Rēzeknes novada dienu pasākumos tiks godināti arī labākie uzņēmēji
Rēzeknes novada pašvaldībā ir tradīcija 19. martā, Jāzepa dienā, Saimnieku dienā, godināt labākos uzņēmējus. Šogad šai tradīcijai aprit jau desmit gadi. Diemžēl jau vairākus gadus šie svētki tiek atlikti sakarā ar valstī noteiktajiem covid pandēmijas ierobežojumiem. Arī šogad, tāpat kā pirms gada, uzņēmēji tiks sveikti Rēzeknes novada dienu pasākumos, kas notiks katrā apvienībā atsevišķi, līdz ar konkursa "Skaista muna tāva sāta" uzvarētājiem.
Šoreiz konkursam tika pieteikti 14 pretendenti astoņās nominācijās: “Gada uzņēmums”, “Gada inovatīvu produktu/pakalpojumu ieviesējs”, “Gada uzņēmums – novada VIP (vietējās identitātes produkts)”, “Gada jaunais uzņēmums”, “Gada tūrisma pakalpojumu sniedzējs”, “Gada amatnieks/mājražotājs”, “Gada ģimenes uzņēmums”. Devītajā nominācijā “Gada darba devējs” pretendenti tiek vērtēti atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem.
Tiesības izvirzīt pretendentus Konkursam ir pagastu iedzīvotāju konsultatīvajām padomēm, citām institūcijām un iedzīvotājiem sadarbībā ar attiecīgā pagasta pārvaldi, iepriekš saņemot izvirzītā pretendenta piekrišanu.
Šogad visvairāk pretendentu, bija pieteikti nominācijā “Gada amatnieks/mājražotājs”, kur tika vērtēti četri pretendenti, taču neviens pretendents nav ticis pieteikts nominācijā "Gada uzņēmums".
Gada sākumā konkursa vērtēšanas komisija apbraukāja pieteiktos pretendentus, lai izvērtētu uzņēmumu darbību, investīciju piesaisti, jaunu darbavietu radīšanu, ražoto produktu vai pakalpojumu kvalitāti, oriģinalitāti, vides sakoptību un citus aspektus. Konkursa pretendentu vērtēšanu veic Rēzeknes novada domes izveidota un apstiprināta vērtēšanas komisija, kas sastāv no pieciem locekļiem –
- Ērika Teirumnieka, Rēzeknes novada domes deputāte;
- Skaidrīte Baltace, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Rēzeknes biznesa
inkubatora vadītāja; - Līvija Plavinska, Nautrēnu apvienības vadītāja;
- Georgijs Jevsikovs, Tautsaimniecības attīstības jautājumu pastāvīgās komitejas priekšsēdētājs;
- Edmunds Džiguns, Attīstības plānošanas nodaļas vadītājs.
Konkurss „Rēzeknes novada uzņēmums” ir viens no uzņēmējdarbības atbalsta pasākumiem, ko īsteno Rēzeknes novada pašvaldība, lai veicinātu uzņēmējdarbības vides attīstību, nodarbinātību, teritorijas pievilcību un sabiedrisko aktivitāti. Konkursa uzvarētāji saņems īpašu balvu – dizaina objektu, kas ataino gaišo un reizē arī sarežģīto ceļu uz panākumiem. Šoreiz balva vizuāli atšķirsies no iepriekšējiem gadiem, to pēc savas oriģinālās idejas veido metāla mākslinieks Norberts Kudiņš.
Piedāvājam iepazīties ar balvas pretendentiem.
Nominācija Gada uzņēmums - VIP (vietējās identitātes produkts)
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Viļāni"
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Viļāni" ir kooperatīvs, kas apvieno lielus un mazus piena piegādātājus. LPKS „Viļāni” ir dibināts 1993. gadā un uz šo brīdi kooperatīvs apvieno vairāk nekā 280 biedrus no Rēzeknes, Preiļu un Varakļānu novada. Uzņēmums nodarbojas ar svaigpiena savākšanu un pārdošanu. Dienā vidēji tiek savāktas 30 tonnas svaigpiena. Nelielu daļu savāktā bioloģiskā piena, LPKS "Viļāni" pārstrādā savā ražotnē ar zīmolu „Bryunaļa”. Saražotā piena produkcija nonāk Rīgas BIO veikaliņu plauktos, kā arī tiek tirgota izbraukuma tirdzniecībā Rēzeknē, Viļānos un Varakļānos. gadā uzņēmuma apgrozījums bija - 3,9 milj. EUR.
Vietu, kur atrodas kooperatīvs, sauc "Piena krasts", un tik tiešām, piena upes te ir plūdušas jau kopš tā pagājušā gadsimta 50. gadiem, kad te bija Rēzeknes Piena konservu kombināta cehs, kurā ražoja kvalitatīvu sviestu. Juku laikos, 90. gados, iekārtas tika izpārdotas, tomēr viļānieši nolēma ražotni saglabāt, lai piena upes neapstātos. Tagad kooperatīva produkcija ar zīmolu "Bryunaļa" ir kļuvusi par Latgales lepnumu, kuru iecienījuši bioprodukcijas patērētāji visā Latvijā. Parastajos pārtikas veikalos to nesameklēt, jo, kā jau dabiskiem produktiem, tiem ir īss realizācijas termiņš, taču sviests un krējums, kā arī dažādu veidu sieri, garšo gluži tāpat tāpat kā lauku mājās pie vecmāmiņas.
Vidēji gadā kooperatīvā tiek nodarbināti ap 20 darbinieki. LPKS „Viļāni” aktīvi iesaistās dažādos projektos, realizējot NVA īstenotās Apmācības pie darba devēja un Skolēnu nodarbinātība vasaras brīvlaikā, jaunatnes starptautisko programmu aģentūras programmā Eiropas Solidaritātes korpuss darba projekta ietvaros tika izveidotas 2 darba vietas un pirmo profesionālo pieredzi ieguva 2 jaunieši ar ierobežotām iespējām.
LPKS „Viļāni” labprāt uzņem ekskursiju grupas. Ekskursijas piedāvājumā ir izglītojoša videofilma par pienu un „Bryunaļa” bio piena produkcijas degustācija.
Individuālais komersants "Jukonm"
"Labākā dāvana Ziemassvētkos! Dēls gan nenocietās un apēda vēl pirms svētkiem, taču novēl citiem, lai tikpat gardi svētki kā viņam!” - šāda atsauksme publicēta “Kūpinātas Rāznas zivis” Facebook lapā. Zivju ēdāju un apmierinātu klientu ir daudz, īpaši tūrisma sezonas laikā, kad atpūtniekiem pie Rāznas ezera gribas nobaudīt vietējo delikatesi - tieši “Latgales jūrā” izaugušas zivis. IK “Jukonm” saimnieki brāļi Jānis un Juris Broliši zivju kūpinātavu ierīkojuši pie savām mājām Rāznas krastā, šosejas Rēzekne - Dagda malā, Strodu ciemā. Zivis sākuši kūpināt vēl pirms 15 gadiem, kad kā skolēni gribējuši vasarās piepelnīties: “Gājām pie zvejniekiem un prasījām: “Pārdod man uz pieciem latiem!” Pēc tam uz 10, tad uz 20,” stāsta Juris Brolišs. Vēlāk brāļi vairāk pievērsušies citām lietām, taču pirms pāris gadiem nolēmuši atsākt kūpināt zivis, nu jau lielākā mērogā: “Uztaisījām šo cehu, tad uzrakstījām projektu, ko atbalstīja, iegādājāmies iekārtas - visu, kas vajadzīgs šai lietai. Pagaidām mums katram vēl ir savs pamatdarbs, bet cenšamies, lai šo varētu pārvērst par pamatdarbu,” teic Juris. Pamatā tiek kūpināti plauži, asari, vasarās arī līņi, zuši un zandarti. Visas zivis ir tikai no Rāznas ezera. Brāļi sadarbojas ar diviem vietējiem zvejniekiem. Vasarā kūpinātava tiek kurināta katru dienu. “Katrai zivij ir sava recepte. Mums ir karstā kūpināšana, jo, ja ir aukstā kūpināšana, tad visas zivis kā skumbrijas garšo,” zina stāstīt Jānis un Juris. Vasarā saimnieki lielākoties uzņem pircējus un tūristus pie sevis, taču pārējos gadalaikos dodas uz gadatirgiem, kā arī kūpina zivis pēc iepriekšēja pieteikuma. Brāļi novērojuši, ka uz Ziemassvētkiem un Jauno gadu esot liels pieprasījums, bet pēc tam - janvārī un februārī - klusums. Lielu robu iegriezusi Covid pandēmija, kad nedrīkstēja notikt gadatirgi. “Mēs cenšamies un ar optimismu skatāmies nākotnē. Jo bez optimisma ideja reizēm noplok, bet optimisms dzen uz priekšu. Tā dzen, ka reizēm uz mērķi pat ne rāpo, bet tikai skaties uz to pusi,” joko brāļi.
Nominācija Gada jaunais uzņēmums
SIA "Māja pie ezera"
“Māja pie ezera” atbraucējam izskatās gluži kā pastkarte - gaumīgais namiņš ērti iekārtojies uzkalniņā Umaņu ezera krastā Pušas pagastā. Šī būs īstā vieta gan piedzīvojumu meklētājiem, gan tiem, kam miers un klusums ir pirmajā vietā. Aktīvās atpūtas cienītājiem saimnieki piedāvā iznomāt laivu, SUP dēļus un kubulu ar hidromasāžu, kā arī rokas stiepiena attālumā ir Rāznas Nacionālais parks, Kroma kolns, Lūznavas muiža un citi apskates objekti. Arī tiem, kuri vēlas atbraukt un noķert mieru, šī vieta ir kā radīta: “Tiešā tuvumā nekā cita nav - tikai pļava un ezers. Bieži vien cilvēki zvana un īpaši uzsver, ka viņiem galvenais nosacījums ir, lai apkārt nebūtu nevienas citas mājas un neviena cilvēka,” teic īpašniece Līga Vaičule-Kozlovska, kura kopā ar vīru Aigaru atpūtas māju pie ezera uzbūvēja pavisam nesen - 2021. gada vasarā. Viņa stāsta, ka jau ilgāku laiku vēlējušies izveidot ko savu: “Dažreiz dzīvē ir tādas situācijas, kad tu atbrauc uz konkrētu vietu un vienkārši saslēdzas, ka jā, šī enerģētiski ir īstā vieta. Tā arī mums notika šeit atbraucot, turklāt sapratām, ka Latgalē tūrisma mītnēm pieprasījums ir lielāks, nekā piedāvājums un īpaši trūkst tādu gaumīgu vietu ar odziņu. Tad mēs ieraudzījām, ka Rēzeknes novadam ir izsludināts uzņēmējdarbības projektu konkurss. Protams, mēs sapratām, ka izmaksas šim namiņam būs daudz augstākas, nekā tas grants nosedz, bet tas bija tāds “spēriens”, lai saņemtos un sāktu darīt. Kad mūsu sarakstīto projektu apstiprināja, tad jau vairs atpakaļceļa nebija.” Būvdarbi iesākās pavasarī, bet jau drīz - pērnā gada jūlija beigās - tika sagaidīti pirmie viesi. Par ciemiņu trūkumu jaunie uzņēmēji nevar sūdzēties arī otrajā darbības sezonā: “Pārsvarā mūsu viesi ir ģimenes, pāri un nelielas kompānijas ar maziem bērniem. Tie, kuri atbrauc uz nedēļu vai ilgāk, viņi, manuprāt, spēj pilnībā mainīt prāta stāvokli. Visi aizbrauc tādi sazemējušies un atpūtušies.”
Nominācija Gada tūrisma pakalpojuma sniedzējs
SIA "MyKayak" (Atpūtas parks "Priežvanagi")
Atpūtas parks “Priežvanagi” savu aktīvo tūrisma darbību Kantinieku pagastā uzsāka 2019.gada rudenī, piedāvājot interesentiem pavadīt savu brīvo laiku gleznainā vietā Rēzeknes upes krastā priežu meža ielokā. Priežu te ir daudz, bet arī vanagi, kā joko īpašnieks Ivo Keišs, te ir manīti daudz un uzskatāmi par šīs vietas talismaniem. “Priežvanagos” aktīvās atpūtas cienītājiem pieprasīti ir izbraucieni pa upi smailītēs vai vienvietīgos tūrisma kajakos, bet tiem, kas meklē mieru un atpūtu no ikdienas steigas un rutīnas, ir pieejama spēcinoša pirts un karsts kubuls. Vērtējamajā gadā īpaši pieprasītas bija naktsmītnes un viesības mazās, ģimeniskās grupās un, protams, atpūta pie ūdens.
Sapnis par šo vietu sācies ar aizraušanos - Ivo pats ir kaislīgs laivotājs, izbraukātas straujupes Gruzijā, Slovēnijā, Grieķijā, Korsikā, bet arī Rēzeknes upe laivotājam var sagādāt asu pārdzīvojumu un adrenalīna papilnam. "Īpaši pavasarī, pēc paliem un ledus iziešanas tā Rēzeknes upe ir tāda ļoti viltīga, te sākas tāds interesants posms līdz Pērtniekiem un tālāk līdz Rikavas hesam, pa ceļam arī Subinaites dižakmens, krāces, līkumi, koku sanesumi." Neliels uzņēmums, kas nodarbojies ar straujūdens kajaku nomu, izveidots jau 2016. gadā, pēc gada radusies pirmā iespēja pieteikties uz LEADER projektu, kas pilnā apjomā veiksmīgi tika realizēts, lai 2019. gadā varētu uzsākt darbu. Tagad tiek pabeigts būvēt jau otrs viesu namiņš, kas ir jau otra LEADER projekta rezultāts. Aktīvākais tūrisma periods ir apmēram no maija sākuma līdz septembra vidum, bet netrūkst ciemiņu arī ziemas mēnešos, jo te ir gan pirts, gan karstā ūdens kubuls, gan brīnišķīga daba, klusums un miers. "Teritorija ir 8 ha, pietiekoši liela, lai var izbaudīt mieru, mums nav arī ne televizora, ne arī interneta, mums galvenā vērtība ir atpūta un daba," saka Ivo Keišs.
Viesu nams "Līgas"
Viesu nams “Līgas” Rāznas ezera krastā Mākoņkalna pagastā piedāvā nakšņošanu ģimenēm vai grupām līdz 20 cilvēkiem. Tāpat šeit iespējams rīkot dažādas svinības - dzimšanas dienas pasākumus, kristības un pat nelielas kāzas. Plašajā 430 kvadrātmetru mājā ir septiņas istabiņas, katra ar tualeti un dušu, tāpat viesiem pieejama virtuve ar visu nepieciešamo ēdiena pagatavošanai. Viesu ērtībai pieejams arī internets un televīzija. Mājas īpašā pazīšanās zīme ir tornītis, no kura paveras pasakains skats uz plašo Rāznas ezeru. Tur noteikti jāuzkāpj ikvienam!
Māja celta 1996. gadā. Pirmais saimnieks uzcēlis vienu stāvu, kā arī par godu savai meitai devis mājas nosaukumu “Līgas” - tas saglabāts arī tagad. Pēc tam māja tika pārdota, un jaunie saimnieki piebūvēja otro stāvu, tornīti un pagrabu ar saunu un biljarda zāli, tā pielāgojot māju tūrisma vajadzībām. Pēc tam māja tika pārdota vēlreiz. Kad arī šie saimnieki brauca prom, viņi palūdza Ināru Smirnovu, lai māju pieskata un izrāda potenciālajiem pircējiem. “Daudzi bija atbraukuši skatīties, bet “īstais precinieks” mājai tā arī neatradās, toties es pa to pusgadu ļoti iemīļoju šo vietu. Sapratu, ka nevēlos, lai to nopērk kāds ārzemnieks, kurš pēc neilga laika atstās novārtā tik skaistu vietu. Tā kā man pašai nebija tādu līdzekļu, es meklēju investoru, kurš būtu gatavs ieguldīt šajā īpašumā,” stāsta Ināra. Pēc vairāku potenciālo investoru uzrunāšanas, Ināra atrada investoru - savu brāli - un kopīgi iegādājās īpašumu. “Rēķinājos, ka plašā teritorija prasīs daudz darba,” stāsta jaunā saimniece. “Pagājušajā gadā iztīrījām dīķi, kas bija aizaudzis ar krūmiem. Tagad ir doma dīķi paplašināt. Tur arī ir avotiņš,” plānus ieskicē Ināra. “Šeit ir ļoti gleznaina vieta. Blakus Lūznava, Lielais Liepu kalns. Pilnīgi blakus ir Mākoņkalns. Mēs tādās kā krustcelēs atrodamies. Visi, kuri atbrauc, brīnās par šo skaistumu.” Ne velti vairākas grupas, kas viesojās pērn, jau prom braucot rezervēja naktsmītnes arī uz šo gadu. Starp citu, saimniece pēc izglītības ir mūzikas skolotāja, tāpēc viesi nereti tiek sagaidīti ar kādu muzikālu pārsteigumu. Viesu mājā pieejami mūzikas instrumenti arī muzikālākajiem viesiem.
Nominācija Gada lauksaimniecības uzņēmums
Lauksaimnieks Ilgvars Leiņa
Ilgvars Leiņa pabeidzis Rīgas Tehnisko universitāti un atgriezies dzimtajā Kaunatas pagastā, lai audzētu Šarolē šķirnes liellopus, kā arī nodarbotos ar graudkopību. Pašlaik tiek apsaimniekoti 260 ha lauksaimniecības zemes, no kuriem 100 ha ir graudaugu sējumi, savukārt pārējās ir ganības un zālāju pļavas. Šobrīd ganāmpulkā ir 130 liellopi, tostarp 70 govis. “Kad 2014. gadā sākām strādāt, nopirkām 30 liellopus. Laika gaitā paši esam atražojuši līdz šādam ganāmpulkam,” stāsta saimnieks Ilgvars Leiņa. Liellopi tiek pārdoti izsoļu namā Neretā. Sākumā graudi audzēti savām vajadzībām, taču pamazām, lai būtu arī kādi papildu ienākumi, paplašinājuši sējumu platības. “Līdz ar to nopirkām lielāku kombainu un “fūri”, lai varam paši vest graudus uzreiz no lauka, lai nav jāņem kā pakalpojums, bet varam to darīt, kad mums vajag. Tāpat kopš 2014. gada realizēti trīs projekti - iegādāts jauns traktors, pļaujmašīna, siena prese. Šogad arī apstiprināts projekts uz četrām tehnikas vienībām - būs divas jaunas piekabes, minerālmēslu izkliedētājs un grābeklis, lai varētu efektīvāk un precīzāk visus darbus veikt, tādā veidā samazinot izmaksas,” skaidro lauksaimnieks. “Tuvākajos nākotnes plānos gribētos līdz galam pabeigt fermu, jo daļu paši savām rokām uzcēlām, bet pagaidām otra daļa vēl ir bez jumta. Paplašināt platības ir diezgan grūti lielās konkurences dēļ, tāpēc tā vietā mēģinām izmantot efektīvāk visas savas platības, piemēram, pārsējam zālājus, jo no ilggadējiem zālājiem var iegūt uz pusi mazāku ražu, nekā sējot jaunus zālājus. Savukārt platības, kas paliek pāri, var izmantot graudaugu audzēšanai,” stāsta Ilgvars Leiņa. “Katrs gads ir citādāks, un savi izaicinājumi ir visu laiku,” teic saimnieks, “piemēram, laika apstākļus nākamajam gadam nevar paredzēt. Toties nav nekādas rutīnas un katru gadu iemācos ko jaunu.”
Z/s ""Upmala 2"
Zemnieku saimniecība Silmalas pagastā nodarbojas ar netradicionālo zemkopību - briežu audzēšanu, kā arī ar graudkopību. Saimnieks Sergejs Maļejevs ir vietējais, silmalietis. Lūznavas lauksaimniecības tehnikumā apguvis zivkopību, taču zivju dīķu ierīkošana prasījusi lielas investīcijas, tāpēc izvēlējies labāk braukt uz Rīgu, strādāt celtniecībā. Tomēr dzimtā puse jaunieti vilināt vilinājusi atpakaļ. Sergejs ir kaislīgs mednieks, ciemojoties pie drauga Anglijā, vērojis turienes briežu dārzus un sapratis, ka tas ir tieši tas, ko viņš vēlas darīt.
"Redzēju, ka es varu kaut kā savus laukus attīstīt un man patīk šis hobijs, visu laiku velk uz šejieni, saredzēju, ka līdz vecumdienām varu izveidot sev šeit smuku briežu dārzu. Izlasīju, ka mums ir briežu audzēšanas asociācija, pierakstījos uz semināriem, vienu gadu aizbraucu, otru, un jau domāju to visu sākt, bet protams, kā hobiju, jo, teikšu godīgi, es tā kā neredzēju uzreiz te kaut kādu lielu līdzekļu ieguvumu, kā arī apzinājos to, ka ar dzīvniekiem tas ir ilgtermiņa pasākums." Bija plāns uzreiz izveidot trīs aplokus, ķertuvi, barotavas un iegādāt ap 30 briežiem. Uzrakstījuši apjomīgu projektu, taču atbalstu nav guvuši un sākuši visu darīt pašu spēkiem. Tagad jau ir iekārtoti seši aploki, kuros mitinās skaistie, tramīgie dzīvnieki, Ungārijas šķirnes staltbrieži. Sergejs Maļejevs tagad ir Latvijas bioloģisko lauksaimnieku un savvaļas dzīvnieku audzēšanas asociācijas biedrs un cer attīstīt savu saimniecību gan vaislai, gan arī gaļas un ragu produkcijas ieguvei. Paralēli tiek audzēti arī graudaugi, pārsvarā dzīvnieku barošanai.
Nominācija Gada inovācijas ieviesējs
IK "Healthy Snacks"
Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā top inovatīvi un veselīgi pārtikas produkti no bioloģiski audzētiem griķiem. "Griksi" batoniņi ir īsta enerģijas bumba - garšīgi, barojoši un veselīgi, savukārt to galvenā izejviela - griķi aug tepat, Alekseja Daņiļina z/s "Liepkalns" tīrumos.
Jūlija Daņiļina ir padziļināti pētījusi, ka termiski neapstrādāti griķi ir bagāti ar dzelzi, magniju, kāliju, B grupas vitamīniem un antioksidantiem, savukārt, tiem pievienojot pareizās garšvielas un augļus, ir radīta arī izcila garša. Rezultāts - daudzveidīgas un perfekti izstrādātas garšas. Ieviestās inovācijas ideja izstrādāta un attīstīta uzņēmuma iekšējā vidē, tā ir balstīta zinātnē un pētniecībā, sadarbojoties ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas pētniekiem.
Jūlija griķus dēvē par Latvijas superproduktu. "Griķi ir tik veselīgs produkts, nav grauds, starp citu, bet pureņu dzimtas lakstaugs, radniecīgs rabarberam. Sava kvalifikācijas darba ietvaros es pētīju griķus, kas notiek, ja mēs griķus diedzējam, tad par 30% palielinājās aminoskābes, proteīni, vērtīgi augu proteīni, kurus dažus mēs pat nevaram atrast dzīvnieku izcelsmes produktos. Griķos ir daudz lizīna, kas palīdz uzsūkt vērtīgos augu proteīnus, un vēl mēs palielinām par 30% antioksidantus, antioksidanti, rutīns, kas iztīra mūsu organismu, aizsargā." No griķu miltiem var pagatavot dažādus gardumus - savus viesus Jūlija labprāt cienā ar griķu asuškām, kas ceptas pēc vecmāmiņas receptes.
Saldie batoniņi ir bez pievienota cukura, to sastāvā ir tikai zaļie griķi un žāvētie augļi, dateles, mango, sezama sēklas, avenes, ananāsi. Šo produktu ir iecienījuši bioekoveikaliņi, kuros produkcija tiek piedāvāta ar augstas kvalitātes pārtikas ražotāja un izplatītāja "Gemoss" starpniecību. IK "Healthy Snacks" ir saņēmis "Gemoss" grantu iekārtu un izejvielu iegādei. Veiksmīgi piedaloties projektu konkursos, saņemts finansiāls atbalsts uzņēmuma attīstībai, lielu ieguldījumu sniedz dalība Rēzeknes biznesa inkubatorā. Jūlija atklāj savu veiksmes formulu:
"Pirmkārt, pašai ir jāiet, neskatoties ne uz ko, otrkārt, tomēr uzklausīt, gūt pieredzi, būt atvērtai, atklātai. Ir tik daudz atbalsta programmu, atbalstītāju un cilvēku, kas ir gatavi palīdzēt, ir jāizmanto tās visas iespējas. Es, pēc būtības, esmu starttapers, man patīk radīt jaunu ideju, un tad tālāk, ja paliek garlaicīgi, var radīt arī citu ideju un vēl kādu, galvenais neapstāties un izvēlēties kādu tālāku mērķi. Jābūt ilgtermiņa stratēģijai savā galvā, lai neapstātos tikai uz to, kas ir paveikts un viss!"
Nominācija Gada ģimenes uzņēmums
Zemnieku saimniecība "Laksteigola"
ZS “Laksteigola” Stoļerovas pagastā darbību uzsākusi 1995. gadā, sākotnēji apvienojot spēkus brāļa un māsas ģimenēm kopā. Laika gaitā veselības problēmu dēļ māsas ģimene neturpināja darbu, tāpēc saimniecību pilnībā pārņēma Katkovsku ģimene. “2007. gadā vīrs īstenoja piena mājas celtniecības projektu, līdz ar to aizgāja straujāka attīstība,” stāsta Tatjana Katkovska.
“Bija 10 slaucamās govis, bet ar laiku paplašinājāmies, nopirkām vēl, līdz ar to kūts piepildījās ar gotiņām.” 2016. gadā ģimeni piemeklēja traģēdija - pāragri mūžībā devās saimnieks un ģimenes galva - Tatjanas vīrs Andris. “Man bija šoka sajūta, man bija baiļu sajūta. Vecākajam dēlam vēl nebija 18, Žanim - 10 gadu bija, Ērikai pa vidu - 13. Bet es teicu tā - mēs nevaram izbeigt to, ko iesāka mūsu tēvs. Mums jāmēģina noturēt viņa iecerētais plāns.” Ģimene turpina strādāt, rūpējoties par 24 liellopiem, trim cūkām, 30 vistām, suņiem un kaķiem. “Mums visi kustonīši ir vienlīdz mīļi, pārrodoties mājās, ikreiz gribas aiziet un apmīļot,” teic Tatjana. Tāpat bioloģiskajā zemnieku saimniecībā tiek apstrādāti 60 hektāri zemes, no tiem 10 ha sēj graudus, kā arī tur mazdārziņu un audzē kartupeļus gan sev, gan mājlopiem. Pamazām sapirkti arī dažādi agregāti - preses, siena ietinēji. Pienu saimniecība nodod “Kaunatas piensaimniekam”. “Mēģinām gadā kādas 70 tonnas saražot, vidēji no katras govs 6 -7 tonnas piena.” Ģimene visu dara kopā: “Esmu ļoti priecīga par to, ka bērni ir izveidojuši savu mugurkaulu, savu “es”, pateicoties darbam. Arī citas īpašības, piemēram, kopā būšana. Mēs uz jebkuru darbu ejam visi. Mums jau no mazotnes nebija tā, ka kāds paliks mājās. Uz mežu iet visi, pie gotiņām visi. Es saku tā - turēsim saimniecību tik ilgi, cik mums visiem tā būs vajadzīga, jo ne es viena kaut ko varēšu iesākt, ne viņi bez manis, nu, varēt jau varēs, bet ģimene tas ir viens vesels tik ilgi, kamēr mēs turam saimniecību,” uzsver Tatjana Katkovska.
SIA "AZALIJA VF"
SIA “AZALIJA VF” veikals “Zieds” ir viens no nedaudziem ģimenes uzņēmumiem Viļānos. “Mūsu ģimene visu mūžu ir nodarbojusies ar ziediem - stādījām tulpes, gladiolas, rozes. Uzņēmumu nodibināja mana mamma. Kad mammai palikt grūti, viņa pasauca mani palīgā, tā nu 2008. gadā es pārņēmu veikala vadību,” atceras uzņēmuma saimniece Faina Sokolova. “Esmu pieņēmusi darbā trīs meitenes - divas floristes un vienu pārdevēju, kā arī pati iesaistos. Strādājam katru dienu.” Veikala vadītāja uzskaita plašo preču un pakalpojumu klāstu, kas tiek piedāvāts: “Neaprobežojamies tikai ar ziediem - tā mēs vienkārši neizdzīvotu. Tirgojam sēklas, mēslojumu, kā arī sniedzam floristikas pakalpojumus - apkalpojam kāzas, bēres. Tāpat sniedzam arī konsultācijas par piemērotāko sēklu un mēslojuma izvēli, kā rūpēties par puķēm. Cilvēki pie mums nenāk tikai nopirkt, bet arī satikties un parunāt. Ziedu veikalā ikreiz klientiem mēģinām pajautāt, ko sveiks, cik vecs ir jubilārs. Mums ir visdažādākie ziedi, bet vīrieši tāpat vienmēr izvēlas rozes. Un tieši sarkanas. Pat, ja mēģinām pārliecināt, ka tas nebūtu piemērotākais brīdis sarkanām rozēm,” smaidot stāsta Faina. “Kad sākās pandēmija, sapratām, ka tikai ar vienu veikalu neizdzīvosim, ka vajag sevi reklamēt, tāpēc izveidojām Facebook lapu ar nosaukumu “Veikals Zieds”. Liekam lapā ziedu pušķus, pasūtījumus, ko esam izveidojuši, arī dažādu informāciju, piemēram, par to, ka meklējām pārdevēju. Lapa ļoti labi strādā. Informācija nonāk arī “no mutes mutē”, bet Viļānos mēs jau tik ilgi strādājam, ka, domāju, esam iekarojuši pircēju uzticību. Man ļoti patīk ziedi. Es uzskatu, ka mans darbs ir sniegt cilvēkiem prieku, tāpēc vienmēr strādāju ar smaidu un ar sirds siltumu pārdodu ziedus.”
Nominācija Gada amatnieks/mājražotājs
IK "LoBumeņš"
Gaļas kūpinātava IK “LoBumeņš” Lendžu pagasta “Ceplīšos” darbību uzsāka 2019. gadā, lai gan savām vajadzībām gaļu kūpinājuši jau kādus septiņus gadus. “Sākās viss, jo pašam garšo kūpinājumi, bet nepatika, ka tie ir ar etiķi un vēl nezin ko sataisīti. Tāpēc gribējām ražot savus, bez visādiem brīnumiem iekšā,” stāsta īpašnieks Jānis Silabriedis. “Sākums bija interesants un eksperimentiem bagāts. Kamēr trāpījām ar garšvielām un atradām īsto garšu, bija paēduši gan kaimiņu suņi, gan kaķi,” smej saimnieks. Pirmos gadus gaļu pirkuši tirgū, bet šobrīd sadarbojas ar “Rēzeknes Gaļas kombinātu”. “Esam ļoti apmierināti gan ar gaļas kvalitāti, gan laicīgajām piegādēm. Arī Pārtikas un veterinārais dienests uz to skatās pozitīvi, jo visi dokumenti ir kārtībā.” Kūpinātie gaļas izstrādājumi ātrā laikā kļuvuši iecienīti ne tikai Rēzeknes novadā, bet arī citviet Latvijā, tostarp Madonā, Ludzā, Varakļānos, Jēkabpilī un Daugavpilī. “LoBumeņš” katru kūpināšanas reizi ir atvērts klientiem uz vietas – iepriekš piesakoties, var braukt pēc tikko kūpinātas gaļas. “Ziemā cilvēki pat brauc ar siltajām segām - atbrauc, satin gaļas gabaliņu un brauc mājās, lai ir maksimāli silts. Rēzeknes novadā, manuprāt, esam vienīgie, pie kuriem var atbraukt pakaļ siltam kūpinājumam,” teic Jānis. “Ir bijis tā, ka atbrauc pazīstamie no Anglijas. Paņem gabaliņu, aizbrauc līdz Rēzeknei un zvana atkal: “Ir vēl? Es tūlīt atbraukšu vēlreiz pakaļ. Es pa ceļam jau apēdu, bet gribu vēl.””
Klūgu izstrādājumu pinējs Konstantīns Bindju
Konstantīns Bindju, pēc tautības rumānis, savulaik iebraucis Latvijā no Aizkarpatiem, lai paliktu uz dzīvi Bērzgales pagastā. Konstantīns ir cilvēks ar “zelta rokām” - vasarās būvē un remontē mājas, savukārt rudenī un ziemā darina dažādus klūgu izstrādājumus. Cilvēki Konstantīnam pasūtina tīnes, spoguļu apdares, paplātes, galdus, puķu podus, lustras, kā arī, protams, grozus. Konstantīns pin gan tradicionālos grozus, gan vienīgais Latvijā - tikai Aizkarpatiem raksturīgā pinumā. Konstantīns radījis arī kādu muzeja eksponātu - Dagdas muzejam uzpinis sarežģītus baronu laika bērnu ratiņus pēc aptuveni 360 gadus veciem paraugiem. Pīt grozus Konstantīns Bindju iemācījās 8. klasē, vēl dzīvojot dzimtenē: “Ļoti gribēju nopirkt velosipēdu, bet mamma nevarēja atļauties, jo jauns velosipēds maksāja tam laikam ļoti dārgi - 58 rubļus. Pazinu kādu vīru, kurš darināja grozus. Ilgi raudāju un lūdzos, līdz viņš apņēmās mani iemācīt. Tovasar es nopelnīju 70 rubļus. Nopirku to velosipēdu un biju pirmais puisis ciemā! Mūsdienās mašīna netiek tik ļoti novērtēta, kā toreiz velosipēds.” Pēc tam atsācis grozus pīt jau Latvijā. “Bija “perestroikas” laiks, veikali tukši. Vedu savus grozus uz veikalu, bet man tos visus “izķēra” jau uz ielas, pat līdz veikalam netiku.” Tagad Konstantīna darinātos grozus var iegādāties veikalos Rēzeknē un Ludzā, reizēm gadatirgos, bet vislabāk - dodoties pie meistara uz mājām. Tas ļaus apskatīt vēl kādu Konstantīna veikumu - netālu no mājām viņš savām rokām uzcēlis nelielu baznīciņu, kas ticīgajiem vienmēr atvērta. “Vispirms uzcēlu baznīcu sev sirdī, bet pēc tam arī cilvēkiem.”
SIA "Skārda meistars". Raimonds Vāverāns
Uzņēmums reģistrēts 2011. gadā Rīgā, bet Rēzeknes novada Gaigalavā darbība uzsākta 2018. gadā. Pēc diviem gadiem atvērta skārdnieka darbnīca blakus Bikovas Romas katoļu baznīcai. Raimonds Vāverāns ir vienīgais skārda aroda meistars Gaigalavā un viens no retajiem Latgalē. Nodarbojas ar skārda jumtu izgatavošanu, tāmēšanu, uzklāšanu, strādā pēc senlaiku un mūsdienu tehnoloģijām. Veic jebkuras sarežģītības skārda darbus. Raimonds labprāt pastāsta par savu amatu, nodemonstrējot to arī praktiski. Šobrīd savā darbnīcā viņš strādā viens, ir bijuši mācekļi, taču ne katram šis darbs ir pa spēkam. "Beja, beja, bet nu nūbāga, kuri uorzemēs, kuri cytuos vītuos. Byuteibā jau tagad iz jumtim nagryb nivīns leist. Ni saulē capynuotīs, ni zīmā saļt. Vysim lobuok kaut kū cytu dareit. Ite ir juosamuoca ilgi i smogi juostruodoj, cikom tu jau kaut kū suoc peļneit. A vysi gryb jau šudiņ i tiuleit." Tomēr par pasūtījumu trūkumu meistars nesūdzas, pieraksts jau ir gadiem uz priekšu, bet reklāma nonāk "no mutes mutē". Raimond Vāverāns ir Latvijas Skārdnieku apvienības biedrs, ieguvis Meistara diplomu, kā arī zelta nozīmīti. Ideju ir daudz, viena no tām - izveidot nelielu muzeja ekspozīciju, kurā varētu apskatīt senos skārda, jeb, kā Latgalē sauc, "bļakys", izstrādājumus.
Konditore Olga Vinokurova
“Olgas gatavotie šedevri ir tik gardi, ka pie viena gabaliņa apstāties nav iespējams” - tā par Olgas Vinokurovas konditorejas izstrādājumiem teic klienti. Privātmājā Ozolaines pagasta Bekšos Olga iekārtojusi nelielu ceptuvi, kur top tortes, pīrādziņi, kūciņas, picas un kliņģeri. Starp citu, tieši Olgas ceptais tunča kliņģeris ir pircēju īpaši iecienīts un slavēts. Interesanti, ka Olga pēc profesijas nemaz nav konditore. “Ja pirms 15 gadiem man kāds teiktu, ka būšu konditore, tad uztaisītu viņam zilu aci,” smej Olga. Viņa stāsta: “No sākuma dzīve piespieda - kādreiz mums šeit bija Bekšu konditoreja. Vajadzēja darbu, tāpēc sāku tur strādāt. Bija ļoti labi skolotāji. Laika gaitā ieguvu pieredzi un sāka izdoties. Bekšu konditoreja tika slēgta, bet es turpināju cept kūkas.” Šobrīd Olga Vinokurova galvenokārt cep uz pasūtījumiem. Klienti lielākoties ir vietējie iedzīvotāji, pasūtītāju loks paplašinās, tā teikt, “no mutes mutē”. “Karstākais” darba laiks esot pirms svētkiem, piemēram, izlaidumiem, Lieldienām, Ziemassvētkiem. “Uz Jauno gadu gan nav pasūtījumu. Laikam cilvēki neēd, visi tik šampanieti dzer.” Idejas jaunām garšas niansēm un kūku noformējumam Olgai rodas darba procesā, savukārt lielākie degustatori ir ģimene - vīrs, kā arī dēli Andrejs un Nikolajs.
Nominācija Gada darba devējs
SIA "Vlakon"
SIA “Vlakon” strādā jau vairāk nekā 20 gadus. Uzņēmuma pamatnodarbošanās ir dolomīta atradnes “Pērtnieki” izstrāde Sakstagala pagastā, piedāvājot klientiem smilti, granti un 35 dažādu frakciju dolomīta šķembas. Tāpat 2020. gadā izveidota asfaltbetona rūpnīca, kas saņēmusi visus nepieciešamos sertifikātus un darbojas ar jaudu līdz 180 tonnām asfaltbetona stundā. Otrs uzņēmuma darbības veids ir akvakultūra. Pērtniekos audzē foreles, karpas un stores. Zivju mazuļi tiek audzēti vietējā zivju inkubatorā, pēc tam tiek ielaisti tīros, ūdens caurtekošos dīķos - bijušajās dolomīta atradņu vietās, kur ūdeni un straumi rada avoti. “Šī teritorija ir ļoti piemērota zivju audzēšanai. Ar pazemes ūdeņiem applūdušajos karjeros ūdens ir tīrs gan vizuāli, gan arī pēc sava sastāva. Ūdens ir kvalitatīvs, arī avotu ūdens zemā temperatūra ir īpaši piemērota tieši šīs sugas zivīm, kas mums tiek audzētas,” pastāstīja uzņēmuma pārstāvis Ivars Marnauza. SIA “Vlakon” strādā 170 cilvēki. “Darbinieki ir gan no apkārtnes, gan arī tālāku ceļu brauc. Tas atkarīgs no tā, kādus pienākumus veic, jo kvalifikācijai ir liela nozīme - augsti kvalificētus speciālistus esam gatavi piesaistīt arī no attālākām vietām,” teic Ivars Marnauza. Kad zivis dīķos ir izaugušas, loģisks turpinājums uzņēmuma attīstībā bija zivju pārstrādes ceha būvniecība. Tas izdarīts 2016. gadā, izmantojot Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Cehs aprīkots ar jaunākās paaudzes tehnoloģiskajām un ražošanas iekārtām. “Tā arī ir viena no perspektīvām, ko redz uzņēmums - turpināt tālāk attīstīt zivju pārstrādes virzienu, jo produkcija ir pieprasīta. Tā ir ļoti kvalitatīva. Latvijā, cik mums zināms, pat neeksistē analogi tādai kvalitātei, kas saņēmusi arī vairākus augstus novērtējumus jomas izstādēs un konkursos,” uzsver SIA “Vlakon” pārstāvis. SIA “VLAKON” ražoto produkciju “Pērtnieku Gardumi” var iegādāties uzņēmuma veikaliņā Sakstagala pagasta Subinaitē, blakus šosejai Rīga - Rēzekne.
Madaras Bērtiņas un Annas Rancānes teksti un foto