Jūsu Tīmekļa pārlūks nespēj pilnvērtīgi attēlot šo lapu, jo šī lapa ir būvēta balstoties uz moderniem Tīmekļa standartiem. Lai apskatītu šo lapu, aicinām Jūs izvēlēties kādu no modernajiem Tīmekļa pārlūkiem, kas pieejami zemāk.
Bezmaksas pārlūkprogrammas - visas pārlūkprogrammas nodrošina vienādas pamatfunkcijas un ir viegli lietojamas. Izvēlieties, kuru pārlūkprogrammu vēlaties lejupielādēt:
Strūžāni. 2022. gada 25. marts. Atceres brīdis pie lielā ceļmalas krusta par 1949. gada represiju upuriem.
Pakavējāmies atmiņās, bijībā noliecām galvas un teicām sirsnīgu paldies par sīkstumu un izturību strūžāniešiem Ēvaldam Bikovskim, Valērijam Bikovskim, Pēterim Grodņam, Marijai Strožai, Veronikai Vorkalei, Klementīnei Rancānei, Janīnai Krainei un Andrejam Bautrim, kuri tika ierauti šausmīgajā represiju virpulī gan kā pieaugušie, gan kā bērni. Cilvēkiem tika atņemts viss – ģimene, mājas, tēvzeme.
Kopā ar Dricānu draudzes priesteri Māri Laurecki vienojāmies lūgšanā par visiem – par dzīvajiem un par tiem, kas neatgriezās. Dvēseliski siltu noskaņu radīja Strūžānu kultūras nama ansambļa “Sidrabrasa” sirsnīgais dziedājums un ugunspuķes tēja. Tieši ugunspuķes tēja daudziem izsūtītajiem tālajā Sibīrijā palīdzēja saglabāt fizisko spēku un nesaslimt.
Visbeidzot uz imitētām dzelzceļa sliedēm pie krusta iededzām svecītes kā apliecinājumu tam, ka šim Latvijas vēstures traģiskajam mirklim vienmēr jābūt dzīvam paaudžu atmiņas saiknē.
Leokādija Razgale, Strūžānu kultūras nama vadītāja
