Par sociālo inženieriju un pikšķerēšanu – kā pasargāt sevi no krāpniekiem

27.11.2020

Izglītība

Plaši  izplatīts  ir kļūdains  priekšstats  par  kiberuzbrukumiem,  ka  tajos  tiek  izmantoti  tikai  sarežģīti  rīki  un metodes, lai piekļūtu svešiem datoriem un kontiem. Taču kiberuzbrucēji ir atklājuši, ka vienkāršākais veids, kā  nozagt  informāciju,  piekļūt  kontam,  vai  inficēt  sistēmu,  ir  panākt,  ka  jūs  to  izdarāt  viņu  vietā.  Šim nolūkam tiek izmantots paņēmiens, ko sauc par sociālo inženieriju. Palūkosimies, kā šie uzbrukumi strādā un kā jūs varat sevi pasargāt.

Kas ir sociālā inženierija?

Sociālā inženierija ir psiholoģisks uzbrukums, kurā uzbrucējs ar viltu un manipulāciju panāk, ka izdarāt kaut ko, ko jums nevajadzētudarīt. Iedomājieties krāpniekus vai viltvāržus; tas ir tieši tāpat. Taču mūsdienu tehnoloģijas jebkuram uzbrucējam no jebkuras pasaules vietas sniedz iespēju izlikties, par ko vien viņš vēlas, un uzbrukt jebkuram brīvi izvēlētam upurim, ieskaitot jūs. Aplūkosim divus reālus piemērus.

Jūs saņemat telefona zvanu no kāda, kas apgalvo, ka pārstāv ieņēmumu dienestu un ka jums ir izveidojies nodokļu parāds, kura nomaksa ir jāveic nekavējoties, citādi jums draud sods vai pat arests. Tad zvanītājs cenšās  jūs  pierunāt  veikt  maksājumu  telefoniski,  izmantojot  jūsu  maksājumu  karti  vai  pārskaitījumu, draudot ar apcietinājumu, ja maksājums netiks veikts. Zvanītājs patiesībā nemaz nav no ieņēmumu dienesta, bet gan ir uzbrucējs, kurš cenšās jūs piemānīt, lai izkrāptu no jums maksājumu.

Otrs piemērs ir e-pasta uzbrukums jeb pikšķerēšana. Šajā gadījumā uzbrucējs izmanto e-pasta vēstuli, ar kuras  palīdzību  cenšās panākt jūsu darbību, piemēram, lai jūs atvērtu inficētu e-pasta pielikumu, uzklikšķinātu uz kaitīgas saites vai atklātu sensitīvu informāciju. Dažreiz  pikšķerēšanas e-pasti ir ļoti vispārīgi  un  viegli  atpazīstami,  piemēram, e-pasts, kuru saņemat it kā no bankas. Bet ir reizes, kad pikšķerēšanas e-pasti tiek īpaši pielāgoti, un uzbrucējs pirms tam savu upuri rūpīgi izpēta, piemēram, tas var būt e-pasts, kuru saņemat it kā no sava vadītāja.  (https://cert.lv/lv/2020/05/jauna-krapniecisku-e-pastu-kampana )

Atcerieties, ka sociālās inženierijas uzbrukumi neaprobežojas tikai ar telefona zvaniem vai e-pastiem; tie var tikt veikti jebkādā formā, ieskaitot SMS, sociālos tīklus, vai pat uzrunājot jūs klātienē. Galvenais ir zināt, kam jāpievērš uzmanība.

Izplatītākās sociālās inženierijas pazīmes:

  • Izteikta steidzamības vai krīzes sajūta. Uzbrucēji cenšas panākt, ka steigā pieļausiet kļūdu. Jo lielāka steidzamības sajūta, jo lielāka iespēja, ka tas ir uzbrukums.
  • Spiediens apiet vai neievērot drošības noteikumus vai procedūras, kuras jums būtu jāievēro jūsu darbā.
  • Pieprasījums atklāt sensitīvu informāciju, kuru viņiem nebūtu jāzina, vai kuru viņiem jau vajadzētu zināt, kā piemēram, jūsu konta numuru.
  • E-pasts vai ziņojums no drauga vai kolēģa, kuru jūs pazīstat, bet ziņojums nemaz nelīdzinās tiem, ko šis cilvēks parasti sūta, iespējams izmantotie vārdi vai teikumu salikums ir dīvains, vai paraksts ir netipisks.
  • E-pasts, kuru saņemat it kā no kolēģa vai kāda reāla uzņēmuma, taču tas tiek sūtīts no personīgās e-pasta adreses, piemēram, @gmail.com.
  • Centieni izmantot jūsu ziņkāri, vai arī kaut kas pārāk labs, lai būtu patiess. Piemēram, jūs saņemat paziņojumu, ka jūsu sūtījums ir aizkavējies, pat ja neko neesat pasūtījuši, vai ka jūs esat vinnējuši loterijā, kurā neesat piedalījušies.

Secinājumi: Ja Jums kāds raksta vai zvana un prasa nosaukt vai ievadīt Jūsu lietotājvārdu un paroli, tas nozīme ka no Jums šos datus grib "NOZAGT". Ne pašvaldības, ne bankas darbinieki, NEVIENS, nevar no Jums pieprasīt nosaukt/ievadīt/nomainīt paroli. Ja Jūs saņemat e-pastu, kurā ir saitē, atvērot kuru Jums tiek prasīts ievadīt paroli, NEDARIET TO, ja negribat nodot savus datus trešo personu rokās!!!

__________________________
Sagatavoja:
Jevgeņijs Kušakovs
Rēzeknes novada pašvaldības
galvenais datortīkla administrators

Izmantoti cert.lv un esidross.lv materiāli
Foto: Stock Photo Freepick

Click to listen highlighted text!