Novadpētniecības pasākums bibliotēkā “Feimaņu draudzē kalpojošie priesteri”
Latvijā šogad no 19. līdz 22. aprīlim atzīmējām Bibliotēku nedēļu. Feimaņu pagasta bibliotēka tās ietvaros rīkoja novadpētniecības pasākumu “Feimaņu draudzē kalpojošie priesteri”. Bibliotēkā ir savākts daudz materiālu par draudzes un baznīcas vēsturi, par draudzē strādājošiem priesteriem, apkopotas gan cilvēku atmiņas, gan raksti no izdotajām grāmatām un periodikas. Pasākumā piedalījās Feimaņu un Rozentovas draudzes priesteris Rinalds Broks, Ciskādu un Ozolmuižas draudzes priesteris Imants Petrovskis.
”Ak Dīvs , nu munas jauneibas Tu esi mani mōcejis, un tagad nu šō breiža es sludynōšu Tovus breinumus.” (Ps. 70.17.) Šos Svēto Rakstu vārdus bija licis nodrukāt uz piemiņas bildītēm priesteris Leons Kundziņš, ar šiem vārdiem viņš devās savās priestera gaitās. Feimaņu draudzē viņš kalpoja trīs gadus.
Draudzes dibināšanas vēsturē pasākuma dalībniekus ievadīja vēsturnieka Māra Rumaka video stāstījums.
Feimaņu baznīca un Feimaņi kā apdzīvotā vieta ir minēta Kazimira Buinicka grāmatā “Priestera Jordāna atmiņas ” (izdota 1852.g.) un grāmatā “Klejojumi pa maziem ceļiem”. Par Feimaņos strādājošo priesteri Jāzepu Kierkillo grāmatā teikts: “eksjezuīts priesteris Ķerkillo ir dievbijīgs, bet milzīgi rigorozs garīdznieks”. Ir zināms, ka Kierkillo esot izdevis piecas dažādas grāmatas Latgales latviešiem. 1828. gadā Feimaņos uzcēlis obelisku, kuru vēlāk pēc Pestītāja figūras uzstādīšanas ~ 1910. gadā tautā iesauca par ”Krysta Nesēju”. 2015. gadā tas iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Tieši Kierkillo Feimaņu draudzē nokalpo visilgāk - 41 gadu, atdusas Feimaņu kapos.
Priesteris Jāzeps Macilevičs slavu iemantojis ar savu Viļņā izdoto grāmatu ”Pavuiceišona jeb vysaidi sposobi dieļ zemnīku latvīšu”. Viņa raksti ir publicēti Manteifeļa kalendāros. Pētnieki domā, ka nav atšifrēti pat visi viņa pseidonīmi.
Jāzeps Kovaļevskis Feimaņos ierīkoja plašu augļu dārzu, atjaunoja saimniecības ēkas, pazīstams kā Latgales nacionālās atmodas darbinieks. Apglabāts Feimaņu kapos.
Priesteris Tadeušs Ronkaitis 1909. gada avīzē “Drywa ” tiek cildināts kā jaunu saimniekošanas paņēmienu aizsācējs: savus mājlopus - 15 govis, zirgus viņš visu vasaru tur kūtī. Govs dod vairāk piena, ir tuklākas, nevajag gana, jo tā rīkojas Šveicē. Tepat rakstīts, ka vietējie feimanieši visā apauguši ar lielu tumsību un esot “tymsōki” par pašiem dricāniešiem, stiglaviešiem un marnauziešiem. 1910. gadā Feimaņos atļauta krājaizdevu kase, par tās priekšnieku ievēlēts prāvests Ronkaitis. Bijis ļoti muzikāls, spēlējis flautu. Viņa laikā atjaunots obelisks «Krusta nesējs» un uzstādīta statuja ar krustu. Viņa nopelns ir latviešu skolas dibināšana Feimaņos.
Priesteris Aleksandrs Abojs (citviet periodikā viņa uzvārds ir latviskots uz Ābols) Feimaņu draudzē strādāja 16 gadus, apbedīts Feimaņu baznīcas dārzā. Var droši teikt, ka viņš bija pēdējais īstais saimnieks draudzes saimniecībā. Drīz sākās juku laiki, kad tika atņemti īpašumi, arī karš veicināja postošo iedarbību uz draudzei piederošajām būvēm. Pr. Abojs bija rūpīgs ne tikai garīgajā dzīvē, bet piedalījās sabiedriskajā un kultūras dzīvē.
Priesteris Bronislavs Veržbickis Feimaņu draudzē nostrādāja 12 gadus. Bijis vienmēr taisnīgs, izpalīdzīgs, ļoti viesmīlīgs un ar lielu pretimnākšanu latviešu tautai, atbalstījis latviešu atmodas darbiniekus, izplatījis laikrakstus un grāmatas starp draudzes locekļiem, bija iekārtojis viesu grāmatu, rakstīja dzeju.
Priesteris Jānis Gabrāns palicis tautas atmiņā kā atjautīgs, laipns, omulīgs, tiešs, strādīgs, izpalīdzīgs. 1963. gadā uzcēla koka ēku baznīcas dārzā, kura kalpo kā plebānija. Viņa atdusas vieta ir Feimaņu kapos.
Priesteris Jāzeps Gugāns saveda kārtībā priestera dzīvokli, plebāniju, nokrāsoja baznīcu un organizēja kapu sakopšanas talkas. Atjaunoja kapusvētku svinēšanas tradīcijas Feimaņu draudzē. Viņu mīlēja un cienīja visi draudzes locekļi, vienmēr bija pozitīvs - īsts Dieva kalps.
Priestera Jāzepa Turlaja laikā1986. gadā baznīca tika krāsota ar eļļas krāsu, krāsojums līdzīgs vecajam.
Priesteris Roberts Ozoliņš - talantīgs orators, ieguvis pedagoģijas zinātņu kandidāta grādu. Bēru ceremonijā neatņemama sastāvdaļa bija aizgājēja pamatīga autobiogrāfijas izklāstīšana klātesošajiem .
Katrs priesteris ir atstājis savas pēdas, sirds siltumu draudzes, baznīcas uzturēšanā. Dažiem vēstures smagākajās situācijās vajadzēja uzņemties tādu atbildību, kas varēja kļūt bīstama paša dzīvībai. Savulaik vajadzēja strikti nostāties pretī cara valdības rīkojumam, lai iedzīvotāji nepārietu pareizticībā. Vācu okupācijas gados mēģināja aizstāvēt ebrejus un palīdzēja nevainīgi vajātiem cilvēkiem. ”Padomijas laikā” stājās pretī ateisma propagandai, tāpēc daudzi priesteri tika represēti un pat zvēriski nomocīti.
Pasākumā atcerējāmies arī priesterus Antonu un Pēteri Tumanus, kuri cēlušies no Feimaņu draudzes Silajāņu pagasta Čadrinieku ciema un pr. Kazimiru Strodu, kurš tika zvērīgi nogalināts 1941. gada 25. jūnijā Feimaņu draudzes Rušenicā.
Interesanti fakti no draudzes vēstures.
Raksta grāmatas : Fabians Kržižanovskis, Jāzeps Kierkillo, Jāzeps Macilevičs, Dominiks Putrevičs.
Represētajiem priesteriem Julianam Seimanim, Jānim Gabrānam, Leo Kundziņam pēc atbrīvošanas tieši kā pirmā draudze ir Feimaņi.
Daudziem priesteriem ir bijis vārds Jāzeps.
Pasākumā paldies teicām Silvijai Assarei par iesaistīšanos daudzos un dažādos projektos baznīcas glābšanā, par to Silvijai 2007. gadā piešķīra Kultūras mantojuma gada balvu – trīs kilogramus smago baltā marmora ķieģeli. Labiekārtota baznīcas un Krusta nesēja apkārtne. Pateicoties Silvijas uzņēmībai, sadarbojoties ar prāvestu Imantu Petrovski, Feimaņu baznīcai notika visievērojamākie konservācijas un renovācijas darbi tās pastāvēšanas laikā.
Priesteris Imants Petrovskis dalījās atmiņās par Feimaņu baznīcas remontdarbiem, katastrofāli bojātās grīdas nomaiņu, pagrabtelpā uzstādīto drenāžu, kriptas apbedījumu sakārtošanu.
Vietējiem aktīvistiem ir dzimusi laba ideja: baznīcas dārzā uzstādīt piemiņas zīmi priesteriem Jāzepam Macilevičam un Jāzepam Kierkillo, tā uzsverot viņu milzīgo darbu ne tikai Feimaņu draudzē, bet arī nozīmi Latgales kultūrvēsturē. Feimaņu draudzes prāvests Rinalds Broks atbalstīja šo iniciatīvu. Par plākšņu uzstādīšanas vietām varētu padomāt, jo arī dievnama ēkā varētu atrasties pateicības zīmes. Viņš arī uzsvēra, ka tām būtu jābūt nevis šabloniskām, līdz ar to neizteiksmīgām, bet iespaidīgām, lai uzreiz vizuāli saprastu katra priestera veikumu un nozīmību. Viņš uzskata, ka vēstures mantojums jāsaglabā nākamajām paaudzēm, jo Feimaņu draudzes iepriekšējās saglabātās vēsturiskās bagātības ir visplašākās starp baznīcām.
Novēlēsim mūsu draudžu ganiem garīgo, dvēseles un fizisko veselību, lai Dievs viņiem palīdz sludināt Kunga vārdu un vest ļaudis pie gaismas un Dieva Baznīcas!
Erna Ulase, Feimaņu pagasta bibliotekāre
Foto: Imants Petrovskis, Laura Kancāne
