Mācās, kā atpazīt viltus ziņas
27. jūlijā Rēzeknes novada pašvaldībā notika lekcija “Reputācija mākslīgā intelekta un lielo datu laikmetā”. Lektore Linda Curika, NATO Stratēģiskās Komunikācijas izcilības Centra komunikācijas vadītāja, stāsta: “Šodien daudz tiek runāts par Krievijas informācijas karu un viltus ziņu izplatību, kas ne tikai ietekmē to, ko mēs domājam, bet arī to, kā rīkojamies. Tādēļ komunikatoriem, kas darbojas jebkurā jomā ir ļoti svarīgi saprast, kā šī informācija izplatās un kā parūpēties par reputāciju.”
Lekcijā piedalījās Rēzeknes novada pagasta avīžu veidotāji, bet tāpat nāca visi, kas ikdienā lieto internetu un dalās ar ziņām. Šobrīd - interneta laikmetā - cilvēki, lietojot sociālos tīklus, visā pasaulē tiek maldināti. Lai šo situāciju mainītu, ir dažādas rīcības.
“Ir dažādi plāni, kurus ir ieplānojušas valdības gan attiecībā uz medijpratības veicināšanu sabiedrībā un investēšanu, lai jaunieši un skolotāji būtu prasmīgi mediju patērēšanā. Ir valstis, kas stiprina nacionālos medijus, ir valstis, kas izvēlas sodīt medijus un cilvēkus, kas izplata maldinošas ziņas; sociālie tīkli no viņiem cenšas prasīt ļoti daudzas lietas”, saka Curika.
Reizēm informācijas gūzmā grūti atšķirt, kura ir patiesa, bet kura ir viltus ziņa. Tāpēc svarīgi domāt par to, ar kādām ziņām dalāmies, un atcerēties, ka dalīšanās ar viltus ziņām negatīvi ietekmē personas reputāciju.
Īpaši tas attiecas uz ziņām, kas rada spēcīgas emocijas- straujas dusmas, naidu, ļoti satrauc, tātad pret ziņu ir iemesls izturēties kritiski. Redzot informāciju, kas liek šaubīties par tās patiesumu, ir jāieraksta interneta meklētājā, vai par šo pašu tēmu raksta citi mediji. Ja raksta, tad kādā veidā ziņa ir pasniegta. Ir jāizvērtē informācijas avots un noteikti jāizlasa viss ziņas teksts, ne vien tās virsraksts.
Viltus ziņas, ziņu virsraksti, ir veidoti tā, lai cilvēku ziņu virsraksti ietekmētu, lai viņi šajā emociju uzplūdā ar šo ziņu dalītos, jo parasti objektīvos medijos neredzēsi šokējošu foto solījumu un tādus virsrakstus - tu neticēsi, kas notika ar šo cilvēku. Ziņa ar piebildi - ko tādu nebūsiet redzējuši, šokējoši foto vai arī ziņa par to, ka minimālā alga Latvijā būs tikai 265 eiro vai no nākamā gada tiek atjaunots obligātais militārais dienests– šādi skaļi, nepatiesi, uzmanību piesaistoši virsraksti raksturo viltus ziņas, kurām cilvēki notic un ar tām dalās sociālajos tīklos.
“Pagājušajā gadā pirmais vilnis tika publicēts, ka pazudusi meitene; cilvēki dalījās ar ziņu, tas ir tas, ko vari izdarīt. Emocionāli jutās atbildīgi, taču izrādījās, ka meitene nav pazudusi. Kāda jēga šādiem rakstiem? Par katru atvērto lapu, viņi nopelna naudu,” stāsta NATO Stratēģiskās komunikācijas Izcilības centra komunikācijas vadītāja Linda Curika.
Tāpat viltus ziņas, tas ir veids, kā mainīt sabiedrības domu, tie var būt arī politiski mērķi. Viltus ziņas tiek ātri izplatītas, jo ir secināts, ka cilvēki sociālajos tīklos dalās ar rakstiem, apskatot tikai to virsrakstus vai ievietoto attēlu, nenoskaidrojot autoru un neizlasot visu rakstu. Tomēr šobrīd ziņu izvērtēšana, tas ir darbs un atbildība pret citiem cilvēkiem, kuri, redzot, ka mēs ar šo ziņu dalāmies, mums uzticas, norāda Linda Curika. Arī cilvēki atzīst, ka viltus ziņas ir problēma un veids, kā manipulēt ar sabiedrību.
“Kā atpazīstat, vai tā ir patiesa ziņa vai nepatiesa? Nesen bija rakstīts, ka viens veikals dedzis, bet nosaukumā nav pareizi pierakstīts veikala nosaukums, pēc tā var saprast, ka nav taisnība. Tā ir mūsdienās problēma? Internetā, jā, bieži vien ir. Tu spēj pamanīt? Protams, ne visu var atšķirt,” atzīst semināra apmeklētāja Inita.
Pasākums tika organizēts sadarbībā ar NATO Stratēģiskās Komunikācijas izcilības Centru, kā arī projekta CRISCO – “Reģionu krustcelēs-iedzīvotāju līdzdalības vietējās kopienas dzīvē veicināšana, lai palielinātu Kohēzijas politikas efektivitāti”, ietvaros.
Diānas Seleckas teksts un foto
