Godināti Zelta un Dimanta kāzu jubilāri
17. maijā Rēzeknes novadā jau par tradīciju kļuvis sveikt pārus, kuru kopdzīves ceļš mērāms piecos gadu desmitos. Zīmīgi ka pāri tika sveikti tieši Lūznavas muižā, jo bieži jaunlaulātie izvēlas muižas telpas kāzu ceremonijai vai skaistu fotogrāfiju uzņemšanai.
Kā ierasts Rēzeknes novada pašvaldība sveica pārus, kas šogad svin 50 un 60 gadu kāzu jubilejas. Zelta kāzu jubilāru pasākumu rīkoja Rēzeknes novada Dzimtsarakstu nodaļa. Uz svinīgo pasākumu bija ieradušies septiņi pāri.
Ar muzikāliem priekšnesumiem gaviļniekus sveica Maltas mūzikas skolas audzēkņi.
Sveicam Zelta un Dimanta kāzu jubilārus, vēlam veselību un mīļos sev apkārt.
Zinaīda un Vladislavs Meirāni (Kaunatas pagasts)
Abi jaunieši iepazinās skolā, jo mācījās Kaunatas vidusskolā tikai dažādās klasēs. Pēc skolas beigšanas Vladislavs dienēja armijā un tikai atgriežoties dzimtajā pusē uzplauka Zinaīdas un Vladislava draudzība, kas pārauga skaistā mīlestībā un 1974. gada 22. jūnijā Rēzeknē tika svinētas kāzas.
Vladislavs savus aktīvos darba gados ir strādājis par šoferi, par mašīnistu, dispečeru, depo dežurantu, bet Zinaīdas darba gadi aizvadīti strādājot tirdzniecībā. Ģimenē ir izaudzināti divi dēli – Sergejs un Aldis, ir viens mazdēliņš, 2 mazmeitiņas un jau trīs mīļi mazmazbērniņi, kuri brauc ciemos un bauda savu vecvecāku mīlestību.
Regīna un Harijs Mitreviči (Silmalas pagasts)
Regīnas dzimtā puse ir Kalupe, bet Harijs nāk no Silmalas pagasta. Pēc medicīnas skolas beigšanas Regīna uzsāka darba gaitas Silmalas pagastā, arī Harijs atgriezās dzimtajā pagastā no armijas. Jaunieši satikās un viņu draudzība pārauga mīlestības jūtās un 1974. gadā tika svinētas kāzas.
Regīna visus aktīvos darba gadus ir strādājusi Ružinas ambulancē. Savukārt Harijs ir strādājis sovhozā “Ružina” par inženieri, darbnīcu vadītāju. Ģimenē izauklēti 2 dēli – Edgars, kurš dzīvo Rēzeknē un dēls Oskars, kurš dzīvo Rīgā. Vislielākais prieks vecvecākiem ir sagaidīt ciemos savus mīļos mazbērniņus 2 mazmeitiņas un vienu mazdēliņu.
Regīnas un Harija sirdslieta ir ceļošana, dārzs, puķes, nūjošana.
Jevfimija un Iļja Gruznovi (Maltas pagasts)
Jevfīmija un Iļja iepazinās tālajā 1958. gadā Feimaņos, kad tika nodejota pirmā deja Feimaņu deju vakarā. Tālāk sekoja Iļjas vairāku gadu dienests armijā un Jevfimijas gaidīja savu mīļoto, rakstot viens otram vēstules un cītīgi gaidot atbildes, līdz 1964. gada 8. janvārī viens otram deva solījumu gan priekos, gan bēdās mīlēt viens otru mūžīgi.
Kopdzīvi sāka Ventspilī, kur Iļja strādāja kuģu ostā. Vēlāk kopīgais ceļš veda uz Rēzeknes novada Strūžāniem. Te viņi nodzīvoja lielu dzīves daļu. Iļja strādāja kūdras fabrikā par kūdras ievākšanas tehnikas operatoru, bet Jevfimija par saimniecības pārzini un pavāri. 1999. gadā abi nolēma pārvākties un dzīvi uz Maltu, kur dzīvo arī šodien.
Jevfīmija un Iļja labprāt strādā mazdārziņā, apmeklē dievkalpojumus vecticībnieku lūgšanu namā, kur daudzus darba gadus veltīja lūgšanu nama darbības uzturēšanā.
Mzbērniem ir patiess prieks, cieņa un neizsakāma mīlestība pret vecvecākiem, kas sirdi un spēkus iegulda labsajūtas uzturēšanai ģimenē. Lai vecmammas skaņie smiekli skan vēl ilgi, lai vectēva darbīgās rokas spēj uzmeistarot visu, kas padomā!
Marija un Jāzeps Podnieki (Maltas pagasts)
Neskatoties uz to, ka abi jaunieši mācījās Maltas vidusskolā viņi nebija pazīstami. Marija dzīvoja Maltā, bet Jāzepa vecāku mājas bija Andrupenes pagastā. Arī Jāzepa māsa Skaidrīte pēc Andrupenes pamatskolas beigšanas uzsāka mācības Maltas vidusskolā. Marija ar Jāzepa māsu sāka mācīties vienā klasē un kļuva draudzenes.
1971. gadā, ciemojoties pie Skaidrītes, Marija un Jāzeps satikās un iepazinās. Ātri vien Jāzepu iesauca armijā, jaunieši sarakstījās. 1973.gadā Jāzeps atgriezās, tikšanās reizes bija aizvien biežāk. Un 1974. gadā jaunieši apprecējās. Pēc gada piedzima meita Sandra. Pēc trešā kursa Marija pārgāja strādāt uz Silmalas pamatskolu par bioloģijas, ķīmijas un ģeogrāfijas skolotāju, vēlāk par direktora vietnieci mācību darbā. 1982. gadā piedzima meita Inta. Ģimenē izaudzinātas divas meitas un tiek loloti pieci mazbērni.
Kopā Marija un Jāzeps nonākuši līdz skaistajai zelta jubilejai, jo pildīja doto solījumu – būt kopā priekos un bēdās. Prata saglabāt to, kas satur ģimeni – mīlestību un atbildību vienam par otru
Anna un Jānis Zagorski (Mākoņkalna pagasts)
Annas Zagorskas dzimtā vieta ir Pušas pagasts, Jāņa Zagorska Mākoņkalna pagasts.
Jānis jaunībā labrāt apmeklēja Pušas klubu, lai varētu padejot un pamanīja skaistu meiteni, vārdā Anna. Tā 1971.gadā aizsākās jauniešu draudzība un 1974. gadā tika svinētas kāzas. Anna ir beigusi Rīgas 1. medicīnas skolu un visu savu mūžu ir nostrādājusi Rēzeknes poliklīnikā zobu protēžu nodaļā. Anna kundze min faktu, ka viņas un Jāņa dzīvē ļoti svarīgi notikumi risinājušies. Jānis strādājis Mākoņkalna pagastā, kolhozā, “SOVETSKAJA LATVIJA’” Ozolmuižā par direktoru, arī MSO par mehānikas nodaļas vadītāju, bet tad izveidoja savu zemnieku saimniecību ”Priedītes’’ un kopa zemi.
Ģimenē izauklēti divi bērni – dēls Ervīns, kurš dzīvo Rēzeknē un meita Solvita, kura dzīvo Rīgā. Protams, vislielākais prieks ciemos sagaidīt savus divus mazdēliņus.
Elvīra un Jānis Pokšāni (Viļāni)
Elvīras Pokšānes dzimtā vieta ir Viļāni, Jānim Pokšānam Ludzas novada Mežvidi. Vidusskolas klasēs abi jaunieši mācījās paralēlklasēs. Jānis pievērsa uzmanību skaistajai meitenei, taču Elvīra bija lepna un sākumā neatbildēja uz jaunieša jūtām. Jānis atgriezās no armijas un iekaroja meitenes mīlestību un 1974. gadā svinēja kāzas. Jānis ir mācījies Aglonas arodskolā, strādājis celtniecības nozarē, tad mācījies Ogres meža tehnikumā par mežzini un Rēzeknes augstskolā apguvis vides inženiera profesiju. Elvīra pabeigusi Rīgas 3. arodskolu – kultūras darbiniekus, kinomehāniķus un rādīja filmas kultūras namos.
Elvīrai un Jānim ir 2 dēli – Artūrs un Uldis, ir 4 mazdēliņi un 1 mīļa mazmeitiņa.
Elizabete Dambe un Jānis Ritums-Upe (Ozolmuižas pagasts)
Elizabete Dambe un Jānis Ritums-Upe viens otru ieraudzīja gandrīz pirms 60 gadiem. Šogad mēs svinam viņu 50 gadu zelta kāzu jubileju. Mīlestībā ir dzimuši 4 bērni un nu jau aug 4 mazdēli. Joprojām omīte ir labā roka un palīdzīgākais balsts mazbērniem, kura zina gardākās receptes. Opīša prasmes spēlēt šahu un atpazīt sēnes un darināt mājas kūpinājumus nevienam no ģimenes vēl nav izdevies pārspēt. Bet lielākais prieks un pateicība ir tam, ka šo 2 cilvēku mīlestība ir ļāvusi pieaugušajiem bērniem vienmēr justies gaidītiem ģimenes mājās.
