Jaunais Rēzeknes novada teritorijas plānojums tiek piemērots un pielietots praksē

Viens no aktuālākajiem jautājumiem, kas Teritorijas plānojuma izstrādes laikā tika skatīts, bija jaunu ciemu izveide Rēzeknes pilsētai pieguļošajās teritorijās. Normatīvo aktu regulējums un valsts uzstādījums ir tāds, ka Ciema statusu var piešķirt tādai novada teritorijas daļai, kurā ir vai tiek plānota koncentrēta apbūve, pastāvīgi dzīvo cilvēki un ir izveidota attiecīga infrastruktūra. Lai izvērtētu tieši kurām teritorijām ciema statuss piešķirams, pašvaldības Teritorijas plānojuma izstrādes darba grupā tika vērtēti vairāki aspekti, kā piemēram, aktuālā esošo zemes vienību apbūves situācija, uzņēmējdarbības attīstības prognozes, transporta un inženiertehniskās infrastruktūras nodrošinājums, kā arī citi kritēriji un normatīvo aktu prasības. Pašvaldība nolēma nodot sabiedrības vērtējumam (publiskajai apspriešanai) priekšlikumu par ciemu robežu un ciema statusa noteikšanu Rēzeknes piepilsētā esošām vēsturiskajām blīvi apdzīvotajām vietām ar vērā ņemamu iedzīvotāju skaitu, kur jau šobrīd tiek īstenoti vai plānoti infrastruktūras attīstības projekti.

Ņemot vērā to, ka teritorijas plānojuma publiskās apspriešanas laikā netika saņemti iedzīvotāju iebildumi ciemu statusu noteikšanai, līdz ar plānojuma apstiprināšanu, ir izveidoti četri jauni ciemi: Pleikšņu ciems Ozolaines pagastā (vēsturiskās vasarnīcu un dārzkopības kooperatīvu teritorijas ar tām pieguļošajām lauku un meža zemes teritorijām) un trīs ciemi Griškānu pagastā – Greiškānu ciems (par ciema izveidi saņemti ~ 40 iesniegumi no mājsaimniecībām), ciems Lielie Dreizi (apvieno vēsturisko ciemu Dreizi un nelielu daļu no Jupatovkas, Litavnieku un Smuškovas mazciemiem) un ciems Jaunie Čači (apvieno Čaču vēsturisko ciemu ar daļu no Vipingas, Pocelujevkas un Šļahotskas teritorijām). Nosakot ciema statusu, Pašvaldībai būs lielākas iespējas piesaistīt finansējumu, piemēram, ielu un komunālās infrastruktūras sakārtošanai

Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvotu vietu likuma 14. panta 1. daļu, nosaukumus ciemiem piešķir un ciemus pārdēvē novada dome. Atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumu Nr. 50 “Vietvārdu informācijas noteikumi” 24.1. apakšpunkta prasībām, pašvaldībām, pirms lēmuma par kāda oficiāla vietvārda piešķiršanu vai maiņu konkrētam adresācijas objektam (apdzīvotai vietai) pieņemšanas, ir pienākums veikt konsultācijas un saņemt Valsts valodas centra atzinumu.  Sākotnēji priekšlikums, ko Pašvaldība ierosināja Valsts valodas centram, bija ciema nosaukumus veidot no visiem mazciemu nosaukumiem, atdalot tos ar defisi – ciems Jupatovka – Dreizi – Vipinga un ciems Čači – Pocelujevka – Šļahotska. Valsts valodas centrs, ņemot vērā to, ka  nosaukumi Jupatovka un Vipinga pašlaik ir piešķirti arī Rēzeknes pilsētas daļām (apkaimēm) un to atkārtošana (dublēšana) nav atbalstāma; to, ka Rēzeknes novada Silmalas pagastā jau pastāv skrajciemi Čači, Lošu Čači un Trūpu Čači, izvērtējot vietvārda latvisko izcelsmi, labskanīgumu, kultūrvēsturisko izcelsmi un citus kritērijus, piedāvāja divus variantus un ierosināja Pašvaldībai nosaukumus veidot sekojoši: 1) ciemam, kas izveidots, apvienojot pašreizējos Jupatovkas un Dreizu ciemus – Lielie Dreizi vai Jaunie Dreizi; 2) ciemam, kas izveidots, apvienojot pašreizējos Vipingas, Čaču un Pocelujevkas ciemus – Jaunie Čači vai Kūceņi (jo ciema teritorijā atrodas Vipingas mežs).

Pašvaldība, ņemot vērā Valsts valodas centra norādes, lēma par labu Griškānu pagasta ciemu nosaukumiem “Jaunie Čači” un “Lielie Dreizi”. Pašvaldības priekšlikumi par ciema nosaukumiem un robežām tika nodoti sabiedrības vērtējumam Publiskai apspriešanai, kur Teritorijas plānojuma sabiedrisko apspriešanu laikā netika saņemts neviens iebildums ne par jauno ciemu izveidi, ne par jauno ciemu nosaukumiem.

Līdz ar jauno ciemu noteikšanu teritorijas plānojumā, vai esošo ciemu nosaukumu, ciema robežu precizēšanu un ielu nosaukumu piešķiršanu, jau ir uzsākta un pakāpeniski tiks turpināta arī adresācijas jautājumu sakārtošana. Prasības adresācijai nosaka Ministru kabineta  08.12.2015 noteikumi Nr.698 “Adresācijas noteikumi”. Pamatojoties uz minēto noteikumu 9. punktu, kas nosaka, ka pašvaldības domei vai pašvaldības kompetentai institūcijai bez personas piekrišanas, izvērtējot konkrēto situāciju, ir tiesības piešķirt adresi, ja adrese adresācijas objektam nav piešķirta, un mainīt, likvidēt vai precizēt adreses pieraksta formu, ja reģistrētā adrese neatbilst šajos noteikumos minētajām prasībām.

Visi Pašvaldības lēmumi par adreses maiņu tiek nosūtījusi Valsts zemes dienesta Adrešu reģistram (turpmāk tekstā – Adrešu reģistrs) izmaiņu reģistrēšanai. Informācija no Adrešu reģistra par aktuālajām adresēm elektroniski un automātiski tiek nodota Nekustamo īpašumu valsts kadastra informācijas sistēmai un Valsts vienotajai datorizētajai Zemesgrāmatai. Kas nozīmē, ka informācija par nekustamā īpašuma adreses maiņu (bez nekustamā īpašuma īpašnieku līdzdalības) tiek ievadīta arī Valsts zemes dienesta kadastra reģistrā un Zemesgrāmatā, nemainot pārējo informāciju par nekustamo īpašumu (t.sk. Zemesgrāmatas nodalījuma numuru, īpašuma nosaukumu, kadastra numuru, platības, īpašnieku, apgrūtinājumus, nostiprinātos aizliegumus un hipotēkas u.c. informāciju).

Adrešu reģistra informācijas sistēmas aktualizēto informāciju vēlāk saņem arī visi valsts reģistri un iestādes, kurām ir noslēgts sadarbības līgums ar Valsts zemes dienestu (tajā skaitā Valsts ieņēmumu dienests, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (uztur Iedzīvotāju reģistru, kura datus izmanto arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra), Lauku atbalsta dienests, Valsts augu aizsardzības dienests, VA „Lauksaimniecības datu centrs”, Nodarbinātības valsts aģentūra, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Pasts u.c. iestādes). Tātad adrese automātiski tiek mainīta arī iedzīvotāju reģistrā un personām nav nepieciešams savu dzīvesvietu deklarēt atkārtoti.

Iedzīvotājiem par adreses maiņu jāinformē tikai tās iestādes, ar kurām ir nodibinātas tiesiskās attiecības (noslēgti līgumi) un kuras adreses maiņas fakts var interesēt, piemēram, SIA “TET”, AS “Latvenergo”, bankas un citus uzņēmumus. Par adreses maiņu jāpaziņo arī personām, ar kurām notiek personiskā un lietišķā sarakste, lai vēstule garantēti sasniedz savu adresātu. Vienlaikus norādām, ka kredītiestādēm, kurām par labu ieķīlāts nekustamais īpašums, kam pēc pašvaldības domes iniciatīvas mainīta adrese, nav tiesiska pamata prasīt, lai dēļ ieķīlātā nekustamā īpašuma adreses maiņas tiktu grozīts kredīta līgums, kā rezultātā tiek mainītas kredīta procentu likmes vai kā citādi palielinātu kredītņēmēja izdevumus. Aicinām iedzīvotājus būs uzmanīgiem un labprātīgi šādiem grozījumiem nepiekrist.

Ministru kabineta  08.12.2015 noteikumi Nr.698 “Adresācijas noteikumi” noteikumu 32.punkts nosaka, ka, ja adrese mainīta, kā arī, ja precizēta pieraksta forma, atbilstoši šajos noteikumos minētajām prasībām, dokumenti, kuros lietota iepriekšējā adrese, ir spēkā un dokumentu maiņa nav jāveic, izņemot, ja to paredz speciālais normatīvais akts.  Vairumā gadījumu, kad tiek mainīta adrese, normatīvie akti neparedz obligātu īpašumtiesību un citu dokumentu nomaiņu. Līdz ar to dokumenti (piemēram: zemesgrāmatu apliecības, zemes robežu plāni, līgumi, transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība u. c. dokumenti), kas izdoti līdz adreses maiņai un kuros fiksēta iepriekšējā adrese, joprojām ir spēkā. Turklāt zemesgrāmatu apliecībās kā īpašuma unikālais identifikators ir norādīts kadastra numurs, kas pie adreses maiņas netiek mainīts. Ja dokumentu īpašnieks vēlas, viņš var veikt to maiņu vai aktualizāciju, bet tas nav obligāti un pašvaldība šādus izdevumus nesegs.

Vēršam uzmanību, ka adreses maiņas gadījumā ieroču īpašniekiem un turētājiem (tai skaitā medniekiem) jāvēršas Valsts policijā un jāiesniedz iesniegumus par atkārtotas ieroču glabāšanas atļaujas izsniegšanu. Uz iesnieguma pamata tiks sagatavota atkārtota ieroču glabāšanas atļauja atbilstoši jaunajai ieroču glabāšanas vietai (adresei). Par atkārtotu atļaujas izsniegšanu jāmaksā  valsts nodeva 4,27 EUR apmērā. Lai iegūtu detalizētāku informāciju, aicinām konsultēties ar Valsts policijas inspektoru pa tālruni 64603514.

Kā adreses maiņas gadījumā rīkoties uzņēmumiem un saimnieciskās darbības veicējiem?

Juridiskajām personām (komersantiem)  par adreses maiņu ir jāinformē Uzņēmumu reģistrs,  iesniedzot iesniegumu (pieteikumu – 18. veidlapa). Adreses maiņa Uzņēmumu reģistrā ir bez maksas, ja tiks sniegta atsauce uz pašvaldības lēmumu par adreses maiņu, vai adrese ir mainījusies normatīvo aktu regulējuma izmaiņu dēļ. Papildus informāciju var iegūt, zvanot uz Uzņēmumu reģistra konsultatīvo tālruni 67031703.

Vienlaikus aicinām saimnieciskās darbības veicējus (nodokļu maksātājus), kuriem Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk tekstā – VID) saimnieciskās darbības veikšanas vieta vai struktūrvienības adrese ir reģistrēta nekustamajā īpašumā, kuram ar lēmumu mainīta adrese, VID mājaslapā www.vid.gov.lv sadaļā “publiskojamo datu bāze” vai savā lietotāja profilā Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) pārliecināties vai attiecīgā nekustamā īpašuma adrese ir mainīta. Gadījumā, ja minētā adrese nav mainīta, lūdzu informējiet par to VID. Nekādas papildus izmaksas saistībā ar adreses maiņu VID datu aktualizēšanā nepiemēro. Tiem komersantiem, kuri izmanto kases aparātu, jānodrošina attiecīgu izmaiņu veikšana kases aparāta programmatūrā un jāvēršas pie kases aparātu apkalpojošā dienesta. Lai iegūtu detalizētāku informāciju, aicinām vērsties VID, izmantojot EDS sadaļu “Sarakste ar VID”, kā arī zvanot uz VID Konsultatīvo tālruni 67120000.

Informāciju par dzīvesvietas vai īpašuma adresi iespējams noskaidrot divos reģistros. Aktuālo, juridiski spēkā esošo īpašuma adresi iespējams noskaidrot Valsts zemes dienesta uzturētajā datu publicēšanas portālā www.kadastrs.lv, ievadot zemes gabala kadastra apzīmējumu.

Savukārt, ja mainītā adrese ir indivīda deklarētā adrese, tad noskaidrot to, vai jaunā adrese automatizēti ir fiksēta arī Iedzīvotāju reģistrā, var latvija.lv portālā, izmantojot e-pakalpojumu “Mani dati Iedzīvotāju reģistrā“. Sev piederošā nekustamā īpašuma izrakstu no Zemesgrāmatas  ar nomainīto adresi bez maksas var iegūt portālā latvija.lv

Vēlreiz jāuzsver, ka Pašvaldība, savas kapacitātes ietvaros, adresācijas jautājumu sakārtošanu un lēmumu pieņemšanu par adreses maiņu veiks pakāpeniski. Līdz ar to, arī minētajos portālos informācija tiks aktualizēta tikai pēc tam, kad Pašvaldība pieņems attiecīgu lēmumu un nodos informāciju Adrešu reģistram.

Kritērijs Nr.1  – Zemes īpašuma atļautā izmantošana jeb funkcionālais zonējums, kurš tiek noteikts katrai zemes vienībai Teritorijas plānojuma grafiskās daļas kartē ar atsevišķu krāsu vai indeksu (apzīmējumu).

Kritērijs Nr.2 – Zemes gabalu sadalīšanas iespējas ciemu teritorijās ir krietni plašākas

Daudzveidīgākas īpašuma sadales iespējas ciemu teritorijā ir īpaši nozīmīgs faktors, kas paver iespējas būvēt jaunas dzīvojamās mājas, veidot blīvu, kompaktu apbūvi un apmierināt pieprasījumu pēc dzīvojamo kvartālu jeb “guļamrajonu” izveides nepieciešamības piepilsētas teritorijā.

Kritērijs Nr.3 – Nekustamā īpašuma nodoklis

Nekustamā īpašuma nodokli (turpmāk tekstā – NĪ nodoklis) aprēķina pašvaldība no Valsts zemes dienesta noteiktās nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Tiklīdz mainās īpašuma kadastrālā vērtība, mainās arī NĪ nodokļa apmērs.  Savukārt, kadastrālo vērtību ietekmē divi svarīgākie kritēriji: 1. zemes izmantošanas veids (pašvaldības noteiktais lietošanas mērķis, kur ir svarīgi, vai tas ir lauksaimniecības, mežsaimniecības īpašums, vai īpašumu ir plānots vai tas jau tiek reāli izmantots dzīvojamai, ražošanas vai komercapbūvei) un būvju lietošanas veids (vai ēku izmanto dzīvošanai, komercdarbībai vai ražošanai, vai tā ir noteikta kā inženierbūve); 2. Īpašuma atrašanās vieta: kadastrālās vērtības noteikšanā ir būtiski, vai īpašums atrodas piepilsētā vai ciemā ar labu infrastruktūru, vai arī tas atrodas novada attālākā vietā bez īpašuma reāla pieprasījuma nekustamā īpašuma tirgū.

Kritērijs Nr.4 – Prasības būvniecībai tiek noteiktas Teritorijas plānojuma Apbūves noteikumos, kā arī ārējos normatīvos aktos būvniecības un īpašuma izmantošanas jomā. Kā viens no būtiskākajiem parametriem ir apbūves blīvums, kas nosaka to, cik lielu teritoriju no zemes gabala kopējās platības drīkst apbūvēt.

Kritērijs Nr.5 – Īpašuma izmantošanas ierobežojumi atbilstoši Aizsargjoslu likuma prasībām

Aizsargjoslas ir normatīvajos aktos noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida (gan dabiskus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes. Aizsargjoslu platumi tiek noteikti Aizsargjoslu likumā un atsevišķiem objektiem tie ir noteikti dažādi, atkarībā no tā vai zemes gabals atrodas ciemā vai lauku teritorijā. Aizsargjoslu likums arī definē to, ko drīkst vai nedrīkst darīt katrā aizsargjoslā.

Kritērijs Nr.6 – Prasības individuālo kanalizācijas sistēmu uzskaitei

Kopš 2017. gada vidus valstī ir spēkā normatīvais akts (MK noteikumi Nr.384 “Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu”), kas nosaka prasības decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanai un reģistrēšanai. Noteikumi attiecas uz tām notekūdeņu kanalizācijas sistēmām, kuras nav pievienotas centralizētajai kanalizācijai, tātad, gan uz dzīvojamā mājā vai vasarnīcā ierīkotām lokālām kanalizācijas sistēmām, gan pie viensētas uzstādītām krājtvertnēm jeb tautā dēvētām “mazmājiņām”. Noteikumu mērķis ir samazināt vides piesārņojumu un nelegālu notekūdeņu novadīšanu grāvjos vai ūdeņos, samazināt draudus cilvēka veselībai, sakārtot un veicināt savlaicīgu kanalizācijas sistēmu iztukšošanu un izvešanu.  Atbilstoši Rēzeknes novada pašvaldības 2018. gada 18. oktobra saistošajiem noteikumiem Nr.19 “Par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību Rēzeknes novada pašvaldībā”, šīs prasības ir saistošas visiem nekustamā īpašuma īpašniekiem vai valdītājiem, kuru nekustamie īpašumi atrodas to ciemu teritorijā, kuriem robežas ir iezīmētas pašvaldības teritorijas plānojumā.

Iepriekšējā Rēzeknes novada Teritorijas plānojumā vasarnīcu un dārzkopības kooperatīvu teritorijās, kas visbiežāk vēsturiski veidojušās Rēzeknes pilsētas tuvumā (Jupatovka, Litavnieki, Pleikšņi, Lieli Garanči u.c.), Kaunatas pagastā pie Rāznas ezera (Vilkakrogs) un citviet, tika noteikts, ka šīs teritorijas drīkst apbūvēt ne vairāk kā 10 % apmērā no zemes gabala kopplatības. Apbūves noteikumi arī paredzēja iespēju izbūvēt tikai vienstāva ēkas ar maksimālo augstumu 7 m. Minētās prasības nereti liedza zemes īpašniekiem legalizēt savas jau labu laiku iepriekš uzceltās dzīvojamās ēkas un būves, līdz ar to tika kavēta arī īpašumtiesību sakārtošana un īpašuma pilnvērtīga apsaimniekošana.

Ņemot vērā to, ka tika saņemti vairāk nekā 40 privātpersonu iesniegumi, Pašvaldība lēma par labu veikt izmaiņas apbūves parametros. Kopš ir stājies spēkā jaunais Teritorijas plānojums, vasarnīcu un dārza māju apbūves teritorijās (kas jaunajā plānojumā ciemos tiek noteiktas kā Savrupmāju apbūves teritorija ar indeksu DsS1) ir atļauts apbūvēt 30 % no zemes gabala kopplatības, atļautais ēku un būvju stāvu skaits ir noteikts līdz 3 stāviem un maksimālais apbūves augstums  – 9 m. Uz tām vasarnīcu un dārza māju teritorijām, kas atrodas lauku teritorijā ārpus ciemiem, tiek piemēroti Lauksaimniecībā izmantojamā teritorijā (L) noteiktie apbūves parametri, attiecīgi, kur apbūves blīvums ir 30 %, maksimālais stāvu skaits – līdz 3 un maksimālais apbūves augstums – 12 metri. Papildu norādām, ka būvniecības ieceres izvērtēšanā tiek ņemti vērā arī vairāki citi kritēriji, kā piemēram, attālumi līdz kaimiņa zemes gabala robežām, insolācijas (saules radītais telpu apgaismojums), ugunsdrošības nosacījumi u.c.

Teritorijas plānojuma izstrādes laikā notika plašs darbs pie kartogrāfiskā materiāla aktualizēšanas:

• sadarbībā ar Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūru un Valsts valodas centru, koriģēti robežciemu un kapsētu nosaukumi;
• precizēti pašvaldības autoceļi (t.sk. dzēsti neizmantotie ceļu posmi);
• noteiktas kopumā 52 ciemu robežas (t.sk. atbilstoši aktuālajai situācijai precizētas esošo 48 ciemu robežas, kur būtiskākās izmaiņas skārušas ciemus Dricāni, Ratnieki, Ilzeskalns, Malta, Ciskādi, Stoļerova, Rosica, Prezma u.c.);
• atbilstoši aktuālajai VSAI “Latvijas Valsts ceļi” informācijai, Teritorijas plānojumā attēlots precizētais plānotā Rēzeknes pilsētas dienvidu apvedceļa (valsts galvenā autoceļa A15 savienojums ar A12) trases koridors, kas ietilpst Ozolaines un Griškānu pagastu teritorijā. Līdz brīdim, kad tiks izstrādāti jau detalizētāki maģistrāles būvniecības plāni un precīzi noteikta apvedceļa izbūvei nepieciešamā teritorija, jebkura jauna būvniecības iecere trases koridorā ietilpstošajos zemes īpašumos ir jāsaskaņo ar VAS “Latvijas Valsts ceļi” un Pašvaldības būvvaldi;
• ņemot vērā saimnieciskos apsvērumus, piekļūšanas iespējas un citus faktorus, nelielos posmos grozītas savstarpējās robežas starp Maltas un Lūznavas pagastiem, kā arī Ozolaines un Griškānu pagastiem;
• izstrādātas un Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē apstiprinātas individuālās aizsardzības zonas (turpmāk tekstā – IA zonas) 40 valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem (atsevišķām baznīcām, kultūrvēsturiskajiem muižu parkiem un būvēm Audriņu, Bērzgales, Gaigalavas, Lūznavas, Maltas, Ozolmuižas, Rikavas u.c. pagastos). Ņemot vērā to, ka Aizsargjoslu likumā aizsardzības zona ap valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem lauku teritorijās noteikta ne mazāk par 500 m, tad IA zonas tiek noteiktas atbilstoši konkrētai situācijai dabā, kur pēc izmaiņu veikšanas, tās nereti ir pat 10 reizes mazākas. Aizsargjoslu samazināšana vistiešākā veidā ir atbrīvojusi no birokrātiskā sloga un izmantošanas ierobežojumiem virkni kultūras pieminekļiem tuvumā esošo zemes īpašumu;
• izpildītas Zemes pārvaldības likuma prasības un Teritorijas plānojuma grafiskajā daļā ir attēlotas piekļuves iekšzemes publiskajiem ūdeņiem (Rāznas, Gaiduļu, Feimaņu u.c. ezeriem) un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (Rāznas Nacionālais parks, dabas parks “Adamovas ezers” u.c.). Piekļuves vietas noteiktas ciemos un lauku teritorijā ar mērķi nodrošināt gājēju un riteņbraucēju piekļuvi pie atpūtas un peldēšanās vietām. Vairumā gadījumu tās noteiktas pa pašvaldības/valsts īpašumu teritoriju. Vietās, kur piekļuve paredzēta par privātpersonai piederošu zemes īpašumu, tā tiek noteikta kā nekustamā īpašuma tiesību aprobežojums par labu sabiedrībai un zemes īpašniekam ir tiesības uz aprobežojuma noteikšanas dēļ radušos zaudējumu atlīdzību.

Ja īpašnieks vēlas sadalīt savu lauku teritorijā esošu zemes īpašumu divās (vai vairāk) daļās un īpašums uz šo brīdi nav apbūvēts

Ja īpašnieks vēlas sadalīt savu lauku teritorijā esošu un apbūvētu zemes īpašumu (uz īpašuma atrodas dzīvojamā māja u.c. būves) divās vai vairāk daļās

Ja īpašnieks vēlas atdalīt savu ciema teritorijā esošo zemes īpašumu – no jauna veidojamo zemes gabalu minimālās platības noteiktas atsevišķi katrā funkcionālajā zonā, kur: Savrupmāju apbūves teritorijā (DzS) – 1200 m²; Savrupmāju apbūves teritorijā (DzS1) – 600 m² un  Lauksaimniecības teritorijā (L1) – 2500 m² . Jauktas centra apbūves teritorijā (JC) ir iespēja sadalīt zemes vienības atbilstoši īpašnieka norādītajai iecerei, jo  šajā zonā jaunveidojamo zemes vienību minimālās platības nav noteiktas.

Ko drīkst būvēt?

Prasības apbūvei un apbūves parametri katrai funkcionālajai zonai noteikti Teritorijas plānojuma Apbūves noteikumos, paralēli ievērtējot citu normatīvo aktu (likumu un Ministru kabineta noteikumu) prasības būvniecības jomā.

Vai drīkst apbūvēt zemes vienību lauku teritorijā, kas mazāka par 2 ha?

Drīkst, jo uz zemes vienībām, kas ir mazākas par 2 ha, spēkā ir identiski Teritorijas plānojuma Apbūves noteikumos atrunātie apbūves parametri un teritorijas izmantošanas veidi  u.c. nosacījumi, kā tām zemes vienībām, kas ir lielākas par 2 ha.

Uz zemes gabala atrodas viena viensēta ar dzīvojamo ēku. Vai uz šī paša zemes gabala drīkst būvēt otru dzīvojamo ēku?

Teritorijas plānojums papildus ārējiem normatīviem aktiem neierobežo dzīvojamo ēku skaitu viensētās, tādēļ uz zemes gabala var tikt būvēta viena vai vairākas dzīvojamās mājas, ievērojot Apbūves noteikumos atrunātos apbūves parametrus, t.sk. apbūves blīvuma rādītājus. Apbūves blīvums nosaka cik % no zemes vienības drīkst apbūvēt, kas, atkarībā no zonas, visbiežāk ir robežās no 30-40%.

Pašvaldība vērš uzmanību uz to, ka nākotnē, ja zemes īpašnieks vēlēsies veikt šo dzīvojamo māju atdalīšanu, zemes gabala sadale būs daudz sarežģītāk veicama un iespējama tikai atsevišķos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos. Arī izmaiņas likumdošanā Pašvaldība nevar prognozēt, tādēļ šāds lēmums īpašniekam pašam ir jāizsver.