Muižas kā sociālās inovācijas, kultūras, tūrisma, reģiona sociālekonomiskās situācijas veicinātāji

Oktobra sākumā Vācijā, Frankfurtē pie Oderas, Eiropas Universitātē Viadrina notika Ceturtā starptautiskā konference par muižu vēsturiskā mantojuma pārvaldību (“The 4th Encounter Conference. Managing manorial heritage”). Tajā, pārstāvot Latviju, piedalījās arī Lūznavas muižas pārvaldniece Iveta Balčūne.
Konferenci rīkoja Eiropas sadarbības tīkls muižu pētniecības jomā – “Encounter” (European network for Country house and estate research) un tajā piedalījās Eiropas piļu un muižu organizāciju, universitāšu, muzeju pārstāvji, kā arī muižu pārvaldnieki un īpašnieki no Vācijas, Dānijas, Somijas, Zviedrijas, Baltkrievijas, Šveices, Beļģijas, Nīderlandes, Anglijas, Īrijas un Latvijas. Rēzeknes novada Lūznavas muižas pārvaldniece un Latvijas Piļu un muižu asociācijas valdes loceklei Ivetai Balčūnei bija pagodinājums pārstāvēt Latviju ar uzstāšanos konferencē, referējot par tēmu “Kultūrvēstures mantojuma pārvaldība Latvijā: no stratēģijām uz konkrētu muižas vietu – Lūznavas muižu”. Ivetu piedalīties konferencē aicināja Latvijas Piļu un muižu asociācijas un konferences organizatori, balstoties uz atjaunotās Lūznavas muižas darbības pieredzi kultūras, tūrisma, reģiona sociālekonomiskās situācijas veicināšanas jomā. Lūznavas muiža ir Latvijas Piļu un muižu asociācijas biedre kopš 2015. gadā un darbojas arī asociācijas valdē. Asociācija veicina Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanu, piļu un muižu unikālo kultūras mantojuma vērtību un vides apzināšanu, izpēti, sekmē tūrisma, kultūras un radošu industriju nozaru attīstību pilīs un muižās.
Ceturtās starptautiskās konferences par muižu vēsturiskā mantojuma pārvaldību gaitā tika prezentēti pētījumi par muižu vēsturiskā mantojuma attīstību Rietum- un Austrumeiropā, par nākotnes riska faktoriem Eiropas lauku teritorijās (Latvijas kontekstā – visstraujākā depopulācija Eiropā), un muižu kā sociālo inovatoru lomu reģionu sociālekonomiskajā izaugsmē. Rietumeiropā 90 % muižu ir privātīpašums, kas paaudzēs mantots un šis kultūras mantojums sabiedrībai lielākoties nav pieejams, taču arī te vērojama tendence, ka piļu un muižu īpašnieki sāk sadarboties ar vietējām kopienām, pašvaldībām un atver durvis mantojuma apskatei, tādējādi sekmējot tūristu pieplūdumu konkrētajam reģionam. Austrumeiropas un Latvijas muižu kultūras mantojumam ir bijis cits vēsturiskās attīstības ceļš, vairākumā piļu un muižu ir izvietojušās dažādas pašvaldību iestādes – muzeji, skolas, bibliotēkas, kultūras un jauniešu centri, aprūpes centri u. c. Arī Lūznavas muiža ir piedzīvojusi vēsturiskās pārmaiņas – no muižnieku dzīvesvietas, kļūstot par skolu, kara štābu, pagasta pārvaldi, bibliotēku un 2015. gadā atdzimusi no jauna kā reģionālās nozīmes centrs. Konferences gaitā vairākkārt sasaucās jaunākās tendences muižu apsaimniekošanā Eiropā un tepat Rēzeknes novadā, jo muižas tiek aicinātas kļūt par sociālajiem virzītājiem savā reģionā. Vācijā notikušajā konferencē bija lieliska iespēja arī klātienē ielūkoties Brandenburgas pavalsts muižās, kuras no paaudzes paaudzē ir pārmantotas, atjaunotas un tiek apdzīvotas joprojām, kā arī apskatīt pašvaldības un uzņēmēju sadarbības rezultātā atjaunotu muižu mantojumu, kur tiek rīkoti saviesīgi pasākumi, koncerti, izstādes, kur darbojas restorāns un citi tūrisma pakalpojumi.
Prezentējot Lūznavas muižas darbību konferencē, Iveta Balčūne uzsvēra, ka muiža ir Rēzeknes novada pašvaldības iestāde, kuras darbība balstās uz kultūrvēstures mantojuma un mūsdienīgā līdzās pastāvēšanu un ar to saistītās infrastruktūras un pakalpojumu attīstīšanu. Kamermūzika, tradicionālā māksla, 20. gadsimta sākuma jūgendstila modes un kadriļu pasākumi “dzīvo” līdzās digitālajai mākslai, mūsdienu vides dejām, Mākslas piknikam, dizaina domāšanas semināriem, muzikālajiem eksperimentiem (kopā vairāk nekā 100 notikumi gadā). Pateicoties šiem notikumiem un muižas kultūrvēstures vērtībām, jaunieši iepazīst mantojuma vērtības un iesaistās brīvprātīgajā darbā, studenti veic savas darba prakses, tiek aktivizēta vietējā kopiena, attīstās tūrisma uzņēmējdarbība (300 ekskursiju grupas no 42 valstīm), kā arī jauno uzņēmēju, amata meistaru, ēdināšanas un naktsmītņu pakalpojumi (sadarbība ar 43 pakalpojumu sniedzējiem) Rēzeknes novadā. Balstoties uz Rēzeknes novada Tūrisma informācijas centra statistikas datiem, no 2015. – 2018.gadam Lūznavas muižā kopumā ir viesojušies vairāk kā 37 000 apmeklētāju un ir notikuši 370 kultūras un citi notikumi.
Pēc konferences Lūznavas muiža tika uzaicināta kļūt par vienu no Eiropas sadarbības tīkla “Encounter” dalīborganizācijām muižu pētniecības jomā. Zīmīgi arī, ka konferences dalībnieku vidū bija kultūras mantojuma pārstāvis no Īrijas, Hugh Maguire, kurš jau bija labi informēts par Lūznavas muižas darbību, pateicoties sadarbībai ar Rēzeknes novada digitālās mākslas projekta “EUCIDA” partneriem Īrijā un kā zināms, šajā projektā Lūznavas muižā notiek digitālās mākslas izstādes un mākslinieku rezidences. Tāpat konferencē iepriecināja tikšanās ar Danu Beldiman-Karlsoni, Kandavas novada Rūmenes muižas īpašnieci, kura kopā ar dzīvesbiedru mūsdienu Latvijas kultūrtelpai ir devusi gan renovētas muižas ēkas, gan sakoptu parku un izpētītu Rūmenes vēsturi. Tieši pirms konferences Rūmenes muižas saimniece bija viesojusies arī Lūznavas muižā.
Piedalīšanās konferencē vēlreiz apliecināja, ka Rēzeknes novada Lūznavas muižas darbība notiek kopsolī ar Eiropas kultūras mantojuma attīstības tendencēm un ir gan izcils atjaunota kultūrvēstures mantojuma paraugs, gan arī kultūras, tūrisma un sociālekonomiskās vides veicinātājs gan novadā, gan reģionā.
Informāciju sagatavoja:
Lūznavas muižas pārvaldniece Iveta Balčūne