Lauku uzņēmējdarbības popularizēšanas pasākumi Nautrēnu vidusskolā
Rēzeknes novada Nautrēnu vidusskolas 39 skolēni par aktīvu dalību SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” (LLKC) Rēzeknes nodaļas Valsts Lauku tīkla pasākumā „Uzņēmējdarbības laukos popularizēšana vispārizglītojošās skolās” un Bērzgales pamatskolas 11 skolēni par iesaistīšanos lauku vides saglabāšanas centra „Zemdars” darbībā bija nopelnījuši ekskursiju. LLKC Rēzeknes nodaļas izstrādātais maršruts uz Līdumnieku pagasta z.s. „Grunduļi” un Ludzas amatnieku centru 1.oktobrī minēto skolu skolēniem bija izdevies – to apliecināja paši ekskursijas dalībnieki.
Lauku ainavā esam raduši redzēt govis, aitas, arī kazas un kādu zirgu. To, ka cilvēki audzē baložus, uzzināt bija ne tikai interesanti, bet arī intriģējoši. Par pasta baložiem bērni ir lasījuši, skatījuši filmās, šoreiz tas bija pa īstam. Skolēni redzēja un pārliecinājās par baložu spēju gaisā virpuļot, mest kūleņus. Ne tikai apmēram 30 šķirņu baložu lidojums izsauca bērnu sajūsmu, arī truši, kuri, īpaši nesatraukdamies par ciemiņiem, cienīgi atpūtās izvietotajos sprostos. Brīvībā esošajiem melnajiem, raibajiem, baltajiem, pelēkajiem dzīvnieciņiem gan no lielās, īpašās bērnu uzmanības vajadzēja piesargāties. Arī aitu ganāmpulks izpelnījās apmeklētāju uzmanību.
Kad bērni sēdās pie lielā galda, viņi nenojauta, cik garšīgas mājas saimnieces pašgatavotās konfektes varēs nobaudīt. Skaisti noformētas. Un no šokolādes. Kur nu vēl to prieku, kad paši varēja izveidot kādu konfekti. Uz ugunskura vārīta tēja likās pati garšīgākā. Sakoptā vide priecēja pati par sevi.
Ekskursija turpinājās Ludzas amatnieku centrā. Kā meistara rokās no māla top vāze, ir redzēts, bet katrreiz pati priekšmeta tapšanas gaita ir aizraujoša. Centrā skatāma gandrīz visa seno latgaļu sētas dzīve. Par darbiem, kurus veica vīrieši, sievietes un par darbiem, kurus vajadzēja darīt pusaudžiem, bērniem stāstīja un tos ierādīja gides seno latgaļu tērpos. Zēniem interesēja ne tikai darba rīki, ar kuriem strādāja vīrieši, bet interesi izraisīja arī vērpjamais ratiņš, aužamās stelles, pats aušanas process. Imunitāti stiprinoša tēja, medus, rudzu maize – tas bija uzmundrinājums, kas radīja vēlmi vēl uzskriet Ludzas pilskalnā un skatīt pilsētas skaistumu no augstuma. Enerģijas skolēniem pietika arī tautas dziesmu izdziedāšanai, par ko saņēma Valsts lauku tīkla sarūpētās dāvanas.
Ar Nautrēnu vidusskolas vadības ieinteresēto attieksmi pavasarī tika izsludināta lauku nedēļa skolā „Lauku dienas”. Pasākuma moto: „Lauki šodien àrīt!”
Katrā no nedēļas dienām bija atsevišķs darba grafiks. Pirmajā dienā viena skolēnu grupa, noklausoties izglītojošu lekciju „Ko es zinu par laukiem?”, tālāk sekojošā konkursā sekmīgi atbildēja uz jautājumiem. Tagad viņi zinās, ka mazajām gotiņām vārdus var dot pēc nedēļas dienas, kad tās dzimušas. Piemēram, pirmdienā – Pirmaļa, otrdienā – Otaļa. Pēc apmatojuma krāsas – tumši brūna – Dūmaļa, melnu gotiņu var saukt par Vabali, sirmu – par Briedaļu. Tās varētu būt Slaunes (ar raibumiem sānos), Zvaigalas (ar laukumu pierē). Lai govs būtu pienīga, tā jānosauc kādas upes vārdā. Arī to, ka zirgu galvenā valoda ir ķermeņa valoda. Par mājdzīvnieku mūža ilgumu, kur, piemēram, pasaulē vecākais zirgs Šeins sasniedzis 51 gada vecumu. Tāpat par ziņkārīgajām un atjautīgajām kazām, kurām patīk visu nobaudīt. Skolēniem bija jāatbild uz jautājumu, ko var ražot no kazu piena, ko no ādas. Vai dzīvnieku nagus, ragus izmanto pārstrādē? Kazu audzēšana var būt viens no uzņēmējdarbības veidiem, jo no to piena iegūst ne tikai sieru, sviestu, saldējumu, jogurtu, bet arī kvalitatīvas ziepes, ķermeņa sviestus, iedeguma krēmus.
Nākamajā dienā izglītojošo lekciju „Iespējas laukos” noklausījās otra grupa. Lauku bērni, kuru vecākiem ir saimniecība, iesaistās ikdienas darbā. Redz, dzird, vērtē, viņiem izveidojies savs uzskats par lauku dzīves norisēm, vērtībām. Lekcijas laikā tika sniegta informācija par saimniecībām pagasta teritorijā, par nozarēm, kādās tās darbojas, par saimniecību iespējām attīstīties. Konkursam bija sagatavots daudz jautājumu, uz kuriem, ja ne ar pirmo reizi, faktiski tika dotas pareizas atbildes. Interesanti, ka visvairāk atbilžu variantu bērni izteica par to, cik litru ūdens dienā vidēji govs var izdzert. Garāka rēķināšana sanāca, lai saprastu, cik tad gadā vidēji piena izslauc no vienas govs.
Liela aktivitāte un centība bija vizuālās mākslas konkursā „Es dzīvoju laukos” un lielākajiem bērniem foto konkursā „Lauku prieks”. Konkursi tika izsludināti iepriekš, lai varētu sagatavot darbus. Zīmējumus iesniedza 25 bērni, foto iesūtīja deviņi. Šie darbi bija izvietoti un skatāmi skolas zālē. Katra konkursa grupā, izvērtējot rezultātus, veiksmīgākie bērni saņēma balvas un pateicības rakstus.
Nedēļas pasākums noslēdzās ar darbu grupās. Grupu „Interaktīvais mežs” vadīja Meža konsultāciju pakalpojumu centra speciāliste Jolanta Grišunova.
Saistoša darbība bija grupā „GPS sistēma un kartes modernajā lauksaimniecībā” Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Austrumu reģiona nodaļas vadītājas Andras Zubko Melnes vadībā.
Darba grupā „No idejas līdz biznesam”, kuru vadīja lauku attīstības konsultante Anastasija Saleniece, skolēni izvērtēja, kādu uzņēmumu vajadzētu pagastā.
Īpašs paldies z.s. „Upesmola” īpašniecei Aļonai Pjaseckai (darba grupa „Veiksmīga saimniekošana = veiksmīgs rezultāts”), piemājas saimniecības īpašniecei Annai Galvanovskai (darba grupa Bioloģiskā lauksaimniecība = veselīgs dzīvesveids”), Silvijai Jurdžai (darba grupa „Darba tikums - sekmīgas saimniekošanas pamats”), kuras paspēja rīta agrumā veikt darbus un pēc tam savās darba grupās ieinteresēt bērnus ar stāstījumu, ar filmas demonstrēšanu, ar prezentāciju par savām saimniecībām.
Paldies Nautrēnu pagasta „Rogovkas jauniešu centra” jaunietēm Sintijai Ludboržai un Martai Zvejsalniecei par darba grupā „Tradīcijas lauku sētā” skolēniem radošā atmosfērā izveidoto un demonstrēto priekšnesumu.
Skolas un LLKC sadarbība turpināsies, jo nolemts, ka šāds pasākums jāizvērš jau kā tradīcija. Lai uzturētu interesi skolēnos, jāmeklē jaunas sadarbības formas. Tieši šis uzdevums prasa radošu izpausmi, bet, zinot Nautrēnu vidusskolas vadības un klašu audzinātāju atsaucību, pieredzi dažādu konkursu organizēšanā, tas būs paveicams. Liela nozīme ir mazpulka darbībai skolā, tam, kā vadītāja Anita Šķestere darbojas, ieinteresējot bērnus. Dažādas ieceres ir arī Bērzgales pamatskolas skolēniem, kuri darbojas lauku vides saglabāšanas centrā „Zemdars”.
Novērtējot pasākumu kopumā, lielākais pluss ir bērnu patiesā interese. Nenoliedzami, skolēnu entuziasmu veicināja tas, ka aktīvākajiem bija solīta ekskursija.