Jūsu Tīmekļa pārlūks nespēj pilnvērtīgi attēlot šo lapu, jo šī lapa ir būvēta balstoties uz moderniem Tīmekļa standartiem. Lai apskatītu šo lapu, aicinām Jūs izvēlēties kādu no modernajiem Tīmekļa pārlūkiem, kas pieejami zemāk.
Bezmaksas pārlūkprogrammas - visas pārlūkprogrammas nodrošina vienādas pamatfunkcijas un ir viegli lietojamas. Izvēlieties, kuru pārlūkprogrammu vēlaties lejupielādēt:
Droši vien katram no mums ir bijusi kāda sava mīļmantiņa bērnībā, kura dalījusi ar mums gan rūpes, gan priekus, gan bijusi līdzās ļoti ilgu laiku, un tieši tāpēc lūdzām atsaukties cilvēkus, kam viņu bērnības rotaļlieta ir saglabājusies un kuras “mūžs” ir vairāk nekā trīsdesmit gadi. Milzīgs PALDIES tiem, kuri atsaucās aicinājumam un iesūtīja bildes attālinātajai izstādei “VECĀS ROTAĻLIETAS STĀSTS”.
Pateicība SARMĪTEI STEPIŅAI par Olimpisko lācīti, lelli Malvīni, rudo skaistuli un cakaino lelli, kas dzīvojušas ģimenē un nodotas no paaudzes paaudzē jau no pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem.
Tencinājums SILVIJAI IGAUNEI par brīnišķīgo viņas bērnības mīļmantiņu – Vērsīti, SVETLANAI ŠARIKOVAI par bērnības lelli Aļonku, KRISTĪNEI MELNEI, kas atnesa uz kultūras namu trīs lelles no savas un savas mammas bērnības. LUDMILAI FEOKLISTOVAI par burvīgajiem pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu eglīšu rotājumiem, ĒRIKAI MAZUREI par pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados Rīgas porcelāna rūpnīcā izgatavoto suvenīrlelli.
Izrādās, arī mana bērnības lelle Rasma un suvenīrtautumeita, ar kuru spēlēties īpaši neatļāva, vēl lauku mājās pie mammas bija saglabājušās.
Laiks paiet, un daudzas lietas izmetam atkritumos kā novecojušas un nemodernas. Bet varbūt nevajag izmest visas? Sevišķi tās, kas pašiem bērnībā bijušas sevišķi mīļas. Pēc gadiem tās var kļūt par sirsnīgiem un nostaļģiskiem atmiņu stāstiem, par lietām, kas vieno paaudzes un spēj dāvāt bezgala daudz mīlestības un prieka gan lieliem, gan maziem.
Leokādija Razgale, Strūžānu kultūras nama vadītāja
