10 būtiski Eiropas Parlamenta lēmumi 2020. gadā
2020. gads Eiropas Parlamentā (EP) bijis gan iepriekš prognozētu, gan pavisam negaidītu pavērsienu pilns. 1. februārī ES atstāja Apvienotā Karaliste, un EP deputātu skaits saruka no 751 uz 705, bet jau nākamajos mēnešos plenārsēžu zāle Briselē pulcēja vēl krietni mazāku ES likumdevēju skaitu - Covid-19 pandēmijas dēļ EP deputāti, tāpat kā miljoniem cilvēku Eiropā, savus pienākumus veica galvenokārt attālināti. Neskatoties uz ierobežojumiem, darbs neapstājās, un deputāti pieņēmuši virkni lēmumu, kas jau ietekmē vai drīzumā ietekmēs cilvēku ikdienu visā Eiropā.
Kopš pandēmijas pirmajām dienām pavasarī līdz pat plenārsēdei decembrī Eiropas Parlaments pieņēmis virkni lēmumu, lai atvieglotu cīņu ar Covid-19: sākot ar grozījumiem ES budžetā dalībvalstu veselības nozaru atbalstam vai noteikumiem ātrākai vakcīnu izstrādei un beidzot ar savu ēku atvēlēšanu testēšanas centru ierīkošanai. Sarunās ar dalībvalstu pārstāvjiem deputātiem arī izdevās trīskāršot ES veselības programmai paredzēto budžetu nākamajiem septiņiem gadiem līdz 5,1 miljardam eiro.
Nauda
750 miljardi eiro krīzes pārvarēšanai
Covid-19 pandēmija izraisījusi krīzi ne tikai veselības aprūpē, bet arī visu ES valstu ekonomikās. Lai to pārvarētu, Eiropas Komisija finanšu tirgos aizņemsies 750 miljardus eiro, kas dalībvalstīm - arī Latvijai - būs pieejama grantu un aizdevumu veidā. EP septembrī deva zaļo gaismu, kas ļaus aizņemties nepieciešamos līdzekļus, taču šis lēmums vēl jāratificē visām 27 ES dalībvalstīm.
ES budžets nākamajiem septiņiem gadiem
Decembra vidū deputāti apstiprināja ES daudzgadu budžetu 2021. - 2027. gadam - nākamajos septiņos gados ES valstis kopīgo mērķu sasniegšanai tērēs vairāk nekā vienu triljonu eiro. Deputāti sarunās ar dalībvalstu pārstāvjiem panāca, ka no budžeta tiks dāsnāk finansēts 10 būtiskas ES programmas - piemēram, izglītības programma Erasmus+. Jauno daudzgadu budžetu atzinīgi vērtē arī no Latvijas ievēlētie EP deputāti.
Piekļuve ES līdzekļiem turpmāk būs piesaistīta tiesiskumam dalībvalstī
Decembrī deputāti apstiprināja noteikumus, kas ļaus pārtraukt vai samazināt ES līdzekļu plūsmu uz dalībvalsti, ja tā rīkosies prettiesiski un tā radīs radīs ES līdzekļu ļaunprātīgas izmantošanas risku. Jaunie noteikumi stāsies spēkā jau 1. janvārī.
Vide
ES Klimata akts: deputāti prasa līdz 2030. gadam samazināt emisiju par 60 %
Oktobrī deputāti nobalsoja par savu nostāju gaidāmajās sarunās par siltumnīcefektu izraisošo emisiju samazināšanu - viņi uzskata, ka izmeši līdz 2030. gadam jāsamazina par 60%. Pašlaik spēkā esošais mērķis ir 40%, salīdzinot ar 1990. gadu. Dalībvalstis sarunas ar EP uzsāks ar 55% samazinājuma mērķi, un tas nozīmē, ka tuvākajos gados centieni samazināt izmešus krietni pieaugs.
Vieglāka piekļuve kvalitatīvam krāna ūdenim
Decembrī deputāti apstiprināja noteikumus, kas divu gadu laikā sabiedrisko iestāžu ēkās visā Eiropā liks nodrošināt bezmaksas dzeramo ūdeni. Noteikumi paredz vēl virkni pasākumu krāna ūdens popularizēšanai - tas ļautu kā ietaupīt naudu, tā arī samazināt plastmasas piesārņojumu.
Patērētāju tiesības
ES patērētāji varēs kolektīvi aizstāvēt savas tiesības
Jauna direktīva garantēs patērētāju aizsardzību “masveida kaitējuma” gadījumos. Tā ļaus patērētāju grupām ES apvienot spēkus un uzsākt kolektīvus tiesas procesus. Dalībvalstīm divu gadu laikā direktīva jāievieš savos normatīvajos aktos un pēc tam sešu mēnešu laikā jāpiemēro.
Riepu marķējumā iekļaus informāciju par energoefektivitāti un saķeri
No 2021. gada riepu marķējumā būs jāiekļauj informācija par energoefektivitāti un saķeri. Jauno noteikumu mērķis ir palielināt patērētāju informētību par degvielas patēriņu, uzlabot drošību un samazināt trokšņa piesārņojumu.
Cilvēktiesības
Saharova balva Baltkrievijas demokrātiskajai opozīcijai
Ikgadējo Saharova balvu par domas brīvību šogad saņēma Latvijas kaimiņi - Baltkrievijas demokrātiskā opozīcija. Baltkrievijā protesti pret Aleksandra Lukašenko režīmu notiek jau kopš augustā notikušajām krāpnieciskajām prezidenta vēlēšanām.
Janvārī deputāti apstiprināja Apvienotās Karalistes izstāšanās nolīgumu no ES. Decembra beigās noslēdzas pārejas posms, un, lai 1. janvārī stātos spēkā nolīgums par turpmākajām abu pušu attiecībām, tas vēl šogad būtu jāapstiprina arī Eiropas Parlamentam.
Likumdošanas process Eiropas Savienībā
Eiropas Parlaments un ES Padome (dalībvalstu ministri) kopīgi pieņem ES likumus daudzās jomās (ekonomikas pārvaldībā, enerģētikā, transportā, patērētāju aizsardzībā u.c.). ES likumi pēc tam ir daudzu ES valstu likumu pamats. Piemēram, Latvijā līdz pat 80% likumu balstīti ES lēmumos. Lai arī Eiropas Komisija (EK) ir vienīgais ES likumu - regulu un direktīvu - ierosinātājs, Eiropas Parlaments var norādīt, kādi jauni tiesību akti būtu vēlami vai atjaunināmi esošie, un prasīt EK, lai tā sagatavo likumdošanas priekšlikumus.
Parlaments ir vienīgā tieši ievēlētā ES institūcija. To veido 705 deputāti no 27 ES dalībvalstīm (priekšsēdētājs - Dāvids Sasoli no Itālijas), astoņi deputāti ievēlēti no Latvijas.