē ar traģiskiem notikumiem Otrā pasaules kara gados, kad nacisti Rēzeknes tirgus laukumā publiski nošāva 30 Audriņu vīriešus, bet ciemu nodedzināja. 1989. gadā Gailumu ciemu pārdēvēja par Ilzeskalna ciemu.Silmalas ciems izveidots 1954. gadā, no 1959. gada ietilpst Rēzeknes rajonā. 1975. gadā tam pievienota likvidētā Čulku ciema padome, 1987. gadā – Kruķu un Ružinas ciemu padome. Šobrīd tas ir viens no lielākajiem novada pagastiem.
1950. gadā tika izveidots strādnieku ciemats Malta. 1961. gadā strādnieku ciemats pārdēvēts par pilsētciematu. Laikā no 1950. līdz 1959. gadam pastāvēja Maltas rajons.

Viļāniem pilsētas tiesības piešķirtas 1928. gadā. No 1940. gada apriņķa pakļautības pilsēta, ietilpst Rēzeknes apriņķī. No 1947. gada Viļānu apriņķa centrs. No 1949. gada republikas pakļautības pilsēta, Viļānu rajona centrs. No 1962. gada Viļāni ietilpst Rēzeknes rajonā. No 2009. gada jūlija līdz 2021. gada 1. jūlijam Viļānu pilsēta bija Viļānu novada administratīvais centrs. No 2021. gada 1. jūlijā Viļānu pilsēta ietilpst Rēzeknes novadā.