Apskates objekti un vēsturiskas personas
Pagastā ir vairāki nozīmīgi dabas un vēstures pieminekļi:
- 7. - 15. gs. zviedru kara kapi Cakulos (valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis);
- Viduslaiku nocietinājums Zviedru skanste, ko dēvē arī par Jumpravkalnu;
- Medņu riestu vietas Garančos;
- Apbrīnojams dižkoks ir vairāk nekā simts gadus vecais Oženieku paeglis, kura apkārtmērs ir 1,1 m, bet augstums 11 metri, 1,3 m augstumā tas sadalās trijos žuburos.
Kultūra: 1989. gadā Dekšārēs uzcelta vasaras estrāde ar 800 vietām. Pagastā darbojas septiņi pašdarbības kolektīvi. Kopš 2002. gada ik vasaru, Dekšāres pagasta Madžuļu ciemā, kur tagad mājvietu radusi biedrība "Latgaļu sāta", notiek Latvijas kokļu dienas, kas veltītas izcilā kokļu meistara Donāta Vucina (1934-1999) piemiņai.
Dekšārieši rūpīgi apkopo un glabā sava novada vēsturi. 1996. gada 4. maijā Dekšāres pagastā tika atklāts novadpētniecības muzejs, kura pirmā vadītāja bija ilggadējā skolotāja un sabiedriskā darbiniece Antoņina Piļpuka (1933-2004). Muzejā savākts bagātīgs materiālu klāsts par pagasta, skolas un kolhoza dibināšanas vēsturi un ievērojamām personībām, kuras nākušas vai saistītas ar Dekšāres pagastu — rakstnieku Albertu Sprūdžu (1908-1944), dzejnieku Aleksandru Garanču (1909-1969), gleznotāju Emīliju Klīdzēju (1916- 2008), publicistu, sabiedrisko darbinieku Franci Zepu (1899-2000), filoloģijas zinātņu maģistru, rakstnieku Leonardu Latkovski, garīdznieku Jāni Svilānu (1916-1996) un citām ievērojamām personībām.1989. gada 9. septembrī atklāta piemiņas plāksne pie rakstnieka Alberta Sprūdža dzimtajām mājām, 1995. gada 14. septembrī piemiņas vieta izveidota pie profesora Leonarda Latkovska māju vietā palikušā lielā akmens. 2004. gadā, īsi pirms autores nāves, Latgales Kultūras centra izdevniecībā Rēzeknē iznāk Antoņinas Piļpukas grāmata "Dekšāres pagasts un tā ļaudis", kurā apkopotas ziņas, publikācijas un atmiņas par pagasta vēsturi un tā cilvēkiem.