Viļānu kultūras namam – 70

17.10.2022

Kultūra

Ar svinīgu koncertu 15. oktobrī nosvinēta Viļānu kultūras nama 70. gadadiena. Koncerts divās daļās bija sapulcinājis pilnu zāli skatītāju, bet, sākoties ballei, dejotāji sāka griezt valšus jau pie pirmās dziesmas. 

Koncerta pirmajā daļā uzstājās Viļānu pašdarbības kolektīvi. Starp priekšnesumiem tika lasīti laikrakstu raksti, tādā veidā iepazīstinot ar kultūras nama vēsturi. Koncerta otrā daļa veidota kā vienots uzvedums pašdarbības kolektīvu sniegumā. Tematiski izejot cauri vēstures dekādēm un pasaules notikumiem, kolektīvi apspēlēja tādas tēmas kā pirmo došanos kosmosā, milleniums (tūkstošgades maiņa), COVID-19, kā arī ieskats nākotnē, iespējamā robotu laikmetā. Tāpat ceļojums tematiski aizveda arī uz Parīzes kabarē un karstajiem Dienvidiem. 

Starp koncerta daļām Viļānu Kultūras nams pateicās visiem atbalstītājiem, dāvinot kalendāru, kā arī pretī saņemot sveicienu – no Rēzeknes novada pašvaldības, Viļānu apvienības pārvaldes, Viļānu pilsētas un pagasta izglītības iestādēm, vietējām biedrībām, kultūras iestādēm un citiem, ar ko gadu gaitā izveidojusies cieša sadarbība. Viļānu apvienības vadītājs Ivars Ikaunieks  īpaši izcēla augsto kvalitātes līmeni, savā runā jokojot: “Viļānu Kultūras nama pašdarbībā nepieņem kuru katru, bet tikai talantīgos.” Viļānu Kultūras nams visos laikos bijis svarīga tikšanās vieta kultūras cienītājiem, vietējiem iedzīvotājiem un ciemiņiem. 

Kultūras nams Viļānos celts 1952. gadā – ar 550 skatītāju vietām, 250 vietām – lekciju un izstāžu zāli, bibliotēku. Pēc tam turpinājās arī Viļānu sakopšanas darbi - iekārtots Kultūras laukums, pilsētā iestādīti vairāk nekā 200 krāšņumkoki un ap 2000 krūmi.

1955. gadā laikrakstā “Vārpa” plaši aprakstīta Viļānu Kultūras nama apmeklētība un iespējas - “Uz kultūras namu laiku pavadīt dodas daudzi. Daudz kultūras mīļu, dejot dejas, mācīties bērnu dejas. Bet visvairāk kultūras nama apmeklētāju ir fizkultūrieši.” Nama skatuve izslavējusies kā volejbola laukums, namā notikuši basketbola treniņi un šaha sacensības.

1989. gadā, kad Viļāni svinēja 61. gadadienu, kopš tiem piešķirts pilsētas statuss, Viļānu Kultūras namā uzvilkts sarkanbaltsarkanais karogs. Pēc tam notika mītiņi pie kultūras nama, tika dziedātas dziesmas. Laikrakstā “Pionieris” par šo rakstīts: “Lai karogs plīvo pār Viļānu pilsētu, aicinot tās iedzīvotājus turēt vienmēr savu pilsētu sakoptu, būt vienotiem par suverēnu Latviju! ”

Viļānu Kultūras namā darbojas pulciņi, mūzikas apvienības, notiek deju nodarbības. Uz Kultūras namu uzstāties devušies ne vien vietējie, bet arī kolektīvi no galvaspilsētas un visas valsts, mūsdienās Kultūras nams durvis ver arī ārvalstu ciemiņiem. Kopš darbības sākuma Viļānu Kultūras nama kori, ansambļi un deju kolektīvi piedalījušies Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos un guvuši godalgotas vietas konkursos un skatēs. 

Pašlaik Viļānu Kultūras namā darbojas 13 pašdarbības kolektīvi - 2 amatierteātri, kori un ansambļi, folkloras kopa, tautas deju kolektīvi, - kopumā aptuveni 160 aktīvu dalībnieku. 


Sagatavoja: Liāna Runča

Click to listen highlighted text!