Kiberaizsardzība: ES pastiprina rīcību pret kiberdraudiem

Komisija un Augstais pārstāvis nācis klajā ar kopīgu paziņojumu par ES kiberaizsardzības politiku un Militārās mobilitātes rīcības plānu 2.0, lai vērstos pret drošības vides pasliktināšanos pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu un palielinātu ES spēju aizsargāt savus iedzīvotājus un infrastruktūru.  

Ar jauno kiberaizsardzības politiku ES uzlabos sadarbību un palielinās investīcijas kiberaizsardzībā, lai labāk aizsargātu, atklātu, atturētu no pieaugošā kiberuzbrukumu skaita un aizstāvētos pret tiem. 

Kibertelpā nav robežu. Nesenie kiberuzbrukumi energotīkliem, transporta infrastruktūrai un kosmosa aktīviem liecina par riskiem, ko tie rada gan civilajiem, gan militārajiem aktoriem. Tādēļ ir jārīkojas aktīvāk, lai aizsargātu iedzīvotājus, bruņotos spēkus, kā arī ES civilās un militārās misijas un operācijas pret kiberdraudiem.  

ES kiberaizsardzības politikas mērķis ir uzlabot ES kiberaizsardzības spējas un stiprināt koordināciju un sadarbību starp ES militārajām un civilajām kiberkopienām (civilā, tiesībaizsardzības, diplomātiskā un aizsardzības kopiena). Tā uzlabos kiberkrīžu efektīvu pārvarēšanu ES un palīdzēs samazināt mūsu stratēģisko atkarību kritiski svarīgu kibertehnoloģiju jomā, vienlaikus stiprinot Eiropas aizsardzības tehnisko un rūpniecisko pamatu (EDTIB). Šī politika arī stimulēs apmācību, piesaistīs un noturēs talantīgus kiberdrošības speciālistus un pastiprinās sadarbību ar mūsu partneriem kiberaizsardzības jomā. 

ES kiberaizsardzības politikas pamatā ir četri pīlāri, kas aptver plašu iniciatīvu klāstu, kuras palīdzēs ES un dalībvalstīm.  

• Kopīga rīcība ES kiberaizsardzības stiprināšanai. ES nostiprinās koordinācijas mehānismus starp valstu un ES kiberaizsardzības dalībniekiem, lai paplašinātu informācijas apmaiņu un sadarbību starp militārajām un civilajām kiberdrošības kopienām un turpinātu atbalstīt militārās KDAP misijas un operācijas.  
• ES aizsardzības ekosistēmas nodrošināšana. Pat nekritiskus programmatūras komponentus var izmantot, lai veiktu kiberuzbrukumus uzņēmumiem vai valdībām, tostarp aizsardzības nozarē. Tādēļ ir jāturpina darbs pie kiberdrošības standartizācijas un sertifikācijas, lai aizsargātu gan militāro, gan civilo jomu.  
• Investīcijas kiberaizsardzības spējās. Dalībvalstīm savstarpēji sadarbojoties, ir ievērojami jāpalielina investīcijas modernās militārās kiberaizsardzības spējās, izmantojot ES līmenī pieejamās sadarbības platformas un finansēšanas mehānismus, piemēram, PESCO, Eiropas Aizsardzības fondu, kā arī programmu “Apvārsnis Eiropa” un programmu “Digitālā Eiropa”.
• Partnerības kopīgu problēmu risināšanai. Pamatojoties uz esošajiem drošības un aizsardzības dialogiem, kā arī kiberdialogiem ar partnervalstīm, ES centīsies izveidot pielāgotas partnerības kiberaizsardzības jomā.  

Priekšsēdētājas izpildvietniece jautājumos par digitālajam laikmetam gatavu Eiropu Margrēte Vestagere:

ES kiberaizsardzības politika liecina, ka, apvienojot savus civilos un militāros instrumentus, mēs varam spēcīgāk vērsties pret kiberdraudiem.

Augstais pārstāvis un priekšsēdētājas vietnieks Žuzeps Borels:

Kiberjoma ir jaunā karadarbības sfēra. Lai spētu reaģēt uz izaicinājumiem un apdraudējumiem, kas mūs sagaida, mums ir vajadzīgi moderni un sadarbspējīgi Eiropas bruņotie spēki, kuriem ir jaunākās kiberaizsardzības spējas. Ar jauno ES kiberaizsardzības politiku tiks pastiprināta sadarbība starp ES kiberaizsardzības aktoriem un izstrādāti mehānismi spēju izmantošanai ES līmenī, tostarp KDAP misiju un operāciju kontekstā. Tādējādi mēs pastiprināsim spēju novērst, atklāt, atturēt no kiberuzbrukumiem un aizstāvēties pret tiem, kā aicināts Stratēģiskajā kompasā.

Priekšsēdētājas vietnieks jautājumos par mūsu eiropeisko dzīvesziņu Margaritis Shins:

Kiberuzbrukumi bieži vien ir daļa no plašākas hibrīdkampaņas, kam ir pārrobežu raksturs, un tie var ietekmēt civilās un aizsardzības sistēmas un infrastruktūru. Nopietni kiberdrošības incidenti var būt pārāk postoši, lai viena vai vairākas skartās dalībvalstis spētu tikt ar tiem galā vienas pašas. ES ir jākļūst par spēcīgāku un uzticamāku drošības garantu, tostarp kibertelpā. Hibrīduzbrukumu skaits pieaug, tāpēc labāka sadarbība starp civilajām, drošības un aizsardzības kopienām uzlabo mūsu spēju rīkoties kopīgi un panākt ES drošību.

Iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons:

Atgriešanās pie augstas intensitātes konflikta liek mums pārskatīt savu pieeju Eiropas drošībai. Ir pienācis laiks uzlabot mūsu sadarbību kiberaizsardzības jomā, lai aizsargātos no kiberuzbrukumiem, atklātu tos, aizstāvētos pret tiem un atturētu no tiem. Ar plašu jaunu kiberdrošības iniciatīvu klāstu mēs vēlamies neatlaidīgi paaugstināt mūsu kiberaizsardzības spējas un stiprināt sadarbību starp kiberdrošības kopienām. Spēcīgāka ES drošība ir mūsu ES tehnoloģiskās suverenitātes pamats.