Kļūsti zaļš, šķiro atkritumus un ietaupi naudu – aicina Rēzeknes novada pašvaldība un SIA “ALAAS”!

Rēzeknes novada pašvaldība sadarbībā ar SIA „ALAAS” strādā pie atkritumu šķirošanas sistēmas izveides Rēzeknes novada teritorijā.
2015. un 2016.gadā Rēzeknes novada pašvaldība 24 pagastos ir izveidojusi 26 sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktus (slēgta tipa šķirošanas konteineru novietnes papīram, plastmasai un stiklam). Darbs tiek turpināts un lielākajās apdzīvotajās vietās šogad plānots izbūvēt vēl astoņus atkritumu šķirošanas punktus.
Stāsta Rēzeknes novada pašvaldības vecākā vides aizsardzības speciāliste Terēzija Kruste: “Vislabākā vieta atkritumu šķirošanai ir slēgta tipa konteineru laukumos, jo tad spējam kontrolēt, kādus atkritumus kādos konteineros izmet. Ja kāds papīram paredzētajā konteinerā iemet nešķirotus atkritumus, visi centieni ir veltīgi, un atkritumi ir uzskatāmi par nešķirotiem. Atkritumu šķirošana ir katra cilvēka godprātības un atbildības jautājums.
Kāds ir labums no sadzīves atkritumu šķirošanas?

1. Šķirojot atkritumus, var samazināt atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, jo šķirotie atkritumi tiek savākti un izvesti pārstrādei bez maksas. Tādēļ, ja vēlaties ietaupīt naudu, šķirojiet atkritumus!
2. Šķirotie atkritumi kļūst par otrreizējām izejvielām. Stikls nekad nenolietojas, to var pārstrādāt bezgalīgi. Izmetot stiklu šķiroto atkritumu konteinerā, tas nonāk rūpnīcā, kur tas tiek mazgāts, sasmalcināts un izkausēts, iegūst otro dzīvi. Pārstrādājot plastmasas un PET atkritumus, tiek ražoti plaukti, plēves, logu rāmji, paklāji, puķu podi, apģērbs, segas, bruģakmens un daudzas citas mums noderīgas lietas.
3. Ietaupām vietu atkritumu poligonos – lai noglabāt varētu tikai tos atkritumus, kurus tiešām vairs nav iespējams pārstrādāt atkārtoti.
4. Padarām dabu un vidi ap mums skaistāku – bez ceļmalā nomestām pudelēm vai krūmu zaros iestrēgušiem polietilēna maisiņiem.

Domājam, kā motivēt pagastus, tiem, kas vairāk un aktīvāk šķiro, sniedzot kādus bonusus, piemēram, naudas balvu vides aktivitāšu organizēšanai.”
Rēzeknes novada pašvaldības izpilddirektors Jānis Troška aicina visus novada iedzīvotājus būt aktīvākiem atkritumu šķirošanā: “Cilvēkiem vēl nav skaidrs, kāpēc tad būtu jāšķiro atkritumi. Es pats dzīvoju ciemata centrā un varbūt pašam reizēm sev jāuzdod jautājums – kāpēc man jāiet līdz šķirošanas punktam, kas atrodas nedaudz tālāk no mājas, nevis jāizmet savi atkritumi kopējā konteinerā mājas galā. Ja mēs visi dotos uz šķirošanas punktu, parastie konteineri būtu krietni tukšāki, un tos varētu izvest nevis vienreiz nedēļā, bet gan reizi divās nedēļās, un rēķins būtu divreiz mazāks. Diemžēl iedzīvotāji to vēl neizprot, tātad izglītošanas pasākumi ir nepietiekoši. Iespējams, ka pagastā neviens nepaskaidro, kādēļ ir jāšķiro.
Domāju, ka jāsāk ar daudzdzīvokļu māju vecākajiem, kuriem ir jāizvilina no mājām cilvēki un jāstāsta finansiālie ieguvumi. Jāskaidro, ka nevajag bērt organiskos atkritumus cietajiem sadzīves atkritumiem paredzētajā konteinerā. Es kļūstu vai zils no dusmām, kad redzu, ka konteiners pie manas mājas ir pārpildīts, un tajā ir melnzeme un augu atliekas. Tie taču ir organiskie atkritumi, kurus var kompostēt!”
Ozolaines pagasta pārvaldes vadītājs Edgars Blinovs aicina visus sava pagasta iedzīvotājus būt zaļiem: “Mūsu pagastā šobrīd atkritumus šķirot ir iespēja Bekšu ciematā, tuvākajā laikā sāks darbu vēl viens punkts Pleikšņos. Atkritumu šķirošanas punkts darbojas bez laika ierobežojumiem un ir aprīkots ar video novērošanas kameru. Sētniece nepieciešamības gadījumā izskaidro, kā šķirot. Grūtāk ir kontrolēt vietas, kur videokameru nav iespējams uzlikt, vai nevar paredzēt, kur tiks aizmesti atkritumi. Iedzīvotāji zina, ja tiks izmesti nesankcionēti atkritumi, tad mēs šo informāciju publicēsim gan mājas lapā, gan sociālajos tīklos. Tad piedāvājam iespēju atzīties – labot situāciju vai nu publiski būt apkaunotam, tas darbojas, īpaši jauniešu vidū. Pats personīgi arī šķiroju atkritumus, audzinu savu bērnu to darīt pareizi.”
Bērzgales pagasta pārvaldnieks Arvīds Dunskis saka, ka ar piesārņotājiem necīnās, bet gan prasa, lūdzas un runājas: “Jau apmēram 7 gadus katru pavasari mūsu pagastā tiek organizēta akcija, kad centrā ir lielais konteiners, un katrs var vest savus atkritumus bez maksas. Cilvēki zina par šo iespēju. Tas sniedz lieliskus rezultātus – vecos dīvānus vairs nemet ārā pa stūriem, bet met šajā konteinerā. Tas nemaksā dārgi, bet sniedz taustāmus rezultātus. Uz mūsu pagasta konteineriem savus atkritumus ved arī citu pagastu iedzīvotāji. Varētu uz viņiem dusmoties, jo tas palielina atkritumu izvešanas izmaksas, taču labāk lai viņi izmet konteinerā, nevis mežā, tādejādi piesārņojot vidi.
Talku laikā nevajag kautrēties paskatīties atkritumos, jo piegružotāji izmet visu pēc kārtas, pat dokumentus ar saviem datiem – vārdu, uzvārdu. Mums bija jau divi gadījumi, kāds atrodam gružu kaudzē kādu dokumentu, pēc kura varam atrast to saimnieku. Abos gadījumos pēc mūsu aizrādījuma atkritumi tika aizvākti. Par atkritumu šķirošanu jāstāsta bērniem, jo vecāko paaudzi grūti pāraudzināt, pat ar jauniešiem ir problēmas. Arī sapulces pagastos ir labs veids, kā informēt iedzīvotājus par atkritumu šķirošanu. Šo informāciju izvietojam arī pagasta izdevumā.”
Griškānu pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Aleksāns saka, ka pagastā šobrīd darbojas atkritumu šķirošanas punkts Sprūževā un tuvākajā laikā sāks darbu arī Janopolē: “Pa dienu sētniece skatās, kā cilvēki šķiro, bet diemžēl reizēm pa nakti cilvēki samet atkritumus nepareizajos konteineros. Daļa iedzīvotāju jau aktīvi sākusi šķirot atkritumus, bet darbs ir jāturpina, un pagastos jāorganizē izglītojošās sanāksmes. Jāpaiet zināmam laikam, lai visa sabiedrība tiktu informēta. Galvenais ir sabiedrības izglītošanas jautājums, lai sāktu domāt “zaļāk” un taupītu savu naudu.
Latvijā bija plānots līdz 2020.gadam 50% no visiem atkritumiem novirzīt uz atkritumu šķirošanas punktiem. 70 % atkritumu ir pārstrādājami, bet kopējā tendence ir tāda, ka tiek šķiroti un atkārtoti pārstrādāti tikai 10 līdz 20 %. Katrs iedzīvotājs gadā saražo vismaz 300 kg atkritumu, un ja 200 no tiem tiktu pārstrādāti, tas būtu ļoti nozīmīgs solis.”
Atkritumu šķirošanas punktu darba laiki. 
Diāna Selecka