Programma “LIFE”: vairāk nekā 290 miljoni eiro ES finansējuma projektiem dabas, vides un klimatrīcības jomā
Komisija šodien ir apstiprinājusi investīciju paketi vairāk nekā 290 miljonu eiro apmērā, kas paredzēti 132 jauniem vides un klimata pasākumu programmas “LIFE” projektiem. Šis ES finansējums mobilizēs investīcijas pavisam 562 miljonu eiro apmērā, un projekti tiks īstenoti gandrīz visās dalībvalstīs. Jaunie “LIFE” projekti palīdzēs Eiropai līdz 2050. gadam kļūt par klimatneitrālu pasaules daļu, līdz 2030. gadam panāks, ka Eiropas biodaudzveidība sāk atjaunoties, un veicinās ES zaļo atveseļošanu pēc Covid-19. Šī ir pirmā projektu kopa, kas atlasīta jaunajā 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kurā finansējums palielināts par gandrīz 60 %.
Priekšsēdētājas izpildvietnieks Eiropas zaļā kursa jautājumos Franss Timmermanss:
Klimata un biodaudzveidības krīzes ir patiesi eksistenciālas krīzes, un mēs nedrīkstam zaudēt laiku. Glāzgovā notikušajā COP26 sanāksmē tika atzīts, ka mūsu rīcība šajā desmitgadē ir jāpaātrina. Ar Eiropas zaļo kursu Eiropas Savienība strādā pie tā, lai samazinātu emisijas, atjaunotu dabu un nodrošinātu resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Mēs varam gūt panākumus tikai tad, ja sadarbojamies dažādās nozarēs. “LIFE” projekti ir lielisks piemērs: tie apvieno iedzīvotājus, publiskās struktūras, nozares pārstāvjus un NVO ar mērķi strādāt klimata un vides labā.
Vides, okeānu un zivsaimniecības komisārs Virgīnijs Sinkēvičs:
Savstarpēji saistītās klimata pārmaiņu, biodaudzveidības zuduma un piesārņojuma krīzes ir mūsu laikmetam raksturīgās problēmas. Lai tās risinātu, mums ir pamatīgi jāpārveido mūsu sabiedrība un ekonomika, jāpanāk oglekļneitrāla nākotne un jāiemācās iztikt ar pieejamajiem planētas resursiem. “LIFE” projekti parāda, kā to var izdarīt. Tiem ir liela praktiskā ietekme, un tie apliecina Eiropas sadarbības pievienoto vērtību.
Šajā jaunajā paketē aptuveni 223 miljonus eiro Komisija ir paredzējusi vides un resursefektivitātes, dabas un biodaudzveidības un vides pārvaldības un informācijas projektiem. Turklāt vairāk nekā 70 miljonus eiro tā investē dažādos klimata pārmaiņu mazināšanas, klimatadaptācijas un pārvaldības un informācijas projektos.
Projektu piemēri no visas Eiropas
Liels transnacionāls projekts atjaunos degradētos kūdrājus Beļģijā, Vācijā, Īrijā, Nīderlandē un Polijā. Paredzētās darbības ietver kūdrāju pildītās oglekļa piesaistītāja funkcijas atjaunošanu, kas palīdzēs sasniegt ES mērķi – līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai. Projekts arī paaugstinās gruntsūdeņu līmeni un palīdzēs saglabāt sugas un biotopus, kas ir aizsargāti saskaņā ar ES Putnu direktīvu un Dzīvotņu direktīvu.
Citā projektā Itālijas šefpavāri ar patērētājiem, darbiniekiem un citām personām paredzētām izpratnes veicināšanas, komunikācijas un izglītošanas kampaņām popularizēs klimatiski pārdomātu, uzturvielām bagātu un cenas ziņā pieejamu uzturu, kas samazina pārtikas izšķērdēšanu. Šis projekts cita starpā dot ieguldījumu stratēģijas “No lauka līdz galdam”, Aprites ekonomikas rīcības plāna un Atkritumu pamatdirektīvas īstenošanā.
Bulgārijas projekta komanda aizsargās ligzdojošo, ziemojošo un migrējošo putnu populācijas, samazinot elektroenerģijas infrastruktūras izraisītu putnu mirstību. Tā identificēs riskantākās vidēja sprieguma elektrolīnijas un vissvarīgākajos posmos gaisvadu elektrolīnijas aizstās ar pazemes kabeļiem. Šis projekts veicina ES Putnu direktīvas īstenošanu uz vietas.
Polijas projekts parādīs, kā atjaunīgo enerģiju ir iespējams izmantot sabiedrisko ēku aukstumapgādei, un Francijas projekts izveidos inovatīvu sistēmu, kuras mērķis ir optimizēt resursu izmantošanu un atgūt resursus no atkritumiem, kas radušies vietējās būvniecības un publisko būvdarbu rezultātā. Abi projekti atbalsta pagājušā gada oktobrī uzsākto ES Renovācijas viļņa iniciatīvu.