Dekšāru pamatskola ar programmu LATVIJAS SKOLAS SOMA uz Preiļiem

12.01.2023

Projekti

No pagājušā gada pieredzes Dekšāru pamatskola saprata, ka mākslas, vēstures, literatūras zināšanas nav noslēptas tikai Rīgā un tās apkaimē. Tās ļoti saprotamā formā var apgūt tepat – Latgalē. Rēzeknē un Lūznavā bijām, ļoti patika. Šogad ieplānojām iepazīt Preiļus un nekļūdījāmies.
Skolēni domāja, ka Preiļi ir kaut kas mazs un necils, bet viņus patīkami pārsteidza skaisti restaurētā pils, bērnu atpūtas laukumi, izkoptais parks, tiltiņi un Ādama un Ievas salas estrāde.
1.-4. klases izglītojamie Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā iepazina izglītojošo programmu "Linu pogaļa stāsta" . Bērni kā linu galviņas ar zinātkārām acīm apsēdās pie gara galda, katram priekšā bija šķīvītis, uz kura saliktais nodarbības laikā tika iepazīts līdz pēdējam. Vispirms lauzīts, burzīts, bet beigās izveidots sapņu maisiņš, par ko izbrīnīti bija skolotāji nākošajā mācību dienā – kas tie par maisiņiem visiem uz krūtīm? No linu pārstrādes procesā iegūstamajiem produktiem ( diegiem, šķiedras, auduma, pakulām) visiem bija iespēja pagatavot ekoloģisku linu rotu „Pogaļa” .Bez skolotāju palīdzības neiztika, jo mezglu ne visiem izdevās sasiet, tas būs mājas darbs.

Nodarbības praktiskā darba daļā dalībnieki apskatīja linus, salīdzināja dažādas pogaļas: kokvilnas, magoņu, linu, izveidoja diega paraugu no linu stiebra. Ļoti patika baltā, pūkainā kokvilnas pogaļa. Bērniem tika stāstīts par linkopību, linu pārstrādes produktu dažādību un izmantošanu, vietējiem linkopjiem. Diemžēl Latgale vairs nav zilo linu un ezeru zeme. Ezeri ir palikuši, bet linkopja darbs vairs nav tik populārs. Skolēni iepazina muzeja krājumā saglabāto linu apstrādes darbarīku kolekciju un plašo tekstilmateriālu kolekciju (linu izstrādājumi) no pūra tīnes.
Patika, ka nedrīkstēja tikai klausīties, uzreiz bija atprasīti jaunie vārdiņi : lini, pogaļa, spaļi, šķiedras, pakulas. Un ik pa laikam pārprasīts. Vārdi nekad nebija dzirdēti. Apgūstot pasakas, mīklas, skolēniem jau būs izpratne par šiem jēdzieniem .Dizaina un mājturības skolotāja atzina, ka daudzas metodes varēs izmantot mācību darbā.
Nobeigumā visiem bija iespēja ne jau vienkārši pagaršot, bet pieēsties gardo Preiļos cepto maizi ar linsēklu eļļu. Dažiem eļļas garša nepavisam nepatika, citi bija sajūsmā.

Izglītojošajā programmā “Senatnei pa pēdām. Arheoloģija” darbojās 5.-8. klašu skolēni. Nodarbības laikā skolēni caur iesaistošām aktivitātēm iepazinās ar arheoloģijas disciplīnu un Latvijas aizvēsturi un guva jaunas un padziļinātas zināšanas par tuvākās apkārtnes nozīmīgākajiem arheoloģijas pieminekļiem – Jersikas pilskalnu un Kristapiņu kapulauku. Nodarbība sākās ar ievadprezentāciju par arheoloģijas disciplīnu un kultūras mantojuma nozīmīgumu un tā saglabāšanas nepieciešamību. Turpinājumā skolēni, izmantojot magnētiskos stendus un magnētiņus ar arheoloģisko izrakumu laikā iegūtu priekšmetu attēliem, mācījās atpazīt latgaļu vīriešu un sieviešu rotas, iepazina latgaļu apbedīšanas tradīcijas, kā arī izzināja Jersikas pilskalna kultūrslāni.
Nodarbības otrā daļa bija veltīta arheologa profesijai – skolēni, iejūtoties arheologa lomā, mēģināja atrast, aprakstīja un izanalizēja dažādus artefaktus, kā arī aplūkoja arheoloģisko izrakumu laikā iegūtus priekšmetus no Preiļu muzeja krājuma. Skolēniem patika rakņāties pa smiltīm, meklēt priekšmetus, “saģērbt” skeletu, noteikt, kurā kultūrslānī atrodama senā lieta. Darbošanos sekmēja ļoti saprotams gides skaidrojums.
Jaunieši guva priekšstatu par smalko, darbietilpīgo arheologa profesiju. Viņiem patika senās lietas, uzdevumi, iespēja sacensties ar draugiem.
Izglītojošā programmā "Ainava platleņķī" piedalījās visi skolas izglītojamie. Vispirms apskatījām Jāzepa Pīgožņa balvas “Par labāko Latvijas ainavu glezniecībā” konkursa darbu izstādi, minējām, kura glezna uzvarēja. Skolēnu domas dalījās par to, kura glezna ir skaistākā un interesantākā. Vadītāja pastāstīja par novadnieka Jāzepa Pīgožņa dzīvi un viņa mākslas darbiem. Stāstījumam sekoja praktisks darbs planšetdatoros: 1.-4.kl.lika gleznu puzles, 5.-8.kl. aizpildīja krustvārdu mīklu par J.Pīgozni. Darbošanās planšetēs radīja interesi un aktivitāti. Noslēgumā visi meklēja gleznu fragmentus. Katra klase ieguva grāmatiņu ar mākslinieka Pīgožņa dzīves aprakstu un gleznu ilustrācijām.
Ja rokās ir modernās tehnoloģijas, māksla iepatikās arī skolas zēniem, visi aktīvi iesaistījās nodarbībā. Telpas mājīgums, plašums, gleznu daudzveidība un krāsu bagātība sekmēja darbu.
Nodarbība lieliski papildinās vizuālās mākslas mācību priekšmetu tēmas .
Iepazīšanos ar Preiļu pilsētas vēsturi turpinājām Izglītojošā programmā “Preiļu muižas dzīvie dārgumi”.
Vispirms Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja ekspozīcijā “Muzeja stāsti Latvijai” skolēni iepazinās ar Preiļu muižas īpašnieku grāfu Borhu dzimtas stāstu, apskatīja senus priekšmetus, grāmatas, fotogrāfijas, darba rīkus. Pēc tam devāmies pārgājienā, bijām rēķinājušies ar rudenīgo, lietaino laiku, bet diena mūs lutināja ar siltu saulīti, krāsainām lapām. Praktiskās nodarbības laikā Preiļu parkā skolēni izzināja muižas īpašnieku atstāto mantojumu – muižas kompleksu un tā kultūrvēsturiskos objektus, tostarp apmeklējām kapellu un Borhu dzimtas kapenes, Borhu laikā izveidoto parka kanālu un dīķu sistēmu, zirgu staļļu drupas , parka dižkokus , ainavu parka īpatnības.
Programmas mērķis vairot skolēnu zināšanas un izpratni par cilvēka un dabas mijiedarbību vēstures griezumā tika sasniegts. Mūsu skolēni salīdzināja Preiļu Borhu un Varakļānu Borhu pilis, parkus. No objektiem vislabāk patika kapenes, bijis mazliet baisi. Ar lielu interesi jaunieši klausījās leģendas un teikas par grāfu dzimtas valdīšanas laikiem, literatūras stundā viņi ,viens otru papildinādami, aizrautīgi atstāstīja dzirdēto.
Nodarbība rosinās jauniešus meklēt kopīgas un atšķirīgas iezīmes piļu arhitektūrā un parku ainavās, rosinās savu apkārtni iekopt un vērst skaistāku. Preiļi rudens rotā viņiem iepatikās.
Pēc nodarbībām skolēni bija sajūsmināti par nodarbību vadītāju prasmi interesanti un aizraujoši stāstīt. Paldies Silvijai Ivanovskai un Ilonai Vilcānei!

Jaunā mākslas filma “Circenīša Ziemassvētki” patika visiem. Tā atbilst ģimenes komēdijas žanram. Interesanti bija gan pirmklasniekiem, gan vecāko klašu skolēniem, gan skolotājiem. Divas stundas pagājušas nemanot – to atzina bērni, kad salīdzināja ar citu filmu skatīšanās reizēm. Laiks pagājis ātri.
Secinājumi: pēc “Dvēseļu puteņa” tā ir vēl viena filma, ko ir vēlme noskatīties vēlreiz. Divas meitenes to arī izdarīja un Varakļānu Kultūras namā noskatījās otrreiz.
Skatītāji atzinīgi novērtēja labsirdīgo ģimenes komēdiju, meistarīgo aktierspēli, latviešu filmām netipisko krāšņumu tērpos, vides iekārtojumā. Tika parādīta arī nepareiza rīcība: dabas piesārņošana, ātruma pārsniegšana.
7. klase bija pārsteigti par lielisko bērnu tēlojumu, īpaši par meitenes Martas talantu . Skolotājai gan šķitis, ka tēlojums mazliet latviešu temperamentam neraksturīgs, bet ar to bija panākta jauniešu interese. Bijis aizraujoši vērot, kā bērni mērķtiecīgi un uzņēmīgi cenšas saliedēt vecākus ģimenē un novērst šķiršanos.
Literatūras stundā pārrunājām par pretstatiem filmā, paralēlismu, gredzenveida kompozīciju, jo ir līdzība filmas sākumā un beigās. Mūsu zinātkārais un grāmatas lasošais Rūdis atzina, ka sižets bijis interesants, sākumā gan bijis grūti saprast: kas? un kāpēc ?
Par kulmināciju skolēni uzskatīja mirkli, kad policists varēja iet bojā, bet zaglis to paspēja izglābt. Realitāte mijās ar fantāzijas tēliem, emocionāli mirkļi - ar humoristiskiem piedzīvojumiem, ko lieliski papildinājusi mūzika, pašu varoņu dziedātās dziesmas. Emocionālākais brīdis esot cietumnieka tikšanās ar dēlu.
No filmas varoņiem vairāk paticis Circenis un Čirkainais, policists un policiste. Viņu izdarības likušas smaidīt. Smieklīgākie momenti: aina ar slimo zobu, policista nokļūšana kokā, drifts ar mašīnu.
Sarunās sapratuši, ka paticis it kā negatīvais varonis, jaunieši sāka atcerēties, kā Circenis kļuvis par zagli, kur viņš zagto izmantojis. Filma lika padomāt, ka zagļi var būt labi cilvēki, ka katram cilvēkam ir iespēja mainīties.
8. klases skolēni filmai piešķīra apzīmētāju- moderna. Pēc filmas noskatīšanās vēlreiz sapratuši : svarīgākais ir ģimene, savējie. Jauniešiem patikusi cietumnieku un policistu dziedāšana. Arī dzīvē un cilvēkā labais un sliktais vienmēr ir blakus.
Esam pateicīgi programmai “Latvijas skolas soma” par iespēju noskatīties filmas pirmizrādi.

Rakstu sagatavoja:
Anna Sondore, Dekšāru pamatskolas skolotāja

Click to listen highlighted text!