Nosvinētas jubilejas – Sakstagala ciemam -440, F. Trasuna muzejam “Kolnasāta” – 30
13. augustā tika svinētas divas nozīmīgas jubilejas - Rēzeknes novada Sakstagala ciemam un Franča Trasuna muzejam “Kolnasāta”.
Jau vairākus gadu simtus, apzīmējot konkrētu apdzīvoto vietu, tiek lietots vārds Sakstagals, t.i., pirms 440 gadiem vēstures avotos ir minēta apdzīvota vieta Sakstagals, kurā dzīvoja un strādāja 20 zemnieku ģimenes. Laika gaitā ir mainījušies mūsu zemītes pārvaldītāji, bet Sakstagals vienmēr ir palicis valsts īpašumā, kas zināmā mērā sekmēja tā attīstību un pēc dzimtbūšanas atcelšanas tieši valsts īpašumus (nepārmaksājot par tiem) nu jau brīvie zemnieki varēja iegādāties savā īpašumā. Un tā zemi Sakstagalā iegādājās bijušā dzimtcilvēka Stanislava Trasuna ģimene, kuriem Sakstagala Kolnasātā kā sestais bērns septiņu bērnu ģimenē pasaulē nāca Francis Trasuns. Pateicoties vecāku prasmīgai saimniekošanai un vietējā priestera aktivitātēm, Francim Trasunam bija iespēja doties iegūt izglītību ārpus sava dzimtā Sakstagala, kas veicināja zēna plašāka pasaules redzējuma attīstību un vainagojās ar plašu atpazīstamību līdzcilvēkos, kā arī aktīvu darbošanos gan kā garīdzniekam, gan kā politiķim, gan kultūras un sabiedriskajam darbiniekam. Un nenoliedzams ir fakts, ka Trasunu dzimta veicināja Sakstagala atpazīstamību un attīstību.
Svinot Sakstagala ciema svētkus, izmantojot muzeja krājuma materiālus un vēsturnieka Agra Dzeņa pētījumu par Sakstagala ciemu, ir izveidota pārvietojamā izstāde “Sakstagala ciems laikmeta griežos”, kur atspoguļoti dažādi notikumi no Sakstagala dzīves, pievēršot uzmanību gan Sakstagala ciemam, gan muzejam, jo kopš muzeja dibināšanas, gan muzejs, gan Sakstagala ciems ir cieši saistīti un popularizē viens otru. Izstāde augustā būs skatāma F. Trasuna muzejā “Kolnasāta”, septembrī – Sakstagala Jāņa Klīdzēja pamatskolā, oktobrī Sakstagala pagasta sabiedrisko aktivitāšu centrā, bet decembrī Uļjanovas pirmsskolas izglītības iestādē “Skudriņa” un pēc tam atkal atgriezīsies muzejā. Bet pasākuma laikā katrs interesents izstādi pēc pasākuma varēja skatīties muzeja iekšpagalmā, kur guļbūves fons piedeva tai savu šarmu.
Trīsdesmit - tas ir daudz vai maz? Retorisks jautājums! Kādam noteikti daudz, bet citam tikai tāds ieskrējiens vien ir. Arī muzeja dzīvē to gribētos saukt par iesākumu, kad ir daudz kas izdzīvots, izveidots, uzbūvēts un pārbūvēts, sasniegts vai tikai vēl iecerēts.
Svētku reize ir īstais brīdis pastāstīt par muzeja kolektīva pēdējo gadu veikumu. Lai arī pēdējos gados pandēmijas dēļ bija laiks, kad muzejs apmeklētājiem bija slēgts, tā darbs neapstājās, bet turpinājās ar domu, ka kādreiz tiksimies: šajā laikā izremontējām muzeja klētiņu un izveidojām jaunu ekspozīciju “Pasaule mazā zemniekdēla acīm”, kas vēsta par zemnieku gada ritumu, veicamajiem darbiem, darbarīkiem ko izmantoja mūsu senči. Paldies Inesei Dundurei par ekspozīcijas māksliniecisko iekārtojumu.
Pasākuma laikā tika prezentēts atklātņu komplekts “F. Trasuna laikabiedri no Sakstagala”, kas ir visai simbolisks, jo Francim Trasunam bija seši brāļi un ir bijuši arī seši laikabiedri, Andrejs Kantinīks, Fēlikss Boleslavs Laizāns, Konstance Daugule – Kempa, Dominiks Jaudzems, Jānis Ikaunieks, Kārlis Sangovičs, kuri ir atstājuši neizdzēšamas pēdas Franča Trasuna dzīvē un daudziem no saviem pagasta iedzīvotājiem un laikabiedriem F. Trasuns ir bijis paraugs un iedvesmas avots viņu turpmākai darbībai. Izmantojot muzeja krājuma materiālus ir tapis minētais atklātņu komplekts, kurā var iegūt īsu informāciju par šo cilvēku biogrāfiju.
Ciema cilvēkiem ir jābūt lepniem par to, ka viņi nāk no Sakstagala, no vietas, kur ir dzimis cilvēks, kurš modināja latgaliešos tautiskuma garu, aicināja būt aktīvākiem, sabiedriskākiem, ka arī jālepojas ar to, ka vairāk nekā pirms simts gadiem Sakstagalā bija dzimuši un auguši cilvēki, kuri savas dzīves laikā strādāja sabiedrības labā un ir atstājuši neizdzēšamas pēdas Latgales un visas Latvijas vēsturē. Reta ir tā vieta Latvijā, kur vienlaikus būtu tik daudz cilvēku, kurus zina un pazīst tālu aiz viņu dzimtā pagasta robežām. Mums tādi ir!
Savukārt, muzejs un tā saime ir tie, kas "Kolnasātu" padara par vienreizēju vietu, kur satiekas pagātne ar tagadni, bērnība ar mūsdienām, latgaliskās lauku sētas vienkāršība iekļaujas apkārt esošajā ainavā un veido harmonisku, noslēgtu loku starp laukakmeņu mūriem un guļbūves ēkām.
Šoreiz pagasta iedzīvotājiem un viesiem tika piedāvāta plaša svētku programma – muzeja iekšpagalmā bija svētku koncerts, kur klātesošos ar dziesmām priecēja "Dricānu Dominante", etnogrāfiskais ansamblis “Rikava”, folkloras kopas “Rogovka”, “Bērzgale” un pašmāju “Kolnasāta”, dziesmas mijās ar svētku uzrunām un laba vēlējumiem Sakstagala ciemam un muzejam, gaisā virmoja atmiņu stāsti – kultūras darbiniece Elīna Prusaka dalījās atmiņās par savu uzstāšanos muzeja atvēršanas dienā, ciemos bija atbraukusi arī F. Trasuna muzeja “Kolnasāta” atvēršanas scenārija autore, bērni darbojās zīmēšanas darbnīcā “Tā es redzu muzeju”, ābeļdārzā varēja spēlēt senās spēles, no dadžiem veidot dažādas figūriņas vai arī uzspēlēt kādu lielformāta spēli (klasītes, cirks, dambrete), pļavā vizināties zirga pajūgā vai izmēģināt savas spējas jāšanā (zirgi no "Rudo kumeļu pauguriem"), un pie pagasta stāvlaukumā pašu mazāko priekam darbojās piepūšamā pilsētiņa.
Pasākuma neformālajā daļā visi tika cienāti ar tradicionālo Kolnasātas sautējumu un piparmētru tēju. Atmiņu kamoliņš turpināja ritināties un piepildīja muzeja teritoriju ar emocijām un jau sen aizmirstām niansēm no Sakstagala ciema un F. Trasuna muzeja “Kolnasāta” dzīves.
Paldies par kopā būšanu!
Inta Deksne, Franča Trasuna muzeja “Kolnasāta” krājuma glabātāja
Foto Laura Deksne, Jūlija Jurāne
