Rāznas ezera konference: atbildes uz iesūtītajiem jautājumiem
Foto: Eduards Medvedevs
Rēzeknes novada pašvaldības vecākā vides speciāliste Klinta Bērziņa:
| Nr.p.k. | Jautājums/priekšlikums | Atbilde |
|---|---|---|
| N.p.k. | Jautājums/ priekšlikums | Atbilde |
| 1. | Apkārt Rāznai nemaz nevar tikt, jo ceļa posms no Čornajas pagasta uz Lūznavas pagastu nav izbraucams. Vai tiešām vienam no lielākajiem Rēzeknes novada dabas tūrisma objektiem dažus simtus metru nevarētu sakārtot, salīdzinājumam Lubāns un Rāzna? | Paredzēts attīstīt velomaršrutu pa pašvaldības ceļu no viesu mājas “Zīdu kolns” puses virzienā uz Zosnu. Pašvaldība risina arī jautājumu par maršruta posmu starp pašvaldības ceļu Lūznavas pagastā un ceļu Čornajas pagastā, lai nodrošinātu tā nepārtrauktību. Lubāna ezeru ietver dambis, kura uzturēšanu labā kārtībā nodrošina valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustāmie īpašumi”. |
| 2. | Ceļu infrastruktūra ap Rāznu bēdīgā stāvoklī, vai nav iespējams mazināt putekļu daudzumu (velobraucēji, aktīvie tūristi, skrējēji) labprāt izmanto šos maršrutus un bauda ainaviskos skatus. | Pašvaldība vairākkārt ir aicinājusi VAS “Latvijas Valsts ceļi” iekļaut prioritārajos remontdarbu objektos valsts ceļus, kas ir nozīmīgi saimnieciskās darbības, tai skaitā tūrisma nozares attīstībai Rāznas ezera tuvumā. |
| 3. | Lūdzu samazināt licenšu skaitu rūpnieciskai nozvejai, jo ļoti maz zivju palicis. Parastie makšķernieki un iedzīvotāji, kam ir licence, ķert zivis savām vajadzībām maz ko var noķert, jo visas lielās zivis izķer lielie rūpnieki. | Zivju resursu izmantošana tiek veikta atbilstoši Rāznas ezera zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumiem un, izmantojot zvejas rīku limitus, kuru apjomu nosaka Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumi Nr. 796 “Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos”. |
| 4. | Lūdzu izskatīt jautājumu par zemūdens medību ieviešanu Rāznas ezerā un, izstrādājot Rāznas ezera izmantošanas noteikumus, iekļaut arī zemūdens medību iespējas. | 2021. gadā sadarbībā ar valsts institūcijām un sabiedrību izveidosim Rāznas ezera padomi, kuras pamatuzdevums būs risināt jautājumus, lai sabalansētu vides un saimnieciskās darbības intereses, tai skaitā sniegt vērtējumu par zemūdens medību organizēšanu ezerā. |
| 5. | Cilvēki izsenis centās apmesties uz dzīvi ezeru tuvumā to ūdeņu un zivju dēļ. Laikam ejot, ezera zivis pamazām zaudē izšķirošo vietu vietējo cilvēku ēdienkartē, jo vecie zvejnieki pārstāj zvejot, bet jaunie cilvēki pamet mājas un dodas uz pilsētām. Ja kāds tomēr pa retam arī gribētu zvejot ar murdu vai tīklu, tam jānoslēdz līgums par zvejas tiesībām, bet dodoties zvejā, līdzi jāņem laivas atslēga un airi, personu apliecinošs dokuments, mērlenta, svari, zvejas žurnāls, pildspalva... Ja tīklā iekļuvusi aizsargājamas sugas zivs, tā jalaiž atpakaļ ūdenī pat tad, ja uz tīkla izcelšanas brīdi tā vairs nav dzīva. Lai iegūtu vienkāršu prieku par noķertu zivi, jāizpilda tik daudz nosacījumu… Rēzeknes pilsētas pašvaldība saviem iedzīvotājiem piešķir vairākus atvieglojumus, piemēram, rēzeknieša kartes veidā. Tā dod iespēju apmeklēt dažādus pasākumus par zemāku samaksu, bērniem bezmaksas braukšanu pilsēta satiksmes transportā u.c. Būtu labi, ja katram, kas deklarējis dzīves vietu un faktiski dzīvo pie Rāznas, būtu pašvaldības piešķirtas tiesības zvejot, piemēram, ar 2 murdiem vai tīkliem 100 m garumā. Tie ir daži vīri, kurus inspektori var pazīt personīgi. | Kārtību, kādā publiskās ūdenstilpēs organizē rūpniecisko zveju pašpatēriņam nosaka Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumi Nr. 295 “Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos”, kā arī Zvejniecības likums. Rāznas ezerā no kopējā zvejas rīku limita apjoma pieci procenti tiek sadalīti pašpatēriņa zvejas pretendentiem. Pašvaldība ir noteikusi kārtību, kādā tiek noteikts prioritārais pašpatēriņa rūpnieciskās zvejas pretendentu loks. Visaugstākā prioritāte tiek noteikta pretendentiem, kuriem pieder nekustamais īpašums pie ezera un to dzīves vieta ir deklarēta šajā īpašumā. 2021. gadā ir piešķirtas 28 pašpatēriņa rūpnieciskās zvejas atļaujas. Atbilstoši MK noteikumiem, pašvaldībai ir tiesības piešķirt pašpatēriņa rūpnieciskajai zvejai vienam pretendentam vienu murdu. |
| 6. | Dot atļauju jeb piedāvāt vienas dienas maksas licenci, izmantojot savu motorlaivu un iekasēto naudu novirzīt zivju pavairošanai Rāznas ezerā. Atļaut arī zemūdens makšķerēšanu ar maksas licenci. | Motorlaivu izmantošana Rāznas ezerā ir noteikta Rāznas Nacionālā parka individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos. Tikai veicot to grozījumus, var noteikt citu kārtību. |
| 7. | Kāds ir pašvaldības viedoklis - vai visiem komerczvejniekiem ir izsniedzamas atļaujas uz rūpnieciskās komerciālās zvejas veikšanu, izmantojot iekšdedzes dzinēju un mehānisko transportlīdzekli. Vai ir nosakāmi kādi kritēriji? | Motorlaivu izmantošana, veicot rūpniecisko komerczveju, ir objektīvi nepieciešama. |
| 8. | Vai ir iespējams Rāznas ūdens līmeni nosēdināt tā, kā tas ir bijis vēsturiski, jo mākslīgi palielinot ūdens līmeni Rāznā, tiek appludināti nekustamie īpašumi, tiek izskaloti krasti. Kādā veidā un par kādiem līdzekļiem veikt šo krastu nostiprināšanu un vai vispār to var darīt? | Rāznas ezera līmeņa regulēšana jāveic atbilstoši “Rāznas ezera ekspluatācijas noteikumiem”, kuros ir fiksēts ezera līmeņa dispečergrafiks. Protams, pastāv viedoklis atjaunot vēsturisko Rēzeknes upes tecējumu, demontējot šķēršļus, gan meniķa dēļus, gan akmeņu krāvumu pie pienotavas. Tikai veicot šādu darbību ietekmes uz vidi izvērtējumu, varētu lemt par reālām darbībām. |
| Rēzeknes novada pašvaldības Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Anna Jaundzema: | ||
| N.p.k. | Jautājums/ priekšlikums | Atbilde |
| 1. | Sadarboties ar vietējiem uzņēmējiem (gan mutiski, gan apciemojot tos), un realizēt, piedāvāt un sadarboties dažāda veida projektos. Sniegt vai veidot konkursus finansējuma iegūšanai arī mazākiem ieguldījumiem (galdiņu novietošana, rotaļu laukumi, laipas u.c.). P.S. Šobrīd nevaram saprast, kas īstenībā ir saimnieks Rāznas ezeram - Rāznas nacionālais parks vai Rēzeknes novada pašvaldība. | Finansējums Rēzeknes novada pašvaldībai ir paredzēts un tiek izsludināts jau vairākus gadus. Katru gadu tiek atbalstīti aptuveni 13-17 uzņēmumi. Šī gada finansējumam iespējams pieteikties līdz 15.04.2021. Informācija ir pieejama šeit: https://rezeknesnovads.lv/izsludinats-2021-gada-projektu-konkurss-uznemejdarbibas-uzsaksanai-un-attistibai-rezeknes-novada/ |
| 2. | Nepieciešama publiskas laivu piestātnes izveide/sakārtošana ezera Rietumu krastā. | Pašvaldība drīkst veikt teritorijas labiekārtošanu un kopšanu pašvaldībai piederošajos īpašumos. Par privāto teritoriju uzkopšanu un labiekārtošanu atbild īpašnieks. Šobrīd ir labiekārtotas gandrīz visas pašvaldības teritorijas, kurām ir piekļuve, un kur ir iespējama labiekārtošana (piemēram, izņemot zemi zem ceļiem). |
| 3. | Trūkst izbūvētu transporta stāvvietu, ūdens laivu nolaišanas vietu ar iespēju autotransportam droši iebraukt ar piekabi ūdenī un no piekabes ielaist ezerā laivu, lielgabarīta ūdens transportu (kuteri, motorlaivu). | Ņemsim vērā nepieciešamību pēc laivu nolaišanas vietām, esam atvērti arī citiem priekšlikumiem! |
| Dabas aizsardzības pārvalde, Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize: | ||
| N.p.k. | Jautājums/ priekšlikums | Atbilde |
| 1. | Tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, kas deklarēti pie Rāznas, atļaut izmantot vizināšanu ar ūdenslēpēm, ūdenspūsli, ūdensmoci nosakot konkrētas vietas pie ezera (vairāk uz dziļumu vismaz 500 m un mazapdzīvotākās vietās, nevis pie pludmales krastiem, kur apgrozās liels skaits cilvēku). | Veicot grozījumus Ministru kabineta 2007. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 447 “Rāznas Nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi) ir paredzēts izveidot neitrālo zonu Rāznas ezerā, lai veicinātu ūdens sporta un aktīvās atpūtas attīstību – ezera daļas, kur atļauta pārvietošanās ar visa veida motorizēto ūdenstransportu (tajā skaitā ūdens motocikliem). |
| 2. | Atļaut tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, kuri deklarēti pie Rāznas ezera un reģistrēti VID datu bāzē, un maksā nodokļus, iznomāt laivas ar iekšdzinēju līdz pieciem zirgspēkiem (ZS) makšķerniekiem un tūristiem (vismaz trīs laivas, jo no tūristiem ir izrādīta liela interese makšķerēt Rāznas ezerā, bet ar airu laivu to nav iespējams izbaudīt un izdarīt pilnībā, jo ezers ir ļoti liels). | Priekšlikums iznomāt laivu ar iekšdedzes dzinēju līdz pieciem ZS makšķerniekiem un tūristiem tiks nodots ekspertiem vērtēšanai. Veicot grozījumus MK noteikumos, ierosināt iekļaut normu tūrisma pakalpojumu sniedzējiem noteikt prasību iesniegt informāciju par reģistrēšanos VID datu bāzē un nodokļu maksāšanu, lai būtu apliecinājums, ka tiešām tiek sniegti tūrisma pakalpojumi Rāznas ezerā. |
| 3. | Atļaut ziemā pa ezeru pārvietoties ar sniega moci ne tikai deklarētajiem iedzīvotājiem, bet arī tūristiem-makšķerniekiem (ja nepieciešams, tad ieviest maksu - nodevu), jo tiek izrādīta interese un uzskatām, ka sniega moča izmantošana uz ezera nerada piesārņojumu. Uzskatām, ka ienākošā nauda ļoti labi noderētu zivju pavairošanai. | Sniega motociklu izmantošana plašākam sabiedrības lokam ir rūpīgi izvērtējams jautājums, jo ziemas periodā bieži tiek saņemta informācija par eļļas plankumiem uz ledus, kas rodas no mehānisko transportlīdzekļu izmantošanas. Šis piesārņojums nonāk ezerā un var radīt negatīvu ietekmi uz ezera ekosistēmu. Šajā gadījumā ir piemērojams Vides aizsardzības likuma 3. panta pirmās daļas 4. punktā, kas paredz, ka jebkuras tādas darbības vai pasākuma sekas, kas var būtiski ietekmēt vidi, jāizvērtē pirms attiecīgās darbības vai pasākuma atļaušanas vai uzsākšanas. Darbība vai pasākums, kas var negatīvi ietekmēt vidi arī tad, ja ievērotas visas vides aizsardzības prasības, ir pieļaujams tikai tad, ja paredzamais pozitīvais rezultāts sabiedrībai kopumā pārsniedz attiecīgās darbības vai pasākuma nodarīto kaitējumu videi un sabiedrībai. Priekšlikums tiks nodots ekspertiem vērtēšanai, jo saņemti arī priekšlikumi aizliegt pārvietoties ar sniega motocikliem pa Rāznas ezeru. |
| 4. | Tūrisma pakalpojuma sniedzējiem, saņemot atļauju uz kuģošanas līdzekli ar iekšdedzes dzinēju un mehānisku transportlīdzekli, atļaut sniegt jebkādu tūrisma pakalpojumu, piemēram, makšķerēšanu, ūdensslēpes, piepūšamo pūsli, veikbordu utt. | Atbilde sniegta 1. punktā. Visa veida aktīvo pakalpojumu sniegšanai tiks izveidota neitrālā zona. |
| 5. | Izsniegt maksas licences atļaujas arī tūristiem, lai tie varētu pārvietoties pa Rāznu ar elektromotoru vai iekšdzinēju (līdz 10 ZS), jo tiem ir interese apskatīt salas un arī vēlme makšķerēt. iegūto naudu var novirzīt zivju pavairošanai. | Atbilde sniegta 1. punktā. Visa veida aktīvo pakalpojumu sniegšanai tiks izveidota neitrālā zona. Pārvietoties pa Rāznas ezeru ar elektromotoru nav aizliegts un ir atbalstāms. |
| 6. | Kādēļ uzņēmējiem, kas nodarbojas ar tūrismu un zveju un izmanto vienu un to pašu laivu ar iekšdedzes dzinēju, tiek izsniegtas divas atļaujas, jo faktiski ezerā atradīsies tikai viena laiva ar iekšdedzes dzinēju, bet pēc izsniegtajām atļaujām tās ir divas laivas. Līdz ar to mākslīgi tiek radīts izsniegto atļauju skaits. Tieši tāda pati situācija ir ar mehāniskiem transportlīdzekļiem ziemas periodā. | Noteicošais nav tikai kuģošanas līdzekļu skaits, bet arī to radītā slodze. Ja vieni un tie paši kuģošanas līdzekļi pārvietosies divreiz biežāk gan tūrisma pakalpojumu sniegšanai, gan rūpnieciskās zvejas veikšanai, to radītā slodze uz Rāznas ezera ekosistēmu būs daudz lielāka. Slodzes ietekmes vērtējuma pamatojums ir ietverts Vides aizsardzības likuma 3. panta pirmās daļas 4. punktā, kas paredz, ka jebkuras tādas darbības vai pasākuma sekas, kas var būtiski ietekmēt vidi, jāizvērtē pirms attiecīgās darbības vai pasākuma atļaušanas vai uzsākšanas. Darbība vai pasākums, kas var negatīvi ietekmēt vidi arī tad, ja ievērotas visas vides aizsardzības prasības, ir pieļaujams tikai tad, ja paredzamais pozitīvais rezultāts sabiedrībai kopumā pārsniedz attiecīgās darbības vai pasākuma nodarīto kaitējumu videi un sabiedrībai. |
| 7. | Atļaut tūrisma pakalpojuma sniedzējiem iznomāt kuģošanas līdzekli ar iekšdedzes dzinēju- tūrists pats varētu vadīt kuģošanas līdzekli ar iekšdedzes dzinēju un, piemēram, doties apskatīt ezeru, makšķerēt. Pašlaik tas ir aizliegts, kuģošanas līdzekli ar iekšdedzes dzinēju jāvada pašam tūrisma pakalpojuma sniedzējam. Atļaut tūrisma pakalpojuma sniedzējiem iepretim savam īpašumam 500 metru rādiusā izmantot, iznomāt ūdensmotociklu. | Atbilde sniegta 1. punktā. Visa veida aktīvo pakalpojumu sniegšanai tiks izveidota neitrālā zona. Papildus norādāms, ka MK noteikumu 8.2.4. apakšpunktā ietvertie nosacījumi ir vērsti uz to, lai ierobežotu pārvietošanos ar kuģošanas līdzekļiem, izmantojot iekšdedzes dzinēju, īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Atbilstoši MK noteikumu nosacījumiem ir noteiktas konkrētas personas – tūrisma pakalpojumu sniedzēji -, kam ir šādas pārvietošanās iespējas. Atļauja ir administratīvais akts. Administratīvā procesa likuma trešajā daļā minēts, ka administratīvais akts ir uz āru vērsts tiesību akts, ko iestāde izdod publisko tiesību jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības vai konstatējot faktisko situāciju. No minētā secināms, ka Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) atļaujas dotās tiesības pārvietoties Rāznas ezerā ar kuģošanas līdzekli, izmantojot iekšdedzes dzinēju, nav nododamas trešajām personām. |
| 8. | Tūrisma pakalpojuma sniedzējiem, saņemot atļauju uz kuģošanas līdzekli ar iekšdedzes dzinēju un mehānisku transportlīdzekli, atļaut pārvietoties visā Rāznas ezera teritorijā - neierobežojot līdzekļu jaudu. Tūrisma pakalpojuma sniedzējiem, saņemot atļauju uz kuģošanas līdzekli ar iekšdedzes dzinēju un mehānisku transportlīdzekli, atļaut sniegt jebkādu tūrisma pakalpojumu, piemēram, makšķerēšanu, ūdensslēpes, piepūšamo pūsli, veikbordu utt. Atļauja uz kuģošanas līdzekli ar iekšdedzes dzinēju un mehānisku transportlīdzekli izsniedzama uz neierobežotu laiku- pašlaik pēc trīs gadiem ir jāsaņem jauna atļauja, kas neļauj ilgtermiņā plānot uzņēmējdarbību, jo pastāv iespēja ka atļauja netiek pagarināta. | MK noteikumu 8.2.4. apakšpunkts, kas regulē tūrisma pakalpojumu sniegšanu Rāznas ezerā, neparedz jaudas ierobežojumu transportlīdzeklim, ar kuru tiek sniegti tūrisma pakalpojumu. Trīs gadu periods ir pietiekami ilgs laika posms, kas ļauj plānot uzņēmējdarbības aktivitātes. Atteikšanās no tūrisma pakalpojumu atļaujas sniegšanas derīguma termiņa radītu risku rasties negatīvai ietekmei uz Rāznas ezera ekosistēmu. MK noteikumu 4.1 punkts noteic, ka DAP, izsniedzot rakstisku atļauju vai saskaņojot noteikumos minētās darbības, izmanto dabas aizsardzības plānā minēto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem nacionālā parka teritorijā. IK pēc noteikta laika perioda tiek vērtēts (pētījumu, dabas skaitīšanas, monitoringu dati), kāds ir komersantu pieprasījums un kāda ir ekoloģiskā situācija ezerā. Ņemot vērā jaunāko situāciju, var lemt par pārvietošanās atļauju sniegšanu. |
| 9. | Rūpnieciskas zvejas uzņēmēji lielā daudzumā uzstāda tīklus. Makšķerniekiem un spiningotājiem tas ir ļoti traucējoši. Aizliedzot tīklu novietošanu līcī tiks samazināta traucējoša slodze uz ūdens biotopu, pavērsies dabiskā netraucētā zivis vairošanas iespēja. | Pašlaik MK noteikumu 3. pielikums nosaka Rāznas ezera daļas, kur aizliegta makšķerēšana no laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem laikposmā no 1. marta līdz 31. maijam. Šīs vietas ir Dukstigala un Zosnas līči. Veicot MK noteikumu grozījumus, iespējams izteikt priekšlikumu par pilnīgu rūpnieciskās zvejas aizliegumu Zosnas un Dukstigala līcī. |
| 10. | Visiem zvejniekiem, kas nodarbojas ar rūpniecisko komerciālo zveju Rāznas ezerā, tiek izsniegta atļauja pārvietoties visā Rāznas ezera teritorijā ar kuģošanas līdzekļiem izmantojot iekšdedzes dzinēju (bezledus periodā) un mehāniskiem transportlīdzekļiem (ledus periodā). Atļauja tiek izsniegta atbilstoši noslēgtajam līgumam ar pašvaldību - vienu reizi 5 gados. Kontrolējošām instancēm tiek uzrādīta zvejas licence- dokuments, kam zvejniekam vienmēr jābūt līdzi- tādejādi apliecinot tiesības pārvietoties Rāznas ezerā un tādejādi neņemt līdzi papildus Dabas aizsardzības pārvaldes izsniegto dokumentu. | MK noteikumu 8.1 punktā ir noteikts maksimāli pieļaujamais pārvietošanās atļauju skaits gan tūrisma pakalpojumu sniegšanai, gan rūpnieciskās zvejas veikšanai – 21 atļauja. Nosakot rūpnieciskās zvejas veicējiem piešķiramo pārvietošanās atļauju skaitu Rāznas ezerā, tiek piemērots Administratīvā procesa likuma 6. pantā noteiktais vienlīdzības princips, lai MK noteikumos norādītais pārvietošanās atļauju skaits Rāznas ezerā tiktu vienlīdzīgi sadalīts starp tūrisma pakalpojumu sniedzējiem un rūpnieciskās zvejas veicējiem. Zvejas licences saņemšana nenozīmē automātiski saņemtu atļauju pārvietoties ar iekšdedzes dzinēju, tāpēc tā ir jāuzrāda kontrolējošām iestādēm. |
| 11. | Ja nav iespējama Vada zveja, tad pašvaldībai/DAP kopā ar zvejniekiem vienoties, par karpveidīgo zivju nozveju, pretstatā zušu zvejai. Jo novērota vāja zvejas intensitāte vasaras periodā, kas vērsta vien uz zušu zveju. | Karpu dzimtas zveja ir atbalstāma, jo tas uzlabotu plēsīgo zivju izmērus, kā arī uzlabotos ūdens kvalitāte. |
| 12. | Kādēļ komerczvejniekiem, kas zveju veic kopā un izmanto vienu un to pašu iekšdedzes dzinēju, neļauj iesniegt kopīgu iesniegumu un saņemt vienu atļauju. Jo faktiski ezerā atradīsies tikai viena laiva ar iekšdedzes dzinēju, bet pēc izsniegtajām atļaujām tās ir divas laivas. Līdz ar to mākslīgi tiek radīts izsniegto atļauju skaits. Divus gadus atpakaļ vēl bija zvejniekiem atļauts apvienoties, bet jau pagājušajā gadā tas tika aizliegts no Dabas aizsardzības pārvaldes puses. Tieši tāda pat situācija ir ar mehāniskiem transportlīdzekļiem ziemas periodā. | Atļauju apvienošana ir uzskatāma par MK noteikumu 8.1 punktā noteiktās normas (noteikta atļauju skaita) apiešanu, tādā veidā radot 6. punkta atbildē norādīto slodzes palielināšanos uz ezeru. Tiesību normās dotos ierobežojumus, aprobežojumus vai izņēmumus nedrīkst interpretēt paplašināti. |
| 13. | Kur ir palikušas Rāznas zivis? Vada zveja aizliegta, kāpēc? Kopš aizlieguma zveja ir pasliktinājusies - tā uzskata makšķernieki. Zivis nekustās. Ezers netiek tīrīts, noķertās zivis jau ir ar dūņu aromātu? Būtu jāuzliek stingrāki limiti zivju nozvejai, vai tas ir iespējams? | Pārvalde 12.12.2019. nosūtīja Zemkopības ministrijai vēstuli Nr. 3.15/6328/2019-N “Par zivju resursiem un zvejas ierobežojumu noteikšanu Rāznas ezerā”, kurā tika lūgts veikt šādus grozījumus normatīvajā regulējumā, lai pamatojoties uz Zvejniecības likuma 16. panta pirmo daļu, Rāznas ezerā nodrošinātu zivju resursu saglabāšanu un aizsardzību: ieviest nozvejas kvotu rūpnieciskās zvejas veicējiem šādām zivju sugām: repsis, sīga un zutis; noteikt, ka aizliegts zvejot ar tīkliem no ledus brīvajā zvejas sezonā sestdienās, svētdienās un svētku dienās, izņemot gadījumus, ja saskaņā ar Zvejniecības likuma 12. pantu ir nepieciešams veikt zveju zinātniskai izpētei un zveju citos īpašos nolūkos; samazināt zivju tīklu limitu no 17175 metriem uz 5000 metriem (aprēķins veikts, pamatojoties uz Rāznas komersantu pieprasījumu). Priekšlikumi tika noraidīti. Par zvejas limitiem DAP vairākkārt ir vērsusies Rēzeknes novada pašvaldībā, jo saskaņā ar normatīvo regulējumu pašvaldība ir tiesīga ierosināt limita samazināšanu. |
| 14. | Rāznas ezerā ik pa laikam tiek ielaisti dažādu sugu zivju mazuļi. Taču zvejnieki un makšķernieki apgalvo, ka zivju nav. Varbūt arī daudzi tīklu kilometri tiek salaisti ezerā, lai tomēr nebūtu jāatgriežas krastā bez zivīm. Vai kaut kādā veidā tiek monitorēts Rāznā ielaisto zivju mazuļu skaits un domātais zivju resursu pieaugums, vai tas tiek salīdzināts ar citos ezeros, piemēram, Lubānā ielaisto mazuļu skaitu un zivju resursu pieaugumu? Vai ir izstrādāts vai tiek plānots izstrādāt Rāznas zivju resursu atjaunošanas plānu? | 2016. gadā Vides risinājumu institūts pētīja sugu sastāvu un daudzumu Rāznas ezerā. Visi rūpnieciskās zvejas veicēji savus nozvejas žurnālus iesniedz Valsts vides dienestam, kas tālāk informāciju nodod Zemkopības ministrijas attiecīgajam departamentam, bet statistiku par nozvejotajām zivīm apkopo BIOR. Zivju resursu monitorings un statistikas analīze ir zinātnisko institūtu kompetence. |
| 15. | Esot zvejniekam Rāznas ezerā ir konstatēti problemātiskie jautājumi: Kaut arī pēdējos 3-5 gados ir sākta niedrāju un meldrāju pļaušana ezera Rietumu krasta līnijā (Rēzeknes upes izteka-Strodi), bet kritiskā aizauguma masa kura fiziski nav caurbrienamā, joprojām ir palikusi. Līdz ar ko nārsta vietas zivīm atjaunojās maz. Pret bijušo atpūtas bāzi “Rebir” un Vilkakroga kapiem krasta līnija nav izbrienama. | 2021. gadā ir uzsākts projekts “Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai”, kura laikā Rāznas ezerā ir paredzēta niedru pļaušana un dūņu izņemšanas tajās piekrastes daļās (Tilīši, Strodi, Lipuški, Gineviči/Dvarči, Zosna), kur ir izveidojušās blīvākās niedru audzes un ir novērojama ezeru pārpurvošanās procesa sākšanās. Niedru aizauguma samazināšana veicinās atklātās ūdens virsmas laukuma palielināšanu, pastiprinās viļņošanās efektu, lai veidotu atklātas piekrastes zonas. Tas savukārt uzlabos gan Rāznas ezera dabas vērtību saglabāšanos (piem., veidojas ūdensputniem piemēroti atvērumi), gan uzlabos ainavas kvalitāti un paaugstinās Rāznas ezera pievilcību sabiedrības acīs. |
| 16. | Pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumu Nr. 447 „Rāznas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 16. punktu - Nacionālā parka teritorijā aizliegts ierīkot atkritumu poligonus, kā arī piesārņot un piegružot vidi ar atkritumiem un uzglabāt atkritumus tiem neparedzētās vietās. Diemžēl daudzviet atpūtnieki, makšķernieki piegružo Rāznas ezera krastu ar atkritumiem. Vai šī problēma vispār tiek kontrolēta? Iespējams, Dabas aizsardzības pārvalde varētu uzstādīt atkritumu konteinerus (un regulāri tos arī izvest) gar Rāznas ezeru, tādejādi stipri samazinot izmesto atkritumu daudzumu Rāznas ezera krastā. | Ņemot vērā, ka gan pludmales, gan krasta līnija daudzās vietās ir privātīpašums, tad DAP kontrolēšanas laikā fiksē piegružotās vietas un nosūta informāciju zemes īpašniekam. Atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu atbildīgas ir pašvaldība. DAP apsaimnieko savus izveidotos tūrisma objektus un popularizē kampaņu “Dabā ejot, ko atnesi, to aiznes”. |
| 17. | Kādēļ Dabas aizsardzības pārvaldes īpašums Tilīšos pie Rāznas netiek reklamēts kā cilvēkiem publiski pieejama vieta un priekšā uz ceļa ir barjera - vieta apbūvēta tauvas joslā tikai VIP personām. Vai teritorijas plānojumā tur ir paredzēta piekļuve visiem cilvēkiem? | Valstī ir trīs nekustamā īpašuma piederības veidi: valsts īpašums, pašvaldības īpašums un privātais īpašums. Atšķirībā no privātā īpašuma, apsaimniekojot valsts īpašumu, jāievēro Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums. Likuma 2. panta pirmā daļa noteic, ka publiska persona rīkojas ar saviem finanšu līdzekļiem un mantu likumīgi, tas ir, jebkura rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu atbilst paredzētajiem mērķiem un normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Īpašuma “Rāznas Tilīši” izmantošanas mērķis – darba bāze normatīvas aktos noteikto uzdevumu (kontrole, pārraudzība, ekspertīze, apsaimniekošana, dabas izglītība) veikšanai. |
| 18. | Dabas aizsardzības pārvalde jau sen apsaimnieko un pasniedz Rāznas ezeru kā savu lepnumu, bet lūdzu konkrētus ciparus un skaitu- cik zivju Dabas aizsardzības pārvalde ir ielaidusi Rāznas ezerā lepni saimniekojot jau no 2007. gada, cik peldvietas un visiem pieejamas vietas pie Rāznas ir izveidojusi. Sapirktās teiksim godīgi personīgas mantas un auto neinteresē, tie nekādu labumu Rāznai nedot. | DAP Latgales RA vienmēr ir popularizējusi Rāznas Nacionālo parku un Rāznas ezeru kā mūsu visu – Latgales – lepnumu. Ezera apsaimniekošana nav tikai zivju resursu papildināšana, un DAP ir ļoti daudz paveikusi, lai uzlabotu ezera ekoloģisko stāvokli. Zivju resursu pārvaldība ir pašvaldības kompetence un ir tikai loģiski, ka zivju resursus ar Zivju fonda atbalstu pavairo viena iestāde. Jautājuma daļa par peldvietām un pieejamību adresējama pašvaldībai, tā nav DAP funkcija. DAP norāda, ka saskaņā ar Iesnieguma likuma 7. panta 1. daļas 3. punktu iestāde ir tiesīga iesniegumu atstāt bez izskatīšanas, ja iesnieguma saturs ir klaji aizskarošs un izaicinošs. |
| 19. | IK “Vītolu mājas” ir tūrisma pakalpojuma sniedzējs, kas savu darbību veic īpašumā ar kadastra nr. 78720030022, kas atrodas iepretim Rāznas ezera Gineviču līcim (aptuveni 260 m Rāznas ezera krasta līnija), kā arī sadarbojas ar zemes īpašnieku blakus esošā īpašuma uzturēšanā - īpašums ar kadastra nr.78720030040 (aptuveni 290m Rāznas ezera krasta līnija). IK “Vītolu mājas” pamatpakalpojums ir izbraukumi ar kuģošanas līdzekļiem ar iekšdedzes dzinēju (laivu reģ.nr. LU5576, LV3458, LR3814, iekšdedzes dzinējs Tohatsu - jauda seši ZS un iekšdedzes dzinējs Tohatsu - jauda 40 ZS), ir iespēja piedāvāt pūsli, ūdensslēpes, veikbordu. Tāpat ir izveidota laivu nolaišanas vieta, telts vietas, labiekārtots krasts, izpļauti ūdensaugi, ir pārvietojama mājiņa. IK “Vītolu mājas” lūdz rast iespēju Rāznas Nacionālā parka individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos paredzēt un izveidot neitrālo zonu Rāznas ezera Gineviču līcī, līdzīgi kā neitrālā zona ir paredzēta piemēram iepretim tūrisma paklpojumu sniedzējiem “Rāznas līcis” un “Ezerkrasti”, kā arī citiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem Kaunatas pusē. Neitrālās zonas izveide Gineviču līcī: veicinātu vienmērīgāku kuģošanas līdzekļu slodzes sadalījumu Rāznas ezerā tūristiem, kas dodas no Maltas puses, būtu rasta iespēja tuvāk piekļūt neitrālajai zonai, līdz ar to tiktu veicināta tūristu piesaiste tūrisma pakalpojumu sniedzējiem tiktu radīta vienlīdzīga konkurences vide, neradot atsevišķiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem būtiski labvēlīgākus nosacījumus tūrisma attīstībai neitrālā zona dabā ir viegli nosakāma/ norobežojama. Rāznas ezera neitrālās zonas izveidi Gineviču līcī atbalsta arī vienīgās blakus esošās dzīvojamās mājas īpašnieki Gineviču līcī (īpašums ar kadastra nr.78720030011, aptuveni 200m Rāznas ezera krasta līnija). | Priekšlikums – Rāznas ezera Gineviču līci iekļaut neitrālajā zonā - tiks vērtēts MK noteikumu grozījumu procesā. |
| 20. | Atsaucoties uz Rēzeknes novada mājaslapā izsludināto aicinājumu, vēlos sniegt priekšlikumu par Rāznas ezera pieejamību un teritorijas attīstību. Esmu nekustamā īpašuma „Pūpolu mājas” Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Ginevičos īpašniece (kadastra nr. 78720030011), kura zemes teritorija ir Rāznas ezeram pieguļoša krasta līnija. Vairāku gadu laikā esmu ieguldījusi ievērojamus savus privātos līdzekļus pieguļošā Rāznas ezera krasta krūmāju izciršanas, niedru/ūdensaugu pļaušanas un dūņu attīrīšanas darbos, kur varētu tikt attīstīts tūrisma pakalpojumu klāsts, tai skaitā, noteiktas aktīvās izklaides ar motorizēto tehniku Rāznas ezera baseina Gineviču līcī (protams, ievērojot drošības pasākumus). Šobrīd Rāznas ezeram ir noteiktas tikai divas teritorijas, kurās ir iespēja ezerā attīstīt aktīvo izklaižu tūrismu un tās abas atrodas ezera pretējā pusē, t.i., Kaunatas un Čornajas pagastos, Mākoņkalna pagastā šādas zonas nav nevienas. Šis apstāklis būtiski ierobežo Makoņkalna pagastā atrodošos ezera dienvidu daļu padarīt aktīvā tūrisma pakalpojumiem un atpūtniekiem interesantāku. Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī to, ka tuvākajā laikā tiek plānoti grozījumi MK Rāznas nacionālā parka individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos, mans priekšlikums ir Rāznas ezera Gineviču līci iekļaut neitrālajā zonējumā. Paplašinot neitrālo zonējumu, Rāznas ezera teritorijas attīstība kļūtu ilgtspējīga un tas radītu vienlīdzīgus apstākļus starp tūrisma pakalpojumu sniedzējiem pretējos ezera krastos (ne tikai Kaunatas pusē) un Mākoņkalna pagasts nākotnē kļūtu vēl pievilcīgāks tūristiem. Rāznas ezera neitrālās zonas izveidi Gineviču līcī atbalsta arī mana nekustamā īpašuma blakus esošā IK “Vītolu mājas” (reģ.nr. 42402018477; kadastra nr. 78720030022) īpašnieki. | Priekšlikums – Rāznas ezera Gineviču līci iekļaut neitrālajā zonā - tiks vērtēts MK noteikumu grozījumu procesā. |
| 21. | Rāznas ezera tauvas joslā ir izvietotas 3 novērošanas kameras. Vai patiešām būvniecība ir veikta oficiāli? Zemē ir sarakti kabeļi, iebetonēti pamatīgi stabi, tauvas joslā neko tādu tak nedrīkst darīt!? Un ja kabeļi tiks sarauti, tagad iet ledus, krasti skalojas, var tak kāds arī iet bojā pārtrūkstot kabelim! | Dabas aizsardzības pārvalde ir uzstādījusi divas kameras. Mastu uzstādīšana veikta oficiāli, tie neatrodas aplūstošajā teritorijā (Rēzeknes novada teritoriālais plānojums: https://rezeknesnovads.lv/wp-content/uploads/2021/02/Makonkalna_pagasta_funkcionalais_zonejums.pdf). Kameras ir aprīkotas ar drošības sistēmu, kas elektrotīklu īssavienojuma gadījumā nostrādās automātiski. |
| Rēzeknes novada pašvaldības Būvvaldes vadītāja Inga Aleksandroviča: | ||
| N.p.k. | Jautājums/ priekšlikums | Atbilde |
| 1. | Rāznas ezera tauvas joslā ir izvietotas trīs novērošanas kameras. Vai patiešām būvniecība ir veikta oficiāli? Zemē ir sarakti kabeļi, iebetonēti pamatīgi stabi, tauvas joslā neko tādu taču nedrīkst darīt!? Un ja kabeļi tiks sarauti, tagad iet ledus, krasti skalojas, var tak kāds arī iet bojā pārtrūkstot kabelim! | Tauvas joslu definē Zvejniecības likums. Atbilstoši Zvejniecības likuma 1. pantam un 9. panta pirmajai daļai tauvas joslu nosaka ar zvejas tiesību izmantošanu vai kuģošanu un citām ar to saistītām darbībām gar ūdeņu krastiem. Tās platums - gar privāto ūdeņu krastiem - 4 metri; gar pārējo ūdeņu krastiem - 10 metru (9. panta devītās daļas 1. un 2. punkts). Jāņem vērā, ka Zvejniecības likums neizvirza aprobežojumus būvniecībā. Šādus aprobežojumus būvniecības gadījumā nosaka Aizsargjoslu likums. Šajā normatīvajā aktā ir noteikti aprobežojumi ūdensobjekta aizsargjoslā. Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas 5. punkta b apakšpunkts noteic, ka 10 metrus platā joslā papildus šīs daļas 1., 2., 3., 4. un 4.1 punktā minētajam aizliegts: būvēt un izvietot jebkādas ēkas un būves, tai skaitā nožogojumus (izņemot esošo būvju atjaunošanu; kultūras pieminekļu restaurāciju; transporta un elektronisko sakaru tīklu būvniecību, ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu, ūdens ņemšanas ietaišu un maģistrālo cauruļvadu būvniecību, enerģijas pārvades un sadales būvju būvniecību; peldvietu, celiņu, laivu un motorizēto ūdens transportlīdzekļu piestātņu būvniecību; valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu staciju un posteņu un citu stacionāru valsts nozīmes monitoringa punktu un posteņu būvniecību, kā arī krastu nostiprināšanu; ostu teritorijā esošo hidrotehnisko būvju, piestātņu, infrastruktūras, inženierkomunikācijas, kā arī citu ar ostu darbību saistītu būvju būvniecību; jahtu ostu un to darbības nodrošināšanai nepieciešamo būvju un infrastruktūras objektu būvniecību, kā arī šīs daļas 4. un 4.1 punktā minētajos gadījumos paredzēto teritorijas uzbēršanu). Speciālie būvnoteikumi nosaka nepieciešamo dokumentu kopumu, kas jāiesniedz, piemēram, elektronisko sakaru tīklu, enerģijas pārvades un sadales būvju, citu atsevišķi neklasificētu inženierbūvju būvniecības gadījumā – Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumi Nr.573 „Elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales būvju būvnoteikumi”, Ministru kabineta 2017.gada 9.maija noteikumi Nr.253 „Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi”, Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumi Nr.501 „Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas, būvniecības un uzraudzības kārtība”. Ievērojot jautājumā ietvertās informācijas daudzumu, pirmsšķietami var secināt, ka ir veikta patvaļīga būvniecība. Administratīvās lietas izskatīšanai nepieciešama detalizētāka informācija par zemes vienību, kurā veikta būvniecība, kā arī detalizētāka informācija par būvi. Tikai apsekojot zemes vienību, ir iespējams izdarīt izšķirošu secinājumu, vai būvvaldei ir jāpieņem lēmums par patvaļīgas būvniecības novēršanu (jānojauc vai jāiesniedz nepieciešamā dokumentācija) nekustamajā īpašumā. |
| 2. | Priekšlikums izstrādāt normatīvo regulējumu un likt saimniekiem sakārtot vai nojaukt savus īpašumus (tā saucamās vasarnīcas) Rāznas dabas parkā līdzīgi kā tas ir Rīgā, kur īpašniekiem nav izdevīgi turēt graustus. Rāznas dabas parkā ir skaista daba, bet starp Rēzekni un Kaunatu un tālāk uz Lipuškiem, tā ir degradēta teritorija, jo starp skaistām priedēm privātīpašumi - lielākoties vasarnīcas bez logiem, durvīm - baisi! | Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 158. punkts un 158.1. apakšpunkts nosaka, ka būve ir jāsakārto, jāveic tās konservācija vai jānojauc (atkarībā no konkrētiem apstākļiem), ja tās stāvoklis neatbilst Būvniecības likuma 9. pantā noteiktajām būtiskajām prasībām attiecībā uz būves lietošanas drošību, mehānisko stiprību un stabilitāti. Rēzeknes novadā ir spēkā normatīvie akti, kas izvirza prasības namu, to teritoriju un būvju uzturēšanai. 2020. gada 1. oktobra saistošie noteikumi Nr. 69 “Rēzeknes novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa” izvirza prasības ainaviski vērtīgo teritoriju (TIN5) uzturēšanā, kuru sarakstā ir iekļauta Rāznas ezera un tā apkārtnes augstvērtīgā ainavu telpa (520.1. apakšpunkts). Rēzeknes novada pašvaldības 2012. gada 5. aprīļa saistošo noteikumi Nr. 73 “Par nekustamo īpašumu uzturēšanu Rēzeknes novadā” nosaka kārtību namu un to teritoriju un būvju uzturēšanai Rēzeknes novada administratīvajā teritorijā, kā arī nosaka atbildību par šo saistošo noteikumu neievērošanu. Ievērojot minēto, nav nepieciešams izstrādāt citus normatīvos aktus par īpašumu uzturēšanu Rēzeknes novada administratīvajā teritorijā. Rēzeknes novada pašvaldības būvvalde vairākās administratīvajās lietās uzlika par pienākumu īpašniekiem/tiesiskajiem valdītājiem novērst atkāpes ēku uzturēšanā un noteikusi būves statusu (sagruvusi būve/cilvēku drošību apdraudoša ēka vai būve/ vidi degradējoša būve/ainavu bojājoša būve). Būvvalde turpinās veikt kontroli pār būvju uzturēšanas prasību ievērošanu. |
| Rēzeknes novada Tūrisma informācijas centra vadītāja Ligita Harčevska | ||
| N.p.k. | Jautājums/ priekšlikums | Atbilde |
| 1. | Ņemot vērā, ka tūristi, iegriežoties izzinot Kaunatas pagastu apvienības dabas objektus (Lielais Liepukalns, Mākoņkalns) vai apskates vietas, lielākā tiesā izmanto atpūtai un aktivitātēm Rāznas ezera krasta līniju tieši Čornajas, Kaunatas un Mākoņkalna pagastos. Bieži vien izskan pārmetumi par pieejamās informācijas trūkumu uz vietas: dabas objektu nosaukumu un aprakstu, pārvietošanās kartēm, pieejamiem pakalpojumiem, norādēm, bukletiem, u.tl. | Informācija par Rāznas ezera apkārtnē izmantojamiem tūrisma uzņēmumiem un pakalpojumiem tiek reklamēta gan drukātos materiālos, gan ar četru informācijas stendu palīdzību, izvietotiem tiešā Rāznas ezera un autoceļu Rēzekne – Dagda un Kaunata – Malta tuvumā, kā arī digitalizēti : www.rezeknesnovads.lv , latgale.travel.lv Un ik gadus, līdz šīm Covid laikam, tūrisma materiāli tika izplatīti arī ārzemju tūrisma izstādēs. Ik gadus, ik tūrisma uzņēmēju sapulcēs u citās tikšanās reizēs ir lūgts un atgādināts tūrisma uzņēmējiem, lai iegriežas Rēzeknes pilsētas vai Rēzeknes novada tūrisma informācijas centros un aizved uz savu uzņēmumu tūrisma materiālus gan par tuvāku apkārtni, gan tālāku. Tā izzinot pašiem, kas atrodas kaimiņos un arī lai varētu sniegt informāciju savu uzņēmumu apmeklētājiem. Jāatzīst, ka ir ļoti maz uzņēmēju, kas šo aicinājumu izmanto. Drukātajos materiālos ir ievietota informācija par visiem tūrisma uzņēmumiem šajā teritorijā. Materiāli saņemami tūrisma informācijas centrā un ir izplatīti visiem Latvijas Tūrisma informācijas centriem. Pie galvenajiem dabas un kultūrvēstures objektiem – Lielā Liepu kalns un Mākoņkalna ir izvietoti Dabas pārvaldes finansēti informatīvie stendi ar izsmeļošu informāciju gan par pašiem objektiem, gan Rāznas Nacionālo parku, kā arī tuvumā esošajiem apskates un tūrisma objektiem. Tālāk var skatīt sīkāku informāciju par reklāmmateriāliem. Informācija par Rāznas ezera apkārtnē izmantojamiem tūrisma uzņēmumiem un pakalpojumiem dabā redzama: 1.) Par Latvijas ekonomikas ministrijas finansējumu izgatavoti un uzstādīti divi stendi par Rāznas ezera apkārtnes tūrisma piedāvājumu: Lipuškos un pie pagrieziena uz Kaunatu autoceļa Rēzeknes – Dagda malā 2.) Par Rēzeknes novada līdzekļiem izgatavoti un uzstādīti divi stendi ar visu informāciju par Rēzeknes novada tūrisma piedāvājumu: Lūznavā un pie pagrieziena uz Kaunatu autoceļa Rēzeknes – Dagda malā Kā arī informācija par Rāznas ezera apkārtnes tūrisma piedāvājumu tiek izplatīta: A ) Drukātos materiālos par Rēzeknes novada pašvaldības finansējumu: 1.) Rēzeknes un Viļānu novadu, Rēzeknes pilsētas tūrisma ceļvedis trīs valodās - LV, RUS, ENG valodās 2.) Rāznas Nacionālā parka un tuvākās apkārtnes tūrisma ceļvedis četrās valodās - LV, LT, RUS, ENG valodās B) Drukātos materiālos, kurus izdot Latgales Tūrisma asociācija “Ezerzeme”: 1.) Latgales kartes četrās valodās - LV, RUS, ENG, DE 2.) Tūrisma brošūras četrās valodās - LV, RUS, ENG, DE C ) Drukātos materiālos par Ekonomikas ministrijas finansējumu: 1. ) Latgales kartes piecās valodās - LV, LT, RUS, ENG, DE D ) Drukātos materiālos par valsts finansējumu: 1. ) Latgales partnerību kopprojektā Velo brošūra Eiro velo 11 trīs valodās - LV, ENG, RUS |
| Rēzeknes reģionālā vides pārvalde, direktora vietniece, kontroles daļas vadītāja Rita Eiduka | ||
| N.p.k. | Jautājums/ priekšlikums | Atbilde |
| 1. | Lūgums vienkāršot dažāda veida saskaņojumus, kas saistīti ar saimn.darbību, jo pašlaik tiek prasīti saskaņojumi ar 3 institūcijām (VVD, RNP un Rēzeknes novada pašvaldība). jo uzskatām, ka pietiktu saskaņojuma tikai ar VVD, kas ir visaugstāk stāvoša institūcija. | Rāznas nacionālā parka likuma 3.panta pirmā daļā noteikts: Nacionālā parka aizsardzības un izmantošanas kārtību, pieļaujamās un aizliegtās darbības nosaka Rāznas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Lai mainītu paredzēto darbību saskaņošanas kārtību Rāznas nacionālā parkā, nepieciešams mainīt normatīvo aktu regulējumu. |
| 2. | Ja vēlamies, lai Rāznas ezerā būtu zivis, īpaši līdakas, ir jāveic dabisko ūdensteču ieteku vietu atjaunošana Rāznas ezerā. Tagad vietās kur ezerā ietek upītes un meliorācijas grāvji ezers daudzviet ir pilnīgi aizaudzis ir purvs, zivis nevar iekļūt šajā ūdenstecē, lai nārstotu. Šis darbs ir jāpaveic Dabas aizsardzības pārvaldei vai Rēzeknes novadam, jo neviens cits tur nevar rakt bez īpašām atļaujām un tam ir nepieciešama arī liela nauda. Tāpat ūdensteces būtu jāatjauno vismaz 100metru attālumā no ezera, jo tagad tās ir aizaugušas, ar bebru aizsprostiem- šeit vismaz būtu jāizdara tā lai zemes īpašnieki varētu rakt un tīrīt bez atļaujām un naudas tērēšanas atļaujas dabūšanai, bet domājams ka šis darbs pilnībā tomēr būtu jāizdara valsts iestādēm | Meliorācijas sistēmas būvniecību, ekspluatāciju , uzturēšanu reglamentē Meliorācijas likums. Likuma mērķis ir noteikts 2.pantā. 2.pants. Likuma mērķis ir nodrošināt tādu meliorācijas sistēmu pārvaldības mehānismu, kas veicina dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu, nodrošina iedzīvotāju drošībai un labklājībai, infrastruktūras attīstībai nepieciešamo ūdens režīmu, kā arī racionālu meliorācijas sistēmu būvniecību, ekspluatāciju, uzturēšanu un pārvaldību. Meliorācijas sistēmas būvniecību, uzturēšanu un ekspluatācijas nodrošināšanu nosaka: 19.pants. Valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu būvniecību, uzturēšanu un ekspluatāciju nodrošina valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”. 21.pants. Meliorācijas sistēmas valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts meži”, Valsts meža dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes valdījumā nodotajā valsts meža zemē ekspluatē un uztur attiecīgi valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts meži”, Valsts meža dienests un Dabas aizsardzības pārvalde, izņemot šā likuma 19.pantā noteikto. 22.pants. (1) Pašvaldības meliorācijas sistēmas būvniecību, ekspluatāciju un uzturēšanu nodrošina attiecīgā pašvaldība. (2) Ja pašvaldības meliorācijas sistēma atrodas divu vai vairāku pašvaldību administratīvajā teritorijā, to pienākums ir piedalīties pašvaldības meliorācijas sistēmas būvniecībā, ekspluatācijā un uzturēšanā. 22.1 pants. (1) Pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas būvniecību, ekspluatāciju un uzturēšanu nodrošina attiecīgās zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji. Pašvaldība var piedalīties pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas būvniecībā, ekspluatācijā un uzturēšanā. (2) Kārtību, kādā pašvaldība piedalās pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas būvniecībā, ekspluatācijā un uzturēšanā, kā arī kārtību, kādā pašvaldība piedalās pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksu segšanā, nosaka Ministru kabinets. 22.2 pants. (1) Pašvaldība pieņem lēmumu par pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas statusa piešķiršanu. Pirms lēmuma pieņemšanas pašvaldība saskaņo ar valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" koplietošanas meliorācijas sistēmas atrašanās vietu, meliorācijas kadastra apzīmējumus un garumu, kā arī noskaidro un izvērtē to zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju viedokli, kuru zemes vienību robežās atrodas koplietošanas meliorācijas sistēma. Pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību. (2) Pašvaldība saistošajos noteikumos var paredzēt papildu prasības attiecībā uz pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas ekspluatāciju un uzturēšanu un atbildību par minēto prasību pārkāpšanu. (3) Pašvaldība mēneša laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas statusa piešķiršanu, informē par to valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi". 23.pants. Koplietošanas meliorācijas sistēmu ekspluatē un uztur attiecīgās zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji. 24.pants. Viena īpašuma meliorācijas sistēmu ekspluatē un uztur attiecīgās zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. 25.pants. Ministru kabinets izdod meliorācijas sistēmas ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumus, izvirzot prasības, kas zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam jāievēro meliorācijas sistēmas izmantošanā, kopšanā un saglabāšanā. Lai mainītu likumdošanā noteikto meliorācijas sistēmu būvniecību, ekspluatāciju, uzturēšanu un pārvaldību, nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos. |
| 3. | Atļaut veikt ezera grunts tīrīšanu no ūdensaugiem, saknēm ar mehānisku līdzekli (pamatā traktortehniku) saņemot vienu bezmaksas atļauju no DAP vai VVD – nepiesaistot pašlaik trīs nepieciešamos maksas ekspertus. | Arī ūdensobjektu tīrīšanas un padziļināšanas kārtība noteikta Ministru kabineta 2006.gada 13.jūnija noteikumos Nr.475 “Virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtība”. Lai mainītu likumdošanā noteikto ūdensobjektu tīrīšanas un padziļināšanas kārtību, jāpieprasa izmaiņu veikšana šajos noteikumos. |
| Rēzeknes reģionālās vides pārvaldes Kontroles daļas Resursu kontroles sektora vadītājs Ivars Ružāns | ||
| N.p.k. | Jautājums/ priekšlikums | Atbilde |
| 1. | Iesakām biežāk kontrolēt nozvejoto zivju daudzumu makšķerniekiem | Paldies par Jūsu ieteikumu. Valsts vides dienests, veicot rūpnieciskās zvejas, kā arī makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumu ievērošanas kontroli, īpašu uzmanību pievērš tādu noteikumu pārkāpumu, kuri tieši ietekmē vai var ietekmēt zivju populāciju stāvokli un to dabisku atražošanos, atklāšanai. Pie šādiem būtiskiem Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumu nosacījumiem, kuriem inspekciju laikā tiek pievērsta īpaša Valsts vides dienesta inspektoru uzmanība, ir pieskaitāmi arī makšķernieku lomos paturamo zivju daudzums un lomos paturamo zivju izmērs. Valsts vides dienests pastāvīgi ikdienā veic Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens noteikumu ievērošanas kontroli iekšējos ūdeņos. Rūpnieciskās zvejas noteikumu, kā arī Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumu ievērošanas kontroli Rāznas nacionālā parka teritorijā esošajā Rāznas ezerā pašlaik veic Dabas aizsardzības pārvalde. |
| N.p.k. | Jautājums/ priekšlikums | Atbilde |
| 1. | Apkārt Rāznai nemaz nevar tikt, jo ceļa posms no Čornajas pagasta uz Lūznavas pagastu nav izbraucams. Vai tiešām vienam no lielākajiem Rēzeknes novada dabas tūrisma objektiem dažus simtus metru nevarētu sakārtot, salīdzinājumam Lubāns un Rāzna? | Paredzēts attīstīt velomaršrutu pa pašvaldības ceļu no viesu mājas “Zīdu kolns” puses virzienā uz Zosnu. Pašvaldība risina arī jautājumu par maršruta posmu starp pašvaldības ceļu Lūznavas pagastā un ceļu Čornajas pagastā, lai nodrošinātu tā nepārtrauktību. Lubāna ezeru ietver dambis, kura uzturēšanu labā kārtībā nodrošina valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustāmie īpašumi”. |
| 2. | Ceļu infrastruktūra ap Rāznu bēdīgā stāvoklī, vai nav iespējams mazināt putekļu daudzumu (velobraucēji, aktīvie tūristi, skrējēji) labprāt izmanto šos maršrutus un bauda ainaviskos skatus. | Pašvaldība vairākkārt ir aicinājusi VAS “Latvijas Valsts ceļi” iekļaut prioritārajos remontdarbu objektos valsts ceļus, kas ir nozīmīgi saimnieciskās darbības, tai skaitā tūrisma nozares attīstībai Rāznas ezera tuvumā. |
| 3. | Lūdzu samazināt licenšu skaitu rūpnieciskai nozvejai, jo ļoti maz zivju palicis. Parastie makšķernieki un iedzīvotāji, kam ir licence, ķert zivis savām vajadzībām maz ko var noķert, jo visas lielās zivis izķer lielie rūpnieki. | Zivju resursu izmantošana tiek veikta atbilstoši Rāznas ezera zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumiem un, izmantojot zvejas rīku limitus, kuru apjomu nosaka Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumi Nr. 796 “Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos”. |
| 4. | Lūdzu izskatīt jautājumu par zemūdens medību ieviešanu Rāznas ezerā un, izstrādājot Rāznas ezera izmantošanas noteikumus, iekļaut arī zemūdens medību iespējas. | 2021. gadā sadarbībā ar valsts institūcijām un sabiedrību izveidosim Rāznas ezera padomi, kuras pamatuzdevums būs risināt jautājumus, lai sabalansētu vides un saimnieciskās darbības intereses, tai skaitā sniegt vērtējumu par zemūdens medību organizēšanu ezerā. |
| 5. | Cilvēki izsenis centās apmesties uz dzīvi ezeru tuvumā to ūdeņu un zivju dēļ. Laikam ejot, ezera zivis pamazām zaudē izšķirošo vietu vietējo cilvēku ēdienkartē, jo vecie zvejnieki pārstāj zvejot, bet jaunie cilvēki pamet mājas un dodas uz pilsētām. Ja kāds tomēr pa retam arī gribētu zvejot ar murdu vai tīklu, tam jānoslēdz līgums par zvejas tiesībām, bet dodoties zvejā, līdzi jāņem laivas atslēga un airi, personu apliecinošs dokuments, mērlenta, svari, zvejas žurnāls, pildspalva... Ja tīklā iekļuvusi aizsargājamas sugas zivs, tā jalaiž atpakaļ ūdenī pat tad, ja uz tīkla izcelšanas brīdi tā vairs nav dzīva. Lai iegūtu vienkāršu prieku par noķertu zivi, jāizpilda tik daudz nosacījumu… Rēzeknes pilsētas pašvaldība saviem iedzīvotājiem piešķir vairākus atvieglojumus, piemēram, rēzeknieša kartes veidā. Tā dod iespēju apmeklēt dažādus pasākumus par zemāku samaksu, bērniem bezmaksas braukšanu pilsēta satiksmes transportā u.c. Būtu labi, ja katram, kas deklarējis dzīves vietu un faktiski dzīvo pie Rāznas, būtu pašvaldības piešķirtas tiesības zvejot, piemēram, ar 2 murdiem vai tīkliem 100 m garumā. Tie ir daži vīri, kurus inspektori var pazīt personīgi. | Kārtību, kādā publiskās ūdenstilpēs organizē rūpniecisko zveju pašpatēriņam nosaka Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumi Nr. 295 “Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos”, kā arī Zvejniecības likums. Rāznas ezerā no kopējā zvejas rīku limita apjoma pieci procenti tiek sadalīti pašpatēriņa zvejas pretendentiem. Pašvaldība ir noteikusi kārtību, kādā tiek noteikts prioritārais pašpatēriņa rūpnieciskās zvejas pretendentu loks. Visaugstākā prioritāte tiek noteikta pretendentiem, kuriem pieder nekustamais īpašums pie ezera un to dzīves vieta ir deklarēta šajā īpašumā. 2021. gadā ir piešķirtas 28 pašpatēriņa rūpnieciskās zvejas atļaujas. Atbilstoši MK noteikumiem, pašvaldībai ir tiesības piešķirt pašpatēriņa rūpnieciskajai zvejai vienam pretendentam vienu murdu. |
| 6. | Dot atļauju jeb piedāvāt vienas dienas maksas licenci, izmantojot savu motorlaivu un iekasēto naudu novirzīt zivju pavairošanai Rāznas ezerā. Atļaut arī zemūdens makšķerēšanu ar maksas licenci. | Motorlaivu izmantošana Rāznas ezerā ir noteikta Rāznas Nacionālā parka individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos. Tikai veicot to grozījumus, var noteikt citu kārtību. |
| 7. | Kāds ir pašvaldības viedoklis - vai visiem komerczvejniekiem ir izsniedzamas atļaujas uz rūpnieciskās komerciālās zvejas veikšanu, izmantojot iekšdedzes dzinēju un mehānisko transportlīdzekli. Vai ir nosakāmi kādi kritēriji? | Motorlaivu izmantošana, veicot rūpniecisko komerczveju, ir objektīvi nepieciešama. |
| 8. | Vai ir iespējams Rāznas ūdens līmeni nosēdināt tā, kā tas ir bijis vēsturiski, jo mākslīgi palielinot ūdens līmeni Rāznā, tiek appludināti nekustamie īpašumi, tiek izskaloti krasti. Kādā veidā un par kādiem līdzekļiem veikt šo krastu nostiprināšanu un vai vispār to var darīt? | Rāznas ezera līmeņa regulēšana jāveic atbilstoši “Rāznas ezera ekspluatācijas noteikumiem”, kuros ir fiksēts ezera līmeņa dispečergrafiks. Protams, pastāv viedoklis atjaunot vēsturisko Rēzeknes upes tecējumu, demontējot šķēršļus, gan meniķa dēļus, gan akmeņu krāvumu pie pienotavas. Tikai veicot šādu darbību ietekmes uz vidi izvērtējumu, varētu lemt par reālām darbībām. |
| Rēzeknes novada pašvaldības Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Anna Jaundzema | ||
| N.p.k. | Jautājums/ priekšlikums | Atbilde |
| 1. | Sadarboties ar vietējiem uzņēmējiem (gan mutiski, gan apciemojot tos), un realizēt, piedāvāt un sadarboties dažāda veida projektos. Sniegt vai veidot konkursus finansējuma iegūšanai arī mazākiem ieguldījumiem (galdiņu novietošana, rotaļu laukumi, laipas u.c.). P.S. Šobrīd nevaram saprast, kas īstenībā ir saimnieks Rāznas ezeram - Rāznas nacionālais parks vai Rēzeknes novada pašvaldība. | Finansējums Rēzeknes novada pašvaldībai ir paredzēts un tiek izsludināts jau vairākus gadus. Katru gadu tiek atbalstīti aptuveni 13-17 uzņēmumi. Šī gada finansējumam iespējams pieteikties līdz 15.04.2021. Informācija ir pieejama šeit: https://rezeknesnovads.lv/izsludinats-2021-gada-projektu-konkurss-uznemejdarbibas-uzsaksanai-un-attistibai-rezeknes-novada/ |
| 2. | Nepieciešama publiskas laivu piestātnes izveide/sakārtošana ezera Rietumu krastā. | Pašvaldība drīkst veikt teritorijas labiekārtošanu un kopšanu pašvaldībai piederošajos īpašumos. Par privāto teritoriju uzkopšanu un labiekārtošanu atbild īpašnieks. Šobrīd ir labiekārtotas gandrīz visas pašvaldības teritorijas, kurām ir piekļuve, un kur ir iespējama labiekārtošana (piemēram, izņemot zemi zem ceļiem). |
| 3. | Trūkst izbūvētu transporta stāvvietu, ūdens laivu nolaišanas vietu ar iespēju autotransportam droši iebraukt ar piekabi ūdenī un no piekabes ielaist ezerā laivu, lielgabarīta ūdens transportu (kuteri, motorlaivu). | Ņemsim vērā nepieciešamību pēc laivu nolaišanas vietām, esam atvērti arī citiem priekšlikumiem! |
| Dabas aizsardzības pārvalde, Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize | ||
| N.p.k. | Jautājums/ priekšlikums | Atbilde |
| 1. | Tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, kas deklarēti pie Rāznas, atļaut izmantot vizināšanu ar ūdenslēpēm, ūdenspūsli, ūdensmoci nosakot konkrētas vietas pie ezera (vairāk uz dziļumu vismaz 500 m un mazapdzīvotākās vietās, nevis pie pludmales krastiem, kur apgrozās liels skaits cilvēku). | Veicot grozījumus Ministru kabineta 2007. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 447 “Rāznas Nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi) ir paredzēts izveidot neitrālo zonu Rāznas ezerā, lai veicinātu ūdens sporta un aktīvās atpūtas attīstību – ezera daļas, kur atļauta pārvietošanās ar visa veida motorizēto ūdenstransportu (tajā skaitā ūdens motocikliem). |
| 2. | Atļaut tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, kuri deklarēti pie Rāznas ezera un reģistrēti VID datu bāzē, un maksā nodokļus, iznomāt laivas ar iekšdzinēju līdz pieciem zirgspēkiem (ZS) makšķerniekiem un tūristiem (vismaz trīs laivas, jo no tūristiem ir izrādīta liela interese makšķerēt Rāznas ezerā, bet ar airu laivu to nav iespējams izbaudīt un izdarīt pilnībā, jo ezers ir ļoti liels). | Priekšlikums iznomāt laivu ar iekšdedzes dzinēju līdz pieciem ZS makšķerniekiem un tūristiem tiks nodots ekspertiem vērtēšanai. Veicot grozījumus MK noteikumos, ierosināt iekļaut normu tūrisma pakalpojumu sniedzējiem noteikt prasību iesniegt informāciju par reģistrēšanos VID datu bāzē un nodokļu maksāšanu, lai būtu apliecinājums, ka tiešām tiek sniegti tūrisma pakalpojumi Rāznas ezerā. |
| 3. | Atļaut ziemā pa ezeru pārvietoties ar sniega moci ne tikai deklarētajiem iedzīvotājiem, bet arī tūristiem-makšķerniekiem (ja nepieciešams, tad ieviest maksu - nodevu), jo tiek izrādīta interese un uzskatām, ka sniega moča izmantošana uz ezera nerada piesārņojumu. Uzskatām, ka ienākošā nauda ļoti labi noderētu zivju pavairošanai. | Sniega motociklu izmantošana plašākam sabiedrības lokam ir rūpīgi izvērtējams jautājums, jo ziemas periodā bieži tiek saņemta informācija par eļļas plankumiem uz ledus, kas rodas no mehānisko transportlīdzekļu izmantošanas. Šis piesārņojums nonāk ezerā un var radīt negatīvu ietekmi uz ezera ekosistēmu. Šajā gadījumā ir piemērojams Vides aizsardzības likuma 3. panta pirmās daļas 4. punktā, kas paredz, ka jebkuras tādas darbības vai pasākuma sekas, kas var būtiski ietekmēt vidi, jāizvērtē pirms attiecīgās darbības vai pasākuma atļaušanas vai uzsākšanas. Darbība vai pasākums, kas var negatīvi ietekmēt vidi arī tad, ja ievērotas visas vides aizsardzības prasības, ir pieļaujams tikai tad, ja paredzamais pozitīvais rezultāts sabiedrībai kopumā pārsniedz attiecīgās darbības vai pasākuma nodarīto kaitējumu videi un sabiedrībai. Priekšlikums tiks nodots ekspertiem vērtēšanai, jo saņemti arī priekšlikumi aizliegt pārvietoties ar sniega motocikliem pa Rāznas ezeru. |
| 4. | Tūrisma pakalpojuma sniedzējiem, saņemot atļauju uz kuģošanas līdzekli ar iekšdedzes dzinēju un mehānisku transportlīdzekli, atļaut sniegt jebkādu tūrisma pakalpojumu, piemēram, makšķerēšanu, ūdensslēpes, piepūšamo pūsli, veikbordu utt. | Atbilde sniegta 1. punktā. Visa veida aktīvo pakalpojumu sniegšanai tiks izveidota neitrālā zona. |
| 5. | Izsniegt maksas licences atļaujas arī tūristiem, lai tie varētu pārvietoties pa Rāznu ar elektromotoru vai iekšdzinēju (līdz 10 ZS), jo tiem ir interese apskatīt salas un arī vēlme makšķerēt. iegūto naudu var novirzīt zivju pavairošanai. | Atbilde sniegta 1. punktā. Visa veida aktīvo pakalpojumu sniegšanai tiks izveidota neitrālā zona. Pārvietoties pa Rāznas ezeru ar elektromotoru nav aizliegts un ir atbalstāms. |
| 6. | Kādēļ uzņēmējiem, kas nodarbojas ar tūrismu un zveju un izmanto vienu un to pašu laivu ar iekšdedzes dzinēju, tiek izsniegtas divas atļaujas, jo faktiski ezerā atradīsies tikai viena laiva ar iekšdedzes dzinēju, bet pēc izsniegtajām atļaujām tās ir divas laivas. Līdz ar to mākslīgi tiek radīts izsniegto atļauju skaits. Tieši tāda pati situācija ir ar mehāniskiem transportlīdzekļiem ziemas periodā. | Noteicošais nav tikai kuģošanas līdzekļu skaits, bet arī to radītā slodze. Ja vieni un tie paši kuģošanas līdzekļi pārvietosies divreiz biežāk gan tūrisma pakalpojumu sniegšanai, gan rūpnieciskās zvejas veikšanai, to radītā slodze uz Rāznas ezera ekosistēmu būs daudz lielāka. Slodzes ietekmes vērtējuma pamatojums ir ietverts Vides aizsardzības likuma 3. panta pirmās daļas 4. punktā, kas paredz, ka jebkuras tādas darbības vai pasākuma sekas, kas var būtiski ietekmēt vidi, jāizvērtē pirms attiecīgās darbības vai pasākuma atļaušanas vai uzsākšanas. Darbība vai pasākums, kas var negatīvi ietekmēt vidi arī tad, ja ievērotas visas vides aizsardzības prasības, ir pieļaujams tikai tad, ja paredzamais pozitīvais rezultāts sabiedrībai kopumā pārsniedz attiecīgās darbības vai pasākuma nodarīto kaitējumu videi un sabiedrībai. |
| 7. | Atļaut tūrisma pakalpojuma sniedzējiem iznomāt kuģošanas līdzekli ar iekšdedzes dzinēju- tūrists pats varētu vadīt kuģošanas līdzekli ar iekšdedzes dzinēju un, piemēram, doties apskatīt ezeru, makšķerēt. Pašlaik tas ir aizliegts, kuģošanas līdzekli ar iekšdedzes dzinēju jāvada pašam tūrisma pakalpojuma sniedzējam. Atļaut tūrisma pakalpojuma sniedzējiem iepretim savam īpašumam 500 metru rādiusā izmantot, iznomāt ūdensmotociklu. | Atbilde sniegta 1. punktā. Visa veida aktīvo pakalpojumu sniegšanai tiks izveidota neitrālā zona. Papildus norādāms, ka MK noteikumu 8.2.4. apakšpunktā ietvertie nosacījumi ir vērsti uz to, lai ierobežotu pārvietošanos ar kuģošanas līdzekļiem, izmantojot iekšdedzes dzinēju, īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Atbilstoši MK noteikumu nosacījumiem ir noteiktas konkrētas personas – tūrisma pakalpojumu sniedzēji -, kam ir šādas pārvietošanās iespējas. Atļauja ir administratīvais akts. Administratīvā procesa likuma trešajā daļā minēts, ka administratīvais akts ir uz āru vērsts tiesību akts, ko iestāde izdod publisko tiesību jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības vai konstatējot faktisko situāciju. No minētā secināms, ka Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) atļaujas dotās tiesības pārvietoties Rāznas ezerā ar kuģošanas līdzekli, izmantojot iekšdedzes dzinēju, nav nododamas trešajām personām. |
| 8. | Tūrisma pakalpojuma sniedzējiem, saņemot atļauju uz kuģošanas līdzekli ar iekšdedzes dzinēju un mehānisku transportlīdzekli, atļaut pārvietoties visā Rāznas ezera teritorijā - neierobežojot līdzekļu jaudu. Tūrisma pakalpojuma sniedzējiem, saņemot atļauju uz kuģošanas līdzekli ar iekšdedzes dzinēju un mehānisku transportlīdzekli, atļaut sniegt jebkādu tūrisma pakalpojumu, piemēram, makšķerēšanu, ūdensslēpes, piepūšamo pūsli, veikbordu utt. Atļauja uz kuģošanas līdzekli ar iekšdedzes dzinēju un mehānisku transportlīdzekli izsniedzama uz neierobežotu laiku- pašlaik pēc trīs gadiem ir jāsaņem jauna atļauja, kas neļauj ilgtermiņā plānot uzņēmējdarbību, jo pastāv iespēja ka atļauja netiek pagarināta. | MK noteikumu 8.2.4. apakšpunkts, kas regulē tūrisma pakalpojumu sniegšanu Rāznas ezerā, neparedz jaudas ierobežojumu transportlīdzeklim, ar kuru tiek sniegti tūrisma pakalpojumu. Trīs gadu periods ir pietiekami ilgs laika posms, kas ļauj plānot uzņēmējdarbības aktivitātes. Atteikšanās no tūrisma pakalpojumu atļaujas sniegšanas derīguma termiņa radītu risku rasties negatīvai ietekmei uz Rāznas ezera ekosistēmu. MK noteikumu 4.1 punkts noteic, ka DAP, izsniedzot rakstisku atļauju vai saskaņojot noteikumos minētās darbības, izmanto dabas aizsardzības plānā minēto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem nacionālā parka teritorijā. IK pēc noteikta laika perioda tiek vērtēts (pētījumu, dabas skaitīšanas, monitoringu dati), kāds ir komersantu pieprasījums un kāda ir ekoloģiskā situācija ezerā. Ņemot vērā jaunāko situāciju, var lemt par pārvietošanās atļauju sniegšanu. |
| 9. | Rūpnieciskas zvejas uzņēmēji lielā daudzumā uzstāda tīklus. Makšķerniekiem un spiningotājiem tas ir ļoti traucējoši. Aizliedzot tīklu novietošanu līcī tiks samazināta traucējoša slodze uz ūdens biotopu, pavērsies dabiskā netraucētā zivis vairošanas iespēja. | Pašlaik MK noteikumu 3. pielikums nosaka Rāznas ezera daļas, kur aizliegta makšķerēšana no laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem laikposmā no 1. marta līdz 31. maijam. Šīs vietas ir Dukstigala un Zosnas līči. Veicot MK noteikumu grozījumus, iespējams izteikt priekšlikumu par pilnīgu rūpnieciskās zvejas aizliegumu Zosnas un Dukstigala līcī. |
| 10. | Visiem zvejniekiem, kas nodarbojas ar rūpniecisko komerciālo zveju Rāznas ezerā, tiek izsniegta atļauja pārvietoties visā Rāznas ezera teritorijā ar kuģošanas līdzekļiem izmantojot iekšdedzes dzinēju (bezledus periodā) un mehāniskiem transportlīdzekļiem (ledus periodā). Atļauja tiek izsniegta atbilstoši noslēgtajam līgumam ar pašvaldību - vienu reizi 5 gados. Kontrolējošām instancēm tiek uzrādīta zvejas licence- dokuments, kam zvejniekam vienmēr jābūt līdzi- tādejādi apliecinot tiesības pārvietoties Rāznas ezerā un tādejādi neņemt līdzi papildus Dabas aizsardzības pārvaldes izsniegto dokumentu. | MK noteikumu 8.1 punktā ir noteikts maksimāli pieļaujamais pārvietošanās atļauju skaits gan tūrisma pakalpojumu sniegšanai, gan rūpnieciskās zvejas veikšanai – 21 atļauja. Nosakot rūpnieciskās zvejas veicējiem piešķiramo pārvietošanās atļauju skaitu Rāznas ezerā, tiek piemērots Administratīvā procesa likuma 6. pantā noteiktais vienlīdzības princips, lai MK noteikumos norādītais pārvietošanās atļauju skaits Rāznas ezerā tiktu vienlīdzīgi sadalīts starp tūrisma pakalpojumu sniedzējiem un rūpnieciskās zvejas veicējiem. Zvejas licences saņemšana nenozīmē automātiski saņemtu atļauju pārvietoties ar iekšdedzes dzinēju, tāpēc tā ir jāuzrāda kontrolējošām iestādēm. |
| 11. | Ja nav iespējama Vada zveja, tad pašvaldībai/DAP kopā ar zvejniekiem vienoties, par karpveidīgo zivju nozveju, pretstatā zušu zvejai. Jo novērota vāja zvejas intensitāte vasaras periodā, kas vērsta vien uz zušu zveju. | Karpu dzimtas zveja ir atbalstāma, jo tas uzlabotu plēsīgo zivju izmērus, kā arī uzlabotos ūdens kvalitāte. |
| 12. | Kādēļ komerczvejniekiem, kas zveju veic kopā un izmanto vienu un to pašu iekšdedzes dzinēju, neļauj iesniegt kopīgu iesniegumu un saņemt vienu atļauju. Jo faktiski ezerā atradīsies tikai viena laiva ar iekšdedzes dzinēju, bet pēc izsniegtajām atļaujām tās ir divas laivas. Līdz ar to mākslīgi tiek radīts izsniegto atļauju skaits. Divus gadus atpakaļ vēl bija zvejniekiem atļauts apvienoties, bet jau pagājušajā gadā tas tika aizliegts no Dabas aizsardzības pārvaldes puses. Tieši tāda pat situācija ir ar mehāniskiem transportlīdzekļiem ziemas periodā. | Atļauju apvienošana ir uzskatāma par MK noteikumu 8.1 punktā noteiktās normas (noteikta atļauju skaita) apiešanu, tādā veidā radot 6. punkta atbildē norādīto slodzes palielināšanos uz ezeru. Tiesību normās dotos ierobežojumus, aprobežojumus vai izņēmumus nedrīkst interpretēt paplašināti. |
| 13. | Kur ir palikušas Rāznas zivis? Vada zveja aizliegta, kāpēc? Kopš aizlieguma zveja ir pasliktinājusies - tā uzskata makšķernieki. Zivis nekustās. Ezers netiek tīrīts, noķertās zivis jau ir ar dūņu aromātu? Būtu jāuzliek stingrāki limiti zivju nozvejai, vai tas ir iespējams? | Pārvalde 12.12.2019. nosūtīja Zemkopības ministrijai vēstuli Nr. 3.15/6328/2019-N “Par zivju resursiem un zvejas ierobežojumu noteikšanu Rāznas ezerā”, kurā tika lūgts veikt šādus grozījumus normatīvajā regulējumā, lai pamatojoties uz Zvejniecības likuma 16. panta pirmo daļu, Rāznas ezerā nodrošinātu zivju resursu saglabāšanu un aizsardzību: ieviest nozvejas kvotu rūpnieciskās zvejas veicējiem šādām zivju sugām: repsis, sīga un zutis; noteikt, ka aizliegts zvejot ar tīkliem no ledus brīvajā zvejas sezonā sestdienās, svētdienās un svētku dienās, izņemot gadījumus, ja saskaņā ar Zvejniecības likuma 12. pantu ir nepieciešams veikt zveju zinātniskai izpētei un zveju citos īpašos nolūkos; samazināt zivju tīklu limitu no 17175 metriem uz 5000 metriem (aprēķins veikts, pamatojoties uz Rāznas komersantu pieprasījumu). Priekšlikumi tika noraidīti. Par zvejas limitiem DAP vairākkārt ir vērsusies Rēzeknes novada pašvaldībā, jo saskaņā ar normatīvo regulējumu pašvaldība ir tiesīga ierosināt limita samazināšanu. |
| 14. | Rāznas ezerā ik pa laikam tiek ielaisti dažādu sugu zivju mazuļi. Taču zvejnieki un makšķernieki apgalvo, ka zivju nav. Varbūt arī daudzi tīklu kilometri tiek salaisti ezerā, lai tomēr nebūtu jāatgriežas krastā bez zivīm. Vai kaut kādā veidā tiek monitorēts Rāznā ielaisto zivju mazuļu skaits un domātais zivju resursu pieaugums, vai tas tiek salīdzināts ar citos ezeros, piemēram, Lubānā ielaisto mazuļu skaitu un zivju resursu pieaugumu? Vai ir izstrādāts vai tiek plānots izstrādāt Rāznas zivju resursu atjaunošanas plānu? | 2016. gadā Vides risinājumu institūts pētīja sugu sastāvu un daudzumu Rāznas ezerā. Visi rūpnieciskās zvejas veicēji savus nozvejas žurnālus iesniedz Valsts vides dienestam, kas tālāk informāciju nodod Zemkopības ministrijas attiecīgajam departamentam, bet statistiku par nozvejotajām zivīm apkopo BIOR. Zivju resursu monitorings un statistikas analīze ir zinātnisko institūtu kompetence. |
| 15. | Esot zvejniekam Rāznas ezerā ir konstatēti problemātiskie jautājumi: Kaut arī pēdējos 3-5 gados ir sākta niedrāju un meldrāju pļaušana ezera Rietumu krasta līnijā (Rēzeknes upes izteka-Strodi), bet kritiskā aizauguma masa kura fiziski nav caurbrienamā, joprojām ir palikusi. Līdz ar ko nārsta vietas zivīm atjaunojās maz. Pret bijušo atpūtas bāzi “Rebir” un Vilkakroga kapiem krasta līnija nav izbrienama. | 2021. gadā ir uzsākts projekts “Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai”, kura laikā Rāznas ezerā ir paredzēta niedru pļaušana un dūņu izņemšanas tajās piekrastes daļās (Tilīši, Strodi, Lipuški, Gineviči/Dvarči, Zosna), kur ir izveidojušās blīvākās niedru audzes un ir novērojama ezeru pārpurvošanās procesa sākšanās. Niedru aizauguma samazināšana veicinās atklātās ūdens virsmas laukuma palielināšanu, pastiprinās viļņošanās efektu, lai veidotu atklātas piekrastes zonas. Tas savukārt uzlabos gan Rāznas ezera dabas vērtību saglabāšanos (piem., veidojas ūdensputniem piemēroti atvērumi), gan uzlabos ainavas kvalitāti un paaugstinās Rāznas ezera pievilcību sabiedrības acīs. |
| 16. | Pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumu Nr. 447 „Rāznas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 16. punktu - Nacionālā parka teritorijā aizliegts ierīkot atkritumu poligonus, kā arī piesārņot un piegružot vidi ar atkritumiem un uzglabāt atkritumus tiem neparedzētās vietās. Diemžēl daudzviet atpūtnieki, makšķernieki piegružo Rāznas ezera krastu ar atkritumiem. Vai šī problēma vispār tiek kontrolēta? Iespējams, Dabas aizsardzības pārvalde varētu uzstādīt atkritumu konteinerus (un regulāri tos arī izvest) gar Rāznas ezeru, tādejādi stipri samazinot izmesto atkritumu daudzumu Rāznas ezera krastā. | Ņemot vērā, ka gan pludmales, gan krasta līnija daudzās vietās ir privātīpašums, tad DAP kontrolēšanas laikā fiksē piegružotās vietas un nosūta informāciju zemes īpašniekam. Atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu atbildīgas ir pašvaldība. DAP apsaimnieko savus izveidotos tūrisma objektus un popularizē kampaņu “Dabā ejot, ko atnesi, to aiznes”. |
| 17. | Kādēļ Dabas aizsardzības pārvaldes īpašums Tilīšos pie Rāznas netiek reklamēts kā cilvēkiem publiski pieejama vieta un priekšā uz ceļa ir barjera - vieta apbūvēta tauvas joslā tikai VIP personām. Vai teritorijas plānojumā tur ir paredzēta piekļuve visiem cilvēkiem? | Valstī ir trīs nekustamā īpašuma piederības veidi: valsts īpašums, pašvaldības īpašums un privātais īpašums. Atšķirībā no privātā īpašuma, apsaimniekojot valsts īpašumu, jāievēro Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums. Likuma 2. panta pirmā daļa noteic, ka publiska persona rīkojas ar saviem finanšu līdzekļiem un mantu likumīgi, tas ir, jebkura rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu atbilst paredzētajiem mērķiem un normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Īpašuma “Rāznas Tilīši” izmantošanas mērķis – darba bāze normatīvas aktos noteikto uzdevumu (kontrole, pārraudzība, ekspertīze, apsaimniekošana, dabas izglītība) veikšanai. |
| 18. | Dabas aizsardzības pārvalde jau sen apsaimnieko un pasniedz Rāznas ezeru kā savu lepnumu, bet lūdzu konkrētus ciparus un skaitu- cik zivju Dabas aizsardzības pārvalde ir ielaidusi Rāznas ezerā lepni saimniekojot jau no 2007. gada, cik peldvietas un visiem pieejamas vietas pie Rāznas ir izveidojusi. Sapirktās teiksim godīgi personīgas mantas un auto neinteresē, tie nekādu labumu Rāznai nedot. | DAP Latgales RA vienmēr ir popularizējusi Rāznas Nacionālo parku un Rāznas ezeru kā mūsu visu – Latgales – lepnumu. Ezera apsaimniekošana nav tikai zivju resursu papildināšana, un DAP ir ļoti daudz paveikusi, lai uzlabotu ezera ekoloģisko stāvokli. Zivju resursu pārvaldība ir pašvaldības kompetence un ir tikai loģiski, ka zivju resursus ar Zivju fonda atbalstu pavairo viena iestāde. Jautājuma daļa par peldvietām un pieejamību adresējama pašvaldībai, tā nav DAP funkcija. DAP norāda, ka saskaņā ar Iesnieguma likuma 7. panta 1. daļas 3. punktu iestāde ir tiesīga iesniegumu atstāt bez izskatīšanas, ja iesnieguma saturs ir klaji aizskarošs un izaicinošs. |
| 19. | IK “Vītolu mājas” ir tūrisma pakalpojuma sniedzējs, kas savu darbību veic īpašumā ar kadastra nr. 78720030022, kas atrodas iepretim Rāznas ezera Gineviču līcim (aptuveni 260 m Rāznas ezera krasta līnija), kā arī sadarbojas ar zemes īpašnieku blakus esošā īpašuma uzturēšanā - īpašums ar kadastra nr.78720030040 (aptuveni 290m Rāznas ezera krasta līnija). IK “Vītolu mājas” pamatpakalpojums ir izbraukumi ar kuģošanas līdzekļiem ar iekšdedzes dzinēju (laivu reģ.nr. LU5576, LV3458, LR3814, iekšdedzes dzinējs Tohatsu - jauda seši ZS un iekšdedzes dzinējs Tohatsu - jauda 40 ZS), ir iespēja piedāvāt pūsli, ūdensslēpes, veikbordu. Tāpat ir izveidota laivu nolaišanas vieta, telts vietas, labiekārtots krasts, izpļauti ūdensaugi, ir pārvietojama mājiņa. IK “Vītolu mājas” lūdz rast iespēju Rāznas Nacionālā parka individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos paredzēt un izveidot neitrālo zonu Rāznas ezera Gineviču līcī, līdzīgi kā neitrālā zona ir paredzēta piemēram iepretim tūrisma paklpojumu sniedzējiem “Rāznas līcis” un “Ezerkrasti”, kā arī citiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem Kaunatas pusē. Neitrālās zonas izveide Gineviču līcī: veicinātu vienmērīgāku kuģošanas līdzekļu slodzes sadalījumu Rāznas ezerā tūristiem, kas dodas no Maltas puses, būtu rasta iespēja tuvāk piekļūt neitrālajai zonai, līdz ar to tiktu veicināta tūristu piesaiste tūrisma pakalpojumu sniedzējiem tiktu radīta vienlīdzīga konkurences vide, neradot atsevišķiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem būtiski labvēlīgākus nosacījumus tūrisma attīstībai neitrālā zona dabā ir viegli nosakāma/ norobežojama. Rāznas ezera neitrālās zonas izveidi Gineviču līcī atbalsta arī vienīgās blakus esošās dzīvojamās mājas īpašnieki Gineviču līcī (īpašums ar kadastra nr.78720030011, aptuveni 200m Rāznas ezera krasta līnija). | Priekšlikums – Rāznas ezera Gineviču līci iekļaut neitrālajā zonā - tiks vērtēts MK noteikumu grozījumu procesā. |
| 20. | Atsaucoties uz Rēzeknes novada mājaslapā izsludināto aicinājumu, vēlos sniegt priekšlikumu par Rāznas ezera pieejamību un teritorijas attīstību. Esmu nekustamā īpašuma „Pūpolu mājas” Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Ginevičos īpašniece (kadastra nr. 78720030011), kura zemes teritorija ir Rāznas ezeram pieguļoša krasta līnija. Vairāku gadu laikā esmu ieguldījusi ievērojamus savus privātos līdzekļus pieguļošā Rāznas ezera krasta krūmāju izciršanas, niedru/ūdensaugu pļaušanas un dūņu attīrīšanas darbos, kur varētu tikt attīstīts tūrisma pakalpojumu klāsts, tai skaitā, noteiktas aktīvās izklaides ar motorizēto tehniku Rāznas ezera baseina Gineviču līcī (protams, ievērojot drošības pasākumus). Šobrīd Rāznas ezeram ir noteiktas tikai divas teritorijas, kurās ir iespēja ezerā attīstīt aktīvo izklaižu tūrismu un tās abas atrodas ezera pretējā pusē, t.i., Kaunatas un Čornajas pagastos, Mākoņkalna pagastā šādas zonas nav nevienas. Šis apstāklis būtiski ierobežo Makoņkalna pagastā atrodošos ezera dienvidu daļu padarīt aktīvā tūrisma pakalpojumiem un atpūtniekiem interesantāku. Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī to, ka tuvākajā laikā tiek plānoti grozījumi MK Rāznas nacionālā parka individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos, mans priekšlikums ir Rāznas ezera Gineviču līci iekļaut neitrālajā zonējumā. Paplašinot neitrālo zonējumu, Rāznas ezera teritorijas attīstība kļūtu ilgtspējīga un tas radītu vienlīdzīgus apstākļus starp tūrisma pakalpojumu sniedzējiem pretējos ezera krastos (ne tikai Kaunatas pusē) un Mākoņkalna pagasts nākotnē kļūtu vēl pievilcīgāks tūristiem. Rāznas ezera neitrālās zonas izveidi Gineviču līcī atbalsta arī mana nekustamā īpašuma blakus esošā IK “Vītolu mājas” (reģ.nr. 42402018477; kadastra nr. 78720030022) īpašnieki. | Priekšlikums – Rāznas ezera Gineviču līci iekļaut neitrālajā zonā - tiks vērtēts MK noteikumu grozījumu procesā. |
| 21. | Rāznas ezera tauvas joslā ir izvietotas 3 novērošanas kameras. Vai patiešām būvniecība ir veikta oficiāli? Zemē ir sarakti kabeļi, iebetonēti pamatīgi stabi, tauvas joslā neko tādu tak nedrīkst darīt!? Un ja kabeļi tiks sarauti, tagad iet ledus, krasti skalojas, var tak kāds arī iet bojā pārtrūkstot kabelim! | Dabas aizsardzības pārvalde ir uzstādījusi divas kameras. Mastu uzstādīšana veikta oficiāli, tie neatrodas aplūstošajā teritorijā (Rēzeknes novada teritoriālais plānojums: https://rezeknesnovads.lv/wp-content/uploads/2021/02/Makonkalna_pagasta_funkcionalais_zonejums.pdf). Kameras ir aprīkotas ar drošības sistēmu, kas elektrotīklu īssavienojuma gadījumā nostrādās automātiski. |
| Rēzeknes novada pašvaldības Būvvaldes vadītāja Inga Aleksandroviča | ||
| N.p.k. | Jautājums/ priekšlikums | Atbilde |
| 1. | Rāznas ezera tauvas joslā ir izvietotas trīs novērošanas kameras. Vai patiešām būvniecība ir veikta oficiāli? Zemē ir sarakti kabeļi, iebetonēti pamatīgi stabi, tauvas joslā neko tādu taču nedrīkst darīt!? Un ja kabeļi tiks sarauti, tagad iet ledus, krasti skalojas, var tak kāds arī iet bojā pārtrūkstot kabelim! | Tauvas joslu definē Zvejniecības likums. Atbilstoši Zvejniecības likuma 1. pantam un 9. panta pirmajai daļai tauvas joslu nosaka ar zvejas tiesību izmantošanu vai kuģošanu un citām ar to saistītām darbībām gar ūdeņu krastiem. Tās platums - gar privāto ūdeņu krastiem - 4 metri; gar pārējo ūdeņu krastiem - 10 metru (9. panta devītās daļas 1. un 2. punkts). Jāņem vērā, ka Zvejniecības likums neizvirza aprobežojumus būvniecībā. Šādus aprobežojumus būvniecības gadījumā nosaka Aizsargjoslu likums. Šajā normatīvajā aktā ir noteikti aprobežojumi ūdensobjekta aizsargjoslā. Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas 5. punkta b apakšpunkts noteic, ka 10 metrus platā joslā papildus šīs daļas 1., 2., 3., 4. un 4.1 punktā minētajam aizliegts: būvēt un izvietot jebkādas ēkas un būves, tai skaitā nožogojumus (izņemot esošo būvju atjaunošanu; kultūras pieminekļu restaurāciju; transporta un elektronisko sakaru tīklu būvniecību, ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu, ūdens ņemšanas ietaišu un maģistrālo cauruļvadu būvniecību, enerģijas pārvades un sadales būvju būvniecību; peldvietu, celiņu, laivu un motorizēto ūdens transportlīdzekļu piestātņu būvniecību; valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu staciju un posteņu un citu stacionāru valsts nozīmes monitoringa punktu un posteņu būvniecību, kā arī krastu nostiprināšanu; ostu teritorijā esošo hidrotehnisko būvju, piestātņu, infrastruktūras, inženierkomunikācijas, kā arī citu ar ostu darbību saistītu būvju būvniecību; jahtu ostu un to darbības nodrošināšanai nepieciešamo būvju un infrastruktūras objektu būvniecību, kā arī šīs daļas 4. un 4.1 punktā minētajos gadījumos paredzēto teritorijas uzbēršanu). Speciālie būvnoteikumi nosaka nepieciešamo dokumentu kopumu, kas jāiesniedz, piemēram, elektronisko sakaru tīklu, enerģijas pārvades un sadales būvju, citu atsevišķi neklasificētu inženierbūvju būvniecības gadījumā – Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumi Nr.573 „Elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales būvju būvnoteikumi”, Ministru kabineta 2017.gada 9.maija noteikumi Nr.253 „Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi”, Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumi Nr.501 „Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas, būvniecības un uzraudzības kārtība”. Ievērojot jautājumā ietvertās informācijas daudzumu, pirmsšķietami var secināt, ka ir veikta patvaļīga būvniecība. Administratīvās lietas izskatīšanai nepieciešama detalizētāka informācija par zemes vienību, kurā veikta būvniecība, kā arī detalizētāka informācija par būvi. Tikai apsekojot zemes vienību, ir iespējams izdarīt izšķirošu secinājumu, vai būvvaldei ir jāpieņem lēmums par patvaļīgas būvniecības novēršanu (jānojauc vai jāiesniedz nepieciešamā dokumentācija) nekustamajā īpašumā. |
| 2. | Priekšlikums izstrādāt normatīvo regulējumu un likt saimniekiem sakārtot vai nojaukt savus īpašumus (tā saucamās vasarnīcas) Rāznas dabas parkā līdzīgi kā tas ir Rīgā, kur īpašniekiem nav izdevīgi turēt graustus. Rāznas dabas parkā ir skaista daba, bet starp Rēzekni un Kaunatu un tālāk uz Lipuškiem, tā ir degradēta teritorija, jo starp skaistām priedēm privātīpašumi - lielākoties vasarnīcas bez logiem, durvīm - baisi! | Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 158. punkts un 158.1. apakšpunkts nosaka, ka būve ir jāsakārto, jāveic tās konservācija vai jānojauc (atkarībā no konkrētiem apstākļiem), ja tās stāvoklis neatbilst Būvniecības likuma 9. pantā noteiktajām būtiskajām prasībām attiecībā uz būves lietošanas drošību, mehānisko stiprību un stabilitāti. Rēzeknes novadā ir spēkā normatīvie akti, kas izvirza prasības namu, to teritoriju un būvju uzturēšanai. 2020. gada 1. oktobra saistošie noteikumi Nr. 69 “Rēzeknes novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa” izvirza prasības ainaviski vērtīgo teritoriju (TIN5) uzturēšanā, kuru sarakstā ir iekļauta Rāznas ezera un tā apkārtnes augstvērtīgā ainavu telpa (520.1. apakšpunkts). Rēzeknes novada pašvaldības 2012. gada 5. aprīļa saistošo noteikumi Nr. 73 “Par nekustamo īpašumu uzturēšanu Rēzeknes novadā” nosaka kārtību namu un to teritoriju un būvju uzturēšanai Rēzeknes novada administratīvajā teritorijā, kā arī nosaka atbildību par šo saistošo noteikumu neievērošanu. Ievērojot minēto, nav nepieciešams izstrādāt citus normatīvos aktus par īpašumu uzturēšanu Rēzeknes novada administratīvajā teritorijā. Rēzeknes novada pašvaldības būvvalde vairākās administratīvajās lietās uzlika par pienākumu īpašniekiem/tiesiskajiem valdītājiem novērst atkāpes ēku uzturēšanā un noteikusi būves statusu (sagruvusi būve/cilvēku drošību apdraudoša ēka vai būve/ vidi degradējoša būve/ainavu bojājoša būve). Būvvalde turpinās veikt kontroli pār būvju uzturēšanas prasību ievērošanu. |
| Rēzeknes novada Tūrisma informācijas centra vadītāja Ligita Harčevska | ||
| N.p.k. | Jautājums/ priekšlikums | Atbilde |
| 1. | Ņemot vērā, ka tūristi, iegriežoties izzinot Kaunatas pagastu apvienības dabas objektus (Lielais Liepukalns, Mākoņkalns) vai apskates vietas, lielākā tiesā izmanto atpūtai un aktivitātēm Rāznas ezera krasta līniju tieši Čornajas, Kaunatas un Mākoņkalna pagastos. Bieži vien izskan pārmetumi par pieejamās informācijas trūkumu uz vietas: dabas objektu nosaukumu un aprakstu, pārvietošanās kartēm, pieejamiem pakalpojumiem, norādēm, bukletiem, u.tl. | Informācija par Rāznas ezera apkārtnē izmantojamiem tūrisma uzņēmumiem un pakalpojumiem tiek reklamēta gan drukātos materiālos, gan ar četru informācijas stendu palīdzību, izvietotiem tiešā Rāznas ezera un autoceļu Rēzekne – Dagda un Kaunata – Malta tuvumā, kā arī digitalizēti : www.rezeknesnovads.lv , latgale.travel.lv Un ik gadus, līdz šīm Covid laikam, tūrisma materiāli tika izplatīti arī ārzemju tūrisma izstādēs. Ik gadus, ik tūrisma uzņēmēju sapulcēs u citās tikšanās reizēs ir lūgts un atgādināts tūrisma uzņēmējiem, lai iegriežas Rēzeknes pilsētas vai Rēzeknes novada tūrisma informācijas centros un aizved uz savu uzņēmumu tūrisma materiālus gan par tuvāku apkārtni, gan tālāku. Tā izzinot pašiem, kas atrodas kaimiņos un arī lai varētu sniegt informāciju savu uzņēmumu apmeklētājiem. Jāatzīst, ka ir ļoti maz uzņēmēju, kas šo aicinājumu izmanto. Drukātajos materiālos ir ievietota informācija par visiem tūrisma uzņēmumiem šajā teritorijā. Materiāli saņemami tūrisma informācijas centrā un ir izplatīti visiem Latvijas Tūrisma informācijas centriem. Pie galvenajiem dabas un kultūrvēstures objektiem – Lielā Liepu kalns un Mākoņkalna ir izvietoti Dabas pārvaldes finansēti informatīvie stendi ar izsmeļošu informāciju gan par pašiem objektiem, gan Rāznas Nacionālo parku, kā arī tuvumā esošajiem apskates un tūrisma objektiem. Tālāk var skatīt sīkāku informāciju par reklāmmateriāliem. Informācija par Rāznas ezera apkārtnē izmantojamiem tūrisma uzņēmumiem un pakalpojumiem dabā redzama: 1.) Par Latvijas ekonomikas ministrijas finansējumu izgatavoti un uzstādīti divi stendi par Rāznas ezera apkārtnes tūrisma piedāvājumu: Lipuškos un pie pagrieziena uz Kaunatu autoceļa Rēzeknes – Dagda malā 2.) Par Rēzeknes novada līdzekļiem izgatavoti un uzstādīti divi stendi ar visu informāciju par Rēzeknes novada tūrisma piedāvājumu: Lūznavā un pie pagrieziena uz Kaunatu autoceļa Rēzeknes – Dagda malā Kā arī informācija par Rāznas ezera apkārtnes tūrisma piedāvājumu tiek izplatīta: A ) Drukātos materiālos par Rēzeknes novada pašvaldības finansējumu: 1.) Rēzeknes un Viļānu novadu, Rēzeknes pilsētas tūrisma ceļvedis trīs valodās - LV, RUS, ENG valodās 2.) Rāznas Nacionālā parka un tuvākās apkārtnes tūrisma ceļvedis četrās valodās - LV, LT, RUS, ENG valodās B) Drukātos materiālos, kurus izdot Latgales Tūrisma asociācija “Ezerzeme”: 1.) Latgales kartes četrās valodās - LV, RUS, ENG, DE 2.) Tūrisma brošūras četrās valodās - LV, RUS, ENG, DE C ) Drukātos materiālos par Ekonomikas ministrijas finansējumu: 1. ) Latgales kartes piecās valodās - LV, LT, RUS, ENG, DE D ) Drukātos materiālos par valsts finansējumu: 1. ) Latgales partnerību kopprojektā Velo brošūra Eiro velo 11 trīs valodās - LV, ENG, RUS |
| Rēzeknes reģionālā vides pārvalde, direktora vietniece, kontroles daļas vadītāja Rita Eiduka | ||
| N.p.k. | Jautājums/ priekšlikums | Atbilde |
| 1. | Lūgums vienkāršot dažāda veida saskaņojumus, kas saistīti ar saimn.darbību, jo pašlaik tiek prasīti saskaņojumi ar 3 institūcijām (VVD, RNP un Rēzeknes novada pašvaldība). jo uzskatām, ka pietiktu saskaņojuma tikai ar VVD, kas ir visaugstāk stāvoša institūcija. | Rāznas nacionālā parka likuma 3.panta pirmā daļā noteikts: Nacionālā parka aizsardzības un izmantošanas kārtību, pieļaujamās un aizliegtās darbības nosaka Rāznas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Lai mainītu paredzēto darbību saskaņošanas kārtību Rāznas nacionālā parkā, nepieciešams mainīt normatīvo aktu regulējumu. |
| 2. | Ja vēlamies, lai Rāznas ezerā būtu zivis, īpaši līdakas, ir jāveic dabisko ūdensteču ieteku vietu atjaunošana Rāznas ezerā. Tagad vietās kur ezerā ietek upītes un meliorācijas grāvji ezers daudzviet ir pilnīgi aizaudzis ir purvs, zivis nevar iekļūt šajā ūdenstecē, lai nārstotu. Šis darbs ir jāpaveic Dabas aizsardzības pārvaldei vai Rēzeknes novadam, jo neviens cits tur nevar rakt bez īpašām atļaujām un tam ir nepieciešama arī liela nauda. Tāpat ūdensteces būtu jāatjauno vismaz 100metru attālumā no ezera, jo tagad tās ir aizaugušas, ar bebru aizsprostiem- šeit vismaz būtu jāizdara tā lai zemes īpašnieki varētu rakt un tīrīt bez atļaujām un naudas tērēšanas atļaujas dabūšanai, bet domājams ka šis darbs pilnībā tomēr būtu jāizdara valsts iestādēm | Meliorācijas sistēmas būvniecību, ekspluatāciju , uzturēšanu reglamentē Meliorācijas likums. Likuma mērķis ir noteikts 2.pantā. 2.pants. Likuma mērķis ir nodrošināt tādu meliorācijas sistēmu pārvaldības mehānismu, kas veicina dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu, nodrošina iedzīvotāju drošībai un labklājībai, infrastruktūras attīstībai nepieciešamo ūdens režīmu, kā arī racionālu meliorācijas sistēmu būvniecību, ekspluatāciju, uzturēšanu un pārvaldību. Meliorācijas sistēmas būvniecību, uzturēšanu un ekspluatācijas nodrošināšanu nosaka: 19.pants. Valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu būvniecību, uzturēšanu un ekspluatāciju nodrošina valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”. 21.pants. Meliorācijas sistēmas valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts meži”, Valsts meža dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes valdījumā nodotajā valsts meža zemē ekspluatē un uztur attiecīgi valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts meži”, Valsts meža dienests un Dabas aizsardzības pārvalde, izņemot šā likuma 19.pantā noteikto. 22.pants. (1) Pašvaldības meliorācijas sistēmas būvniecību, ekspluatāciju un uzturēšanu nodrošina attiecīgā pašvaldība. (2) Ja pašvaldības meliorācijas sistēma atrodas divu vai vairāku pašvaldību administratīvajā teritorijā, to pienākums ir piedalīties pašvaldības meliorācijas sistēmas būvniecībā, ekspluatācijā un uzturēšanā. 22.1 pants. (1) Pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas būvniecību, ekspluatāciju un uzturēšanu nodrošina attiecīgās zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji. Pašvaldība var piedalīties pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas būvniecībā, ekspluatācijā un uzturēšanā. (2) Kārtību, kādā pašvaldība piedalās pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas būvniecībā, ekspluatācijā un uzturēšanā, kā arī kārtību, kādā pašvaldība piedalās pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksu segšanā, nosaka Ministru kabinets. 22.2 pants. (1) Pašvaldība pieņem lēmumu par pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas statusa piešķiršanu. Pirms lēmuma pieņemšanas pašvaldība saskaņo ar valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" koplietošanas meliorācijas sistēmas atrašanās vietu, meliorācijas kadastra apzīmējumus un garumu, kā arī noskaidro un izvērtē to zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju viedokli, kuru zemes vienību robežās atrodas koplietošanas meliorācijas sistēma. Pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību. (2) Pašvaldība saistošajos noteikumos var paredzēt papildu prasības attiecībā uz pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas ekspluatāciju un uzturēšanu un atbildību par minēto prasību pārkāpšanu. (3) Pašvaldība mēneša laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas statusa piešķiršanu, informē par to valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi". 23.pants. Koplietošanas meliorācijas sistēmu ekspluatē un uztur attiecīgās zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji. 24.pants. Viena īpašuma meliorācijas sistēmu ekspluatē un uztur attiecīgās zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. 25.pants. Ministru kabinets izdod meliorācijas sistēmas ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumus, izvirzot prasības, kas zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam jāievēro meliorācijas sistēmas izmantošanā, kopšanā un saglabāšanā. Lai mainītu likumdošanā noteikto meliorācijas sistēmu būvniecību, ekspluatāciju, uzturēšanu un pārvaldību, nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos. |
| 3. | Atļaut veikt ezera grunts tīrīšanu no ūdensaugiem, saknēm ar mehānisku līdzekli (pamatā traktortehniku) saņemot vienu bezmaksas atļauju no DAP vai VVD – nepiesaistot pašlaik trīs nepieciešamos maksas ekspertus. | Arī ūdensobjektu tīrīšanas un padziļināšanas kārtība noteikta Ministru kabineta 2006.gada 13.jūnija noteikumos Nr.475 “Virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtība”. Lai mainītu likumdošanā noteikto ūdensobjektu tīrīšanas un padziļināšanas kārtību, jāpieprasa izmaiņu veikšana šajos noteikumos. |
| Rēzeknes reģionālās vides pārvaldes Kontroles daļas Resursu kontroles sektora vadītājs Ivars Ružāns | ||
| N.p.k. | Jautājums/ priekšlikums | Atbilde |
| 1. | Iesakām biežāk kontrolēt nozvejoto zivju daudzumu makšķerniekiem | Paldies par Jūsu ieteikumu. Valsts vides dienests, veicot rūpnieciskās zvejas, kā arī makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumu ievērošanas kontroli, īpašu uzmanību pievērš tādu noteikumu pārkāpumu, kuri tieši ietekmē vai var ietekmēt zivju populāciju stāvokli un to dabisku atražošanos, atklāšanai. Pie šādiem būtiskiem Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumu nosacījumiem, kuriem inspekciju laikā tiek pievērsta īpaša Valsts vides dienesta inspektoru uzmanība, ir pieskaitāmi arī makšķernieku lomos paturamo zivju daudzums un lomos paturamo zivju izmērs. Valsts vides dienests pastāvīgi ikdienā veic Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens noteikumu ievērošanas kontroli iekšējos ūdeņos. Rūpnieciskās zvejas noteikumu, kā arī Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumu ievērošanas kontroli Rāznas nacionālā parka teritorijā esošajā Rāznas ezerā pašlaik veic Dabas aizsardzības pārvalde. |
| Atbildi sniedz | Nr.p.k. | Jautājums | Atbilde | ||
|---|---|---|---|---|---|
| Rēzeknes novada pašvaldības vecākā vides speciāliste Klinta Bērziņa | 1. | Apkārt Rāznai nemaz nevar tikt, jo ceļa posms no Čornajas pagasta uz Lūznavas pagastu nav izbraucams. Vai tiešām vienam no lielākajiem Rēzeknes novada dabas tūrisma objektiem dažus simtus metru nevarētu sakārtot, salīdzinājumam Lubāns un Rāzna? | Paredzēts attīstīt velomaršrutu pa pašvaldības ceļu no viesu mājas “Zīdu kolns” puses virzienā uz Zosnu. Pašvaldība risina arī jautājumu par maršruta posmu starp pašvaldības ceļu Lūznavas pagastā un ceļu Čornajas pagastā, lai nodrošinātu tā nepārtrauktību. Lubāna ezeru ietver dambis, kura uzturēšanu labā kārtībā nodrošina valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustāmie īpašumi”. | ||
| Atbilde | |||||
| 1. | |||||
| 2. | Ceļu infrastruktūra ap Rāznu bēdīgā stāvoklī, vai nav iespējams mazināt putekļu daudzumu (velobraucēji, aktīvie tūristi, skrējēji) labprāt izmanto šos maršrutus un bauda ainaviskos skatus. | Pašvaldība vairākkārt ir aicinājusi VAS “Latvijas Valsts ceļi” iekļaut prioritārajos remontdarbu objektos valsts ceļus, kas ir nozīmīgi saimnieciskās darbības, tai skaitā tūrisma nozares attīstībai Rāznas ezera tuvumā. | |||
| 3. | Lūdzu samazināt licenšu skaitu rūpnieciskai nozvejai, jo ļoti maz zivju palicis. Parastie makšķernieki un iedzīvotāji, kam ir licence, ķert zivis savām vajadzībām maz ko var noķert, jo visas lielās zivis izķer lielie rūpnieki. | Zivju resursu izmantošana tiek veikta atbilstoši Rāznas ezera zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumiem un, izmantojot zvejas rīku limitus, kuru apjomu nosaka Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumi Nr. 796 “Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos”. | |||
| 4. | Lūdzu izskatīt jautājumu par zemūdens medību ieviešanu Rāznas ezerā un, izstrādājot Rāznas ezera izmantošanas noteikumus, iekļaut arī zemūdens medību iespējas. | 2021. gadā sadarbībā ar valsts institūcijām un sabiedrību izveidosim Rāznas ezera padomi, kuras pamatuzdevums būs risināt jautājumus, lai sabalansētu vides un saimnieciskās darbības intereses, tai skaitā sniegt vērtējumu par zemūdens medību organizēšanu ezerā. | |||
| 5. | Cilvēki izsenis centās apmesties uz dzīvi ezeru tuvumā to ūdeņu un zivju dēļ. Laikam ejot, ezera zivis pamazām zaudē izšķirošo vietu vietējo cilvēku ēdienkartē, jo vecie zvejnieki pārstāj zvejot, bet jaunie cilvēki pamet mājas un dodas uz pilsētām. Ja kāds tomēr pa retam arī gribētu zvejot ar murdu vai tīklu, tam jānoslēdz līgums par zvejas tiesībām, bet dodoties zvejā, līdzi jāņem laivas atslēga un airi, personu apliecinošs dokuments, mērlenta, svari, zvejas žurnāls, pildspalva... Ja tīklā iekļuvusi aizsargājamas sugas zivs, tā jalaiž atpakaļ ūdenī pat tad, ja uz tīkla izcelšanas brīdi tā vairs nav dzīva. Lai iegūtu vienkāršu prieku par noķertu zivi, jāizpilda tik daudz nosacījumu… Rēzeknes pilsētas pašvaldība saviem iedzīvotājiem piešķir vairākus atvieglojumus, piemēram, rēzeknieša kartes veidā. Tā dod iespēju apmeklēt dažādus pasākumus par zemāku samaksu, bērniem bezmaksas braukšanu pilsēta satiksmes transportā u.c. Būtu labi, ja katram, kas deklarējis dzīves vietu un faktiski dzīvo pie Rāznas, būtu pašvaldības piešķirtas tiesības zvejot, piemēram, ar 2 murdiem vai tīkliem 100 m garumā. Tie ir daži vīri, kurus inspektori var pazīt personīgi. | Kārtību, kādā publiskās ūdenstilpēs organizē rūpniecisko zveju pašpatēriņam nosaka Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumi Nr. 295 “Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos”, kā arī Zvejniecības likums. Rāznas ezerā no kopējā zvejas rīku limita apjoma pieci procenti tiek sadalīti pašpatēriņa zvejas pretendentiem. Pašvaldība ir noteikusi kārtību, kādā tiek noteikts prioritārais pašpatēriņa rūpnieciskās zvejas pretendentu loks. Visaugstākā prioritāte tiek noteikta pretendentiem, kuriem pieder nekustamais īpašums pie ezera un to dzīves vieta ir deklarēta šajā īpašumā. 2021. gadā ir piešķirtas 28 pašpatēriņa rūpnieciskās zvejas atļaujas. Atbilstoši MK noteikumiem, pašvaldībai ir tiesības piešķirt pašpatēriņa rūpnieciskajai zvejai vienam pretendentam vienu murdu. | |||
| 6. | Dot atļauju jeb piedāvāt vienas dienas maksas licenci, izmantojot savu motorlaivu un iekasēto naudu novirzīt zivju pavairošanai Rāznas ezerā. Atļaut arī zemūdens makšķerēšanu ar maksas licenci. | Motorlaivu izmantošana Rāznas ezerā ir noteikta Rāznas Nacionālā parka individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos. Tikai veicot to grozījumus, var noteikt citu kārtību. | |||
| 7. | Kāds ir pašvaldības viedoklis - vai visiem komerczvejniekiem ir izsniedzamas atļaujas uz rūpnieciskās komerciālās zvejas veikšanu, izmantojot iekšdedzes dzinēju un mehānisko transportlīdzekli. Vai ir nosakāmi kādi kritēriji? | Motorlaivu izmantošana, veicot rūpniecisko komerczveju, ir objektīvi nepieciešama. | |||
| 8. | Vai ir iespējams Rāznas ūdens līmeni nosēdināt tā, kā tas ir bijis vēsturiski, jo mākslīgi palielinot ūdens līmeni Rāznā, tiek appludināti nekustamie īpašumi, tiek izskaloti krasti. Kādā veidā un par kādiem līdzekļiem veikt šo krastu nostiprināšanu un vai vispār to var darīt? | Rāznas ezera līmeņa regulēšana jāveic atbilstoši “Rāznas ezera ekspluatācijas noteikumiem”, kuros ir fiksēts ezera līmeņa dispečergrafiks. Protams, pastāv viedoklis atjaunot vēsturisko Rēzeknes upes tecējumu, demontējot šķēršļus, gan meniķa dēļus, gan akmeņu krāvumu pie pienotavas. Tikai veicot šādu darbību ietekmes uz vidi izvērtējumu, varētu lemt par reālām darbībām. | |||
| Rēzeknes novada pašvaldības Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Anna Jaundzema | |||||
| N.p.k. | Jautājums/ priekšlikums | Atbilde | |||
| 1. | Sadarboties ar vietējiem uzņēmējiem (gan mutiski, gan apciemojot tos), un realizēt, piedāvāt un sadarboties dažāda veida projektos. Sniegt vai veidot konkursus finansējuma iegūšanai arī mazākiem ieguldījumiem (galdiņu novietošana, rotaļu laukumi, laipas u.c.). P.S. Šobrīd nevaram saprast, kas īstenībā ir saimnieks Rāznas ezeram - Rāznas nacionālais parks vai Rēzeknes novada pašvaldība. | Finansējums Rēzeknes novada pašvaldībai ir paredzēts un tiek izsludināts jau vairākus gadus. Katru gadu tiek atbalstīti aptuveni 13-17 uzņēmumi. Šī gada finansējumam iespējams pieteikties līdz 15.04.2021. Informācija ir pieejama šeit: https://rezeknesnovads.lv/izsludinats-2021-gada-projektu-konkurss-uznemejdarbibas-uzsaksanai-un-attistibai-rezeknes-novada/ | |||
| 2. | Nepieciešama publiskas laivu piestātnes izveide/sakārtošana ezera Rietumu krastā. | Pašvaldība drīkst veikt teritorijas labiekārtošanu un kopšanu pašvaldībai piederošajos īpašumos. Par privāto teritoriju uzkopšanu un labiekārtošanu atbild īpašnieks. Šobrīd ir labiekārtotas gandrīz visas pašvaldības teritorijas, kurām ir piekļuve, un kur ir iespējama labiekārtošana (piemēram, izņemot zemi zem ceļiem). | |||
| 3. | Trūkst izbūvētu transporta stāvvietu, ūdens laivu nolaišanas vietu ar iespēju autotransportam droši iebraukt ar piekabi ūdenī un no piekabes ielaist ezerā laivu, lielgabarīta ūdens transportu (kuteri, motorlaivu). | Ņemsim vērā nepieciešamību pēc laivu nolaišanas vietām, esam atvērti arī citiem priekšlikumiem! | |||
| Dabas aizsardzības pārvalde, Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize | |||||
| N.p.k. | Jautājums/ priekšlikums | Atbilde | |||
| 1. | Tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, kas deklarēti pie Rāznas, atļaut izmantot vizināšanu ar ūdenslēpēm, ūdenspūsli, ūdensmoci nosakot konkrētas vietas pie ezera (vairāk uz dziļumu vismaz 500 m un mazapdzīvotākās vietās, nevis pie pludmales krastiem, kur apgrozās liels skaits cilvēku). | Veicot grozījumus Ministru kabineta 2007. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 447 “Rāznas Nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi) ir paredzēts izveidot neitrālo zonu Rāznas ezerā, lai veicinātu ūdens sporta un aktīvās atpūtas attīstību – ezera daļas, kur atļauta pārvietošanās ar visa veida motorizēto ūdenstransportu (tajā skaitā ūdens motocikliem). | |||
| 2. | Atļaut tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, kuri deklarēti pie Rāznas ezera un reģistrēti VID datu bāzē, un maksā nodokļus, iznomāt laivas ar iekšdzinēju līdz pieciem zirgspēkiem (ZS) makšķerniekiem un tūristiem (vismaz trīs laivas, jo no tūristiem ir izrādīta liela interese makšķerēt Rāznas ezerā, bet ar airu laivu to nav iespējams izbaudīt un izdarīt pilnībā, jo ezers ir ļoti liels). | Priekšlikums iznomāt laivu ar iekšdedzes dzinēju līdz pieciem ZS makšķerniekiem un tūristiem tiks nodots ekspertiem vērtēšanai. Veicot grozījumus MK noteikumos, ierosināt iekļaut normu tūrisma pakalpojumu sniedzējiem noteikt prasību iesniegt informāciju par reģistrēšanos VID datu bāzē un nodokļu maksāšanu, lai būtu apliecinājums, ka tiešām tiek sniegti tūrisma pakalpojumi Rāznas ezerā. | |||
| 3. | Atļaut ziemā pa ezeru pārvietoties ar sniega moci ne tikai deklarētajiem iedzīvotājiem, bet arī tūristiem-makšķerniekiem (ja nepieciešams, tad ieviest maksu - nodevu), jo tiek izrādīta interese un uzskatām, ka sniega moča izmantošana uz ezera nerada piesārņojumu. Uzskatām, ka ienākošā nauda ļoti labi noderētu zivju pavairošanai. | Sniega motociklu izmantošana plašākam sabiedrības lokam ir rūpīgi izvērtējams jautājums, jo ziemas periodā bieži tiek saņemta informācija par eļļas plankumiem uz ledus, kas rodas no mehānisko transportlīdzekļu izmantošanas. Šis piesārņojums nonāk ezerā un var radīt negatīvu ietekmi uz ezera ekosistēmu. Šajā gadījumā ir piemērojams Vides aizsardzības likuma 3. panta pirmās daļas 4. punktā, kas paredz, ka jebkuras tādas darbības vai pasākuma sekas, kas var būtiski ietekmēt vidi, jāizvērtē pirms attiecīgās darbības vai pasākuma atļaušanas vai uzsākšanas. Darbība vai pasākums, kas var negatīvi ietekmēt vidi arī tad, ja ievērotas visas vides aizsardzības prasības, ir pieļaujams tikai tad, ja paredzamais pozitīvais rezultāts sabiedrībai kopumā pārsniedz attiecīgās darbības vai pasākuma nodarīto kaitējumu videi un sabiedrībai. Priekšlikums tiks nodots ekspertiem vērtēšanai, jo saņemti arī priekšlikumi aizliegt pārvietoties ar sniega motocikliem pa Rāznas ezeru. | |||
| 4. | Tūrisma pakalpojuma sniedzējiem, saņemot atļauju uz kuģošanas līdzekli ar iekšdedzes dzinēju un mehānisku transportlīdzekli, atļaut sniegt jebkādu tūrisma pakalpojumu, piemēram, makšķerēšanu, ūdensslēpes, piepūšamo pūsli, veikbordu utt. | Atbilde sniegta 1. punktā. Visa veida aktīvo pakalpojumu sniegšanai tiks izveidota neitrālā zona. | |||
| 5. | Izsniegt maksas licences atļaujas arī tūristiem, lai tie varētu pārvietoties pa Rāznu ar elektromotoru vai iekšdzinēju (līdz 10 ZS), jo tiem ir interese apskatīt salas un arī vēlme makšķerēt. iegūto naudu var novirzīt zivju pavairošanai. | Atbilde sniegta 1. punktā. Visa veida aktīvo pakalpojumu sniegšanai tiks izveidota neitrālā zona. Pārvietoties pa Rāznas ezeru ar elektromotoru nav aizliegts un ir atbalstāms. | |||
| 6. | Kādēļ uzņēmējiem, kas nodarbojas ar tūrismu un zveju un izmanto vienu un to pašu laivu ar iekšdedzes dzinēju, tiek izsniegtas divas atļaujas, jo faktiski ezerā atradīsies tikai viena laiva ar iekšdedzes dzinēju, bet pēc izsniegtajām atļaujām tās ir divas laivas. Līdz ar to mākslīgi tiek radīts izsniegto atļauju skaits. Tieši tāda pati situācija ir ar mehāniskiem transportlīdzekļiem ziemas periodā. | Noteicošais nav tikai kuģošanas līdzekļu skaits, bet arī to radītā slodze. Ja vieni un tie paši kuģošanas līdzekļi pārvietosies divreiz biežāk gan tūrisma pakalpojumu sniegšanai, gan rūpnieciskās zvejas veikšanai, to radītā slodze uz Rāznas ezera ekosistēmu būs daudz lielāka. Slodzes ietekmes vērtējuma pamatojums ir ietverts Vides aizsardzības likuma 3. panta pirmās daļas 4. punktā, kas paredz, ka jebkuras tādas darbības vai pasākuma sekas, kas var būtiski ietekmēt vidi, jāizvērtē pirms attiecīgās darbības vai pasākuma atļaušanas vai uzsākšanas. Darbība vai pasākums, kas var negatīvi ietekmēt vidi arī tad, ja ievērotas visas vides aizsardzības prasības, ir pieļaujams tikai tad, ja paredzamais pozitīvais rezultāts sabiedrībai kopumā pārsniedz attiecīgās darbības vai pasākuma nodarīto kaitējumu videi un sabiedrībai. | |||
| 7. | Atļaut tūrisma pakalpojuma sniedzējiem iznomāt kuģošanas līdzekli ar iekšdedzes dzinēju- tūrists pats varētu vadīt kuģošanas līdzekli ar iekšdedzes dzinēju un, piemēram, doties apskatīt ezeru, makšķerēt. Pašlaik tas ir aizliegts, kuģošanas līdzekli ar iekšdedzes dzinēju jāvada pašam tūrisma pakalpojuma sniedzējam. Atļaut tūrisma pakalpojuma sniedzējiem iepretim savam īpašumam 500 metru rādiusā izmantot, iznomāt ūdensmotociklu. | Atbilde sniegta 1. punktā. Visa veida aktīvo pakalpojumu sniegšanai tiks izveidota neitrālā zona. Papildus norādāms, ka MK noteikumu 8.2.4. apakšpunktā ietvertie nosacījumi ir vērsti uz to, lai ierobežotu pārvietošanos ar kuģošanas līdzekļiem, izmantojot iekšdedzes dzinēju, īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Atbilstoši MK noteikumu nosacījumiem ir noteiktas konkrētas personas – tūrisma pakalpojumu sniedzēji -, kam ir šādas pārvietošanās iespējas. Atļauja ir administratīvais akts. Administratīvā procesa likuma trešajā daļā minēts, ka administratīvais akts ir uz āru vērsts tiesību akts, ko iestāde izdod publisko tiesību jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības vai konstatējot faktisko situāciju. No minētā secināms, ka Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) atļaujas dotās tiesības pārvietoties Rāznas ezerā ar kuģošanas līdzekli, izmantojot iekšdedzes dzinēju, nav nododamas trešajām personām. | |||
| 8. | Tūrisma pakalpojuma sniedzējiem, saņemot atļauju uz kuģošanas līdzekli ar iekšdedzes dzinēju un mehānisku transportlīdzekli, atļaut pārvietoties visā Rāznas ezera teritorijā - neierobežojot līdzekļu jaudu. Tūrisma pakalpojuma sniedzējiem, saņemot atļauju uz kuģošanas līdzekli ar iekšdedzes dzinēju un mehānisku transportlīdzekli, atļaut sniegt jebkādu tūrisma pakalpojumu, piemēram, makšķerēšanu, ūdensslēpes, piepūšamo pūsli, veikbordu utt. Atļauja uz kuģošanas līdzekli ar iekšdedzes dzinēju un mehānisku transportlīdzekli izsniedzama uz neierobežotu laiku- pašlaik pēc trīs gadiem ir jāsaņem jauna atļauja, kas neļauj ilgtermiņā plānot uzņēmējdarbību, jo pastāv iespēja ka atļauja netiek pagarināta. | MK noteikumu 8.2.4. apakšpunkts, kas regulē tūrisma pakalpojumu sniegšanu Rāznas ezerā, neparedz jaudas ierobežojumu transportlīdzeklim, ar kuru tiek sniegti tūrisma pakalpojumu. Trīs gadu periods ir pietiekami ilgs laika posms, kas ļauj plānot uzņēmējdarbības aktivitātes. Atteikšanās no tūrisma pakalpojumu atļaujas sniegšanas derīguma termiņa radītu risku rasties negatīvai ietekmei uz Rāznas ezera ekosistēmu. MK noteikumu 4.1 punkts noteic, ka DAP, izsniedzot rakstisku atļauju vai saskaņojot noteikumos minētās darbības, izmanto dabas aizsardzības plānā minēto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem nacionālā parka teritorijā. IK pēc noteikta laika perioda tiek vērtēts (pētījumu, dabas skaitīšanas, monitoringu dati), kāds ir komersantu pieprasījums un kāda ir ekoloģiskā situācija ezerā. Ņemot vērā jaunāko situāciju, var lemt par pārvietošanās atļauju sniegšanu. | |||
| 9. | Rūpnieciskas zvejas uzņēmēji lielā daudzumā uzstāda tīklus. Makšķerniekiem un spiningotājiem tas ir ļoti traucējoši. Aizliedzot tīklu novietošanu līcī tiks samazināta traucējoša slodze uz ūdens biotopu, pavērsies dabiskā netraucētā zivis vairošanas iespēja. | Pašlaik MK noteikumu 3. pielikums nosaka Rāznas ezera daļas, kur aizliegta makšķerēšana no laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem laikposmā no 1. marta līdz 31. maijam. Šīs vietas ir Dukstigala un Zosnas līči. Veicot MK noteikumu grozījumus, iespējams izteikt priekšlikumu par pilnīgu rūpnieciskās zvejas aizliegumu Zosnas un Dukstigala līcī. | |||
| 10. | Visiem zvejniekiem, kas nodarbojas ar rūpniecisko komerciālo zveju Rāznas ezerā, tiek izsniegta atļauja pārvietoties visā Rāznas ezera teritorijā ar kuģošanas līdzekļiem izmantojot iekšdedzes dzinēju (bezledus periodā) un mehāniskiem transportlīdzekļiem (ledus periodā). Atļauja tiek izsniegta atbilstoši noslēgtajam līgumam ar pašvaldību - vienu reizi 5 gados. Kontrolējošām instancēm tiek uzrādīta zvejas licence- dokuments, kam zvejniekam vienmēr jābūt līdzi- tādejādi apliecinot tiesības pārvietoties Rāznas ezerā un tādejādi neņemt līdzi papildus Dabas aizsardzības pārvaldes izsniegto dokumentu. | MK noteikumu 8.1 punktā ir noteikts maksimāli pieļaujamais pārvietošanās atļauju skaits gan tūrisma pakalpojumu sniegšanai, gan rūpnieciskās zvejas veikšanai – 21 atļauja. Nosakot rūpnieciskās zvejas veicējiem piešķiramo pārvietošanās atļauju skaitu Rāznas ezerā, tiek piemērots Administratīvā procesa likuma 6. pantā noteiktais vienlīdzības princips, lai MK noteikumos norādītais pārvietošanās atļauju skaits Rāznas ezerā tiktu vienlīdzīgi sadalīts starp tūrisma pakalpojumu sniedzējiem un rūpnieciskās zvejas veicējiem. Zvejas licences saņemšana nenozīmē automātiski saņemtu atļauju pārvietoties ar iekšdedzes dzinēju, tāpēc tā ir jāuzrāda kontrolējošām iestādēm. | |||
| 11. | Ja nav iespējama Vada zveja, tad pašvaldībai/DAP kopā ar zvejniekiem vienoties, par karpveidīgo zivju nozveju, pretstatā zušu zvejai. Jo novērota vāja zvejas intensitāte vasaras periodā, kas vērsta vien uz zušu zveju. | Karpu dzimtas zveja ir atbalstāma, jo tas uzlabotu plēsīgo zivju izmērus, kā arī uzlabotos ūdens kvalitāte. | |||
| 12. | Kādēļ komerczvejniekiem, kas zveju veic kopā un izmanto vienu un to pašu iekšdedzes dzinēju, neļauj iesniegt kopīgu iesniegumu un saņemt vienu atļauju. Jo faktiski ezerā atradīsies tikai viena laiva ar iekšdedzes dzinēju, bet pēc izsniegtajām atļaujām tās ir divas laivas. Līdz ar to mākslīgi tiek radīts izsniegto atļauju skaits. Divus gadus atpakaļ vēl bija zvejniekiem atļauts apvienoties, bet jau pagājušajā gadā tas tika aizliegts no Dabas aizsardzības pārvaldes puses. Tieši tāda pat situācija ir ar mehāniskiem transportlīdzekļiem ziemas periodā. | Atļauju apvienošana ir uzskatāma par MK noteikumu 8.1 punktā noteiktās normas (noteikta atļauju skaita) apiešanu, tādā veidā radot 6. punkta atbildē norādīto slodzes palielināšanos uz ezeru. Tiesību normās dotos ierobežojumus, aprobežojumus vai izņēmumus nedrīkst interpretēt paplašināti. | |||
| 13. | Kur ir palikušas Rāznas zivis? Vada zveja aizliegta, kāpēc? Kopš aizlieguma zveja ir pasliktinājusies - tā uzskata makšķernieki. Zivis nekustās. Ezers netiek tīrīts, noķertās zivis jau ir ar dūņu aromātu? Būtu jāuzliek stingrāki limiti zivju nozvejai, vai tas ir iespējams? | Pārvalde 12.12.2019. nosūtīja Zemkopības ministrijai vēstuli Nr. 3.15/6328/2019-N “Par zivju resursiem un zvejas ierobežojumu noteikšanu Rāznas ezerā”, kurā tika lūgts veikt šādus grozījumus normatīvajā regulējumā, lai pamatojoties uz Zvejniecības likuma 16. panta pirmo daļu, Rāznas ezerā nodrošinātu zivju resursu saglabāšanu un aizsardzību: ieviest nozvejas kvotu rūpnieciskās zvejas veicējiem šādām zivju sugām: repsis, sīga un zutis; noteikt, ka aizliegts zvejot ar tīkliem no ledus brīvajā zvejas sezonā sestdienās, svētdienās un svētku dienās, izņemot gadījumus, ja saskaņā ar Zvejniecības likuma 12. pantu ir nepieciešams veikt zveju zinātniskai izpētei un zveju citos īpašos nolūkos; samazināt zivju tīklu limitu no 17175 metriem uz 5000 metriem (aprēķins veikts, pamatojoties uz Rāznas komersantu pieprasījumu). Priekšlikumi tika noraidīti. Par zvejas limitiem DAP vairākkārt ir vērsusies Rēzeknes novada pašvaldībā, jo saskaņā ar normatīvo regulējumu pašvaldība ir tiesīga ierosināt limita samazināšanu. | |||
| 14. | Rāznas ezerā ik pa laikam tiek ielaisti dažādu sugu zivju mazuļi. Taču zvejnieki un makšķernieki apgalvo, ka zivju nav. Varbūt arī daudzi tīklu kilometri tiek salaisti ezerā, lai tomēr nebūtu jāatgriežas krastā bez zivīm. Vai kaut kādā veidā tiek monitorēts Rāznā ielaisto zivju mazuļu skaits un domātais zivju resursu pieaugums, vai tas tiek salīdzināts ar citos ezeros, piemēram, Lubānā ielaisto mazuļu skaitu un zivju resursu pieaugumu? Vai ir izstrādāts vai tiek plānots izstrādāt Rāznas zivju resursu atjaunošanas plānu? | 2016. gadā Vides risinājumu institūts pētīja sugu sastāvu un daudzumu Rāznas ezerā. Visi rūpnieciskās zvejas veicēji savus nozvejas žurnālus iesniedz Valsts vides dienestam, kas tālāk informāciju nodod Zemkopības ministrijas attiecīgajam departamentam, bet statistiku par nozvejotajām zivīm apkopo BIOR. Zivju resursu monitorings un statistikas analīze ir zinātnisko institūtu kompetence. | |||
| 15. | Esot zvejniekam Rāznas ezerā ir konstatēti problemātiskie jautājumi: Kaut arī pēdējos 3-5 gados ir sākta niedrāju un meldrāju pļaušana ezera Rietumu krasta līnijā (Rēzeknes upes izteka-Strodi), bet kritiskā aizauguma masa kura fiziski nav caurbrienamā, joprojām ir palikusi. Līdz ar ko nārsta vietas zivīm atjaunojās maz. Pret bijušo atpūtas bāzi “Rebir” un Vilkakroga kapiem krasta līnija nav izbrienama. | 2021. gadā ir uzsākts projekts “Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai”, kura laikā Rāznas ezerā ir paredzēta niedru pļaušana un dūņu izņemšanas tajās piekrastes daļās (Tilīši, Strodi, Lipuški, Gineviči/Dvarči, Zosna), kur ir izveidojušās blīvākās niedru audzes un ir novērojama ezeru pārpurvošanās procesa sākšanās. Niedru aizauguma samazināšana veicinās atklātās ūdens virsmas laukuma palielināšanu, pastiprinās viļņošanās efektu, lai veidotu atklātas piekrastes zonas. Tas savukārt uzlabos gan Rāznas ezera dabas vērtību saglabāšanos (piem., veidojas ūdensputniem piemēroti atvērumi), gan uzlabos ainavas kvalitāti un paaugstinās Rāznas ezera pievilcību sabiedrības acīs. | |||
| 16. | Pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumu Nr. 447 „Rāznas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 16. punktu - Nacionālā parka teritorijā aizliegts ierīkot atkritumu poligonus, kā arī piesārņot un piegružot vidi ar atkritumiem un uzglabāt atkritumus tiem neparedzētās vietās. Diemžēl daudzviet atpūtnieki, makšķernieki piegružo Rāznas ezera krastu ar atkritumiem. Vai šī problēma vispār tiek kontrolēta? Iespējams, Dabas aizsardzības pārvalde varētu uzstādīt atkritumu konteinerus (un regulāri tos arī izvest) gar Rāznas ezeru, tādejādi stipri samazinot izmesto atkritumu daudzumu Rāznas ezera krastā. | Ņemot vērā, ka gan pludmales, gan krasta līnija daudzās vietās ir privātīpašums, tad DAP kontrolēšanas laikā fiksē piegružotās vietas un nosūta informāciju zemes īpašniekam. Atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu atbildīgas ir pašvaldība. DAP apsaimnieko savus izveidotos tūrisma objektus un popularizē kampaņu “Dabā ejot, ko atnesi, to aiznes”. | |||
| 17. | Kādēļ Dabas aizsardzības pārvaldes īpašums Tilīšos pie Rāznas netiek reklamēts kā cilvēkiem publiski pieejama vieta un priekšā uz ceļa ir barjera - vieta apbūvēta tauvas joslā tikai VIP personām. Vai teritorijas plānojumā tur ir paredzēta piekļuve visiem cilvēkiem? | Valstī ir trīs nekustamā īpašuma piederības veidi: valsts īpašums, pašvaldības īpašums un privātais īpašums. Atšķirībā no privātā īpašuma, apsaimniekojot valsts īpašumu, jāievēro Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums. Likuma 2. panta pirmā daļa noteic, ka publiska persona rīkojas ar saviem finanšu līdzekļiem un mantu likumīgi, tas ir, jebkura rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu atbilst paredzētajiem mērķiem un normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Īpašuma “Rāznas Tilīši” izmantošanas mērķis – darba bāze normatīvas aktos noteikto uzdevumu (kontrole, pārraudzība, ekspertīze, apsaimniekošana, dabas izglītība) veikšanai. | |||
| 18. | Dabas aizsardzības pārvalde jau sen apsaimnieko un pasniedz Rāznas ezeru kā savu lepnumu, bet lūdzu konkrētus ciparus un skaitu- cik zivju Dabas aizsardzības pārvalde ir ielaidusi Rāznas ezerā lepni saimniekojot jau no 2007. gada, cik peldvietas un visiem pieejamas vietas pie Rāznas ir izveidojusi. Sapirktās teiksim godīgi personīgas mantas un auto neinteresē, tie nekādu labumu Rāznai nedot. | DAP Latgales RA vienmēr ir popularizējusi Rāznas Nacionālo parku un Rāznas ezeru kā mūsu visu – Latgales – lepnumu. Ezera apsaimniekošana nav tikai zivju resursu papildināšana, un DAP ir ļoti daudz paveikusi, lai uzlabotu ezera ekoloģisko stāvokli. Zivju resursu pārvaldība ir pašvaldības kompetence un ir tikai loģiski, ka zivju resursus ar Zivju fonda atbalstu pavairo viena iestāde. Jautājuma daļa par peldvietām un pieejamību adresējama pašvaldībai, tā nav DAP funkcija. DAP norāda, ka saskaņā ar Iesnieguma likuma 7. panta 1. daļas 3. punktu iestāde ir tiesīga iesniegumu atstāt bez izskatīšanas, ja iesnieguma saturs ir klaji aizskarošs un izaicinošs. | |||
| 19. | IK “Vītolu mājas” ir tūrisma pakalpojuma sniedzējs, kas savu darbību veic īpašumā ar kadastra nr. 78720030022, kas atrodas iepretim Rāznas ezera Gineviču līcim (aptuveni 260 m Rāznas ezera krasta līnija), kā arī sadarbojas ar zemes īpašnieku blakus esošā īpašuma uzturēšanā - īpašums ar kadastra nr.78720030040 (aptuveni 290m Rāznas ezera krasta līnija). IK “Vītolu mājas” pamatpakalpojums ir izbraukumi ar kuģošanas līdzekļiem ar iekšdedzes dzinēju (laivu reģ.nr. LU5576, LV3458, LR3814, iekšdedzes dzinējs Tohatsu - jauda seši ZS un iekšdedzes dzinējs Tohatsu - jauda 40 ZS), ir iespēja piedāvāt pūsli, ūdensslēpes, veikbordu. Tāpat ir izveidota laivu nolaišanas vieta, telts vietas, labiekārtots krasts, izpļauti ūdensaugi, ir pārvietojama mājiņa. IK “Vītolu mājas” lūdz rast iespēju Rāznas Nacionālā parka individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos paredzēt un izveidot neitrālo zonu Rāznas ezera Gineviču līcī, līdzīgi kā neitrālā zona ir paredzēta piemēram iepretim tūrisma paklpojumu sniedzējiem “Rāznas līcis” un “Ezerkrasti”, kā arī citiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem Kaunatas pusē. Neitrālās zonas izveide Gineviču līcī: veicinātu vienmērīgāku kuģošanas līdzekļu slodzes sadalījumu Rāznas ezerā tūristiem, kas dodas no Maltas puses, būtu rasta iespēja tuvāk piekļūt neitrālajai zonai, līdz ar to tiktu veicināta tūristu piesaiste tūrisma pakalpojumu sniedzējiem tiktu radīta vienlīdzīga konkurences vide, neradot atsevišķiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem būtiski labvēlīgākus nosacījumus tūrisma attīstībai neitrālā zona dabā ir viegli nosakāma/ norobežojama. Rāznas ezera neitrālās zonas izveidi Gineviču līcī atbalsta arī vienīgās blakus esošās dzīvojamās mājas īpašnieki Gineviču līcī (īpašums ar kadastra nr.78720030011, aptuveni 200m Rāznas ezera krasta līnija). | Priekšlikums – Rāznas ezera Gineviču līci iekļaut neitrālajā zonā - tiks vērtēts MK noteikumu grozījumu procesā. | |||
| 20. | Atsaucoties uz Rēzeknes novada mājaslapā izsludināto aicinājumu, vēlos sniegt priekšlikumu par Rāznas ezera pieejamību un teritorijas attīstību. Esmu nekustamā īpašuma „Pūpolu mājas” Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Ginevičos īpašniece (kadastra nr. 78720030011), kura zemes teritorija ir Rāznas ezeram pieguļoša krasta līnija. Vairāku gadu laikā esmu ieguldījusi ievērojamus savus privātos līdzekļus pieguļošā Rāznas ezera krasta krūmāju izciršanas, niedru/ūdensaugu pļaušanas un dūņu attīrīšanas darbos, kur varētu tikt attīstīts tūrisma pakalpojumu klāsts, tai skaitā, noteiktas aktīvās izklaides ar motorizēto tehniku Rāznas ezera baseina Gineviču līcī (protams, ievērojot drošības pasākumus). Šobrīd Rāznas ezeram ir noteiktas tikai divas teritorijas, kurās ir iespēja ezerā attīstīt aktīvo izklaižu tūrismu un tās abas atrodas ezera pretējā pusē, t.i., Kaunatas un Čornajas pagastos, Mākoņkalna pagastā šādas zonas nav nevienas. Šis apstāklis būtiski ierobežo Makoņkalna pagastā atrodošos ezera dienvidu daļu padarīt aktīvā tūrisma pakalpojumiem un atpūtniekiem interesantāku. Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī to, ka tuvākajā laikā tiek plānoti grozījumi MK Rāznas nacionālā parka individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos, mans priekšlikums ir Rāznas ezera Gineviču līci iekļaut neitrālajā zonējumā. Paplašinot neitrālo zonējumu, Rāznas ezera teritorijas attīstība kļūtu ilgtspējīga un tas radītu vienlīdzīgus apstākļus starp tūrisma pakalpojumu sniedzējiem pretējos ezera krastos (ne tikai Kaunatas pusē) un Mākoņkalna pagasts nākotnē kļūtu vēl pievilcīgāks tūristiem. Rāznas ezera neitrālās zonas izveidi Gineviču līcī atbalsta arī mana nekustamā īpašuma blakus esošā IK “Vītolu mājas” (reģ.nr. 42402018477; kadastra nr. 78720030022) īpašnieki. | Priekšlikums – Rāznas ezera Gineviču līci iekļaut neitrālajā zonā - tiks vērtēts MK noteikumu grozījumu procesā. | |||
| 21. | Rāznas ezera tauvas joslā ir izvietotas 3 novērošanas kameras. Vai patiešām būvniecība ir veikta oficiāli? Zemē ir sarakti kabeļi, iebetonēti pamatīgi stabi, tauvas joslā neko tādu tak nedrīkst darīt!? Un ja kabeļi tiks sarauti, tagad iet ledus, krasti skalojas, var tak kāds arī iet bojā pārtrūkstot kabelim! | Dabas aizsardzības pārvalde ir uzstādījusi divas kameras. Mastu uzstādīšana veikta oficiāli, tie neatrodas aplūstošajā teritorijā (Rēzeknes novada teritoriālais plānojums: https://rezeknesnovads.lv/wp-content/uploads/2021/02/Makonkalna_pagasta_funkcionalais_zonejums.pdf). Kameras ir aprīkotas ar drošības sistēmu, kas elektrotīklu īssavienojuma gadījumā nostrādās automātiski. | |||
| Rēzeknes novada pašvaldības Būvvaldes vadītāja Inga Aleksandroviča | |||||
| N.p.k. | Jautājums/ priekšlikums | Atbilde | |||
| 1. | Rāznas ezera tauvas joslā ir izvietotas trīs novērošanas kameras. Vai patiešām būvniecība ir veikta oficiāli? Zemē ir sarakti kabeļi, iebetonēti pamatīgi stabi, tauvas joslā neko tādu taču nedrīkst darīt!? Un ja kabeļi tiks sarauti, tagad iet ledus, krasti skalojas, var tak kāds arī iet bojā pārtrūkstot kabelim! | Tauvas joslu definē Zvejniecības likums. Atbilstoši Zvejniecības likuma 1. pantam un 9. panta pirmajai daļai tauvas joslu nosaka ar zvejas tiesību izmantošanu vai kuģošanu un citām ar to saistītām darbībām gar ūdeņu krastiem. Tās platums - gar privāto ūdeņu krastiem - 4 metri; gar pārējo ūdeņu krastiem - 10 metru (9. panta devītās daļas 1. un 2. punkts). Jāņem vērā, ka Zvejniecības likums neizvirza aprobežojumus būvniecībā. Šādus aprobežojumus būvniecības gadījumā nosaka Aizsargjoslu likums. Šajā normatīvajā aktā ir noteikti aprobežojumi ūdensobjekta aizsargjoslā. Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas 5. punkta b apakšpunkts noteic, ka 10 metrus platā joslā papildus šīs daļas 1., 2., 3., 4. un 4.1 punktā minētajam aizliegts: būvēt un izvietot jebkādas ēkas un būves, tai skaitā nožogojumus (izņemot esošo būvju atjaunošanu; kultūras pieminekļu restaurāciju; transporta un elektronisko sakaru tīklu būvniecību, ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu, ūdens ņemšanas ietaišu un maģistrālo cauruļvadu būvniecību, enerģijas pārvades un sadales būvju būvniecību; peldvietu, celiņu, laivu un motorizēto ūdens transportlīdzekļu piestātņu būvniecību; valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu staciju un posteņu un citu stacionāru valsts nozīmes monitoringa punktu un posteņu būvniecību, kā arī krastu nostiprināšanu; ostu teritorijā esošo hidrotehnisko būvju, piestātņu, infrastruktūras, inženierkomunikācijas, kā arī citu ar ostu darbību saistītu būvju būvniecību; jahtu ostu un to darbības nodrošināšanai nepieciešamo būvju un infrastruktūras objektu būvniecību, kā arī šīs daļas 4. un 4.1 punktā minētajos gadījumos paredzēto teritorijas uzbēršanu). Speciālie būvnoteikumi nosaka nepieciešamo dokumentu kopumu, kas jāiesniedz, piemēram, elektronisko sakaru tīklu, enerģijas pārvades un sadales būvju, citu atsevišķi neklasificētu inženierbūvju būvniecības gadījumā – Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumi Nr.573 „Elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales būvju būvnoteikumi”, Ministru kabineta 2017.gada 9.maija noteikumi Nr.253 „Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi”, Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumi Nr.501 „Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas, būvniecības un uzraudzības kārtība”. Ievērojot jautājumā ietvertās informācijas daudzumu, pirmsšķietami var secināt, ka ir veikta patvaļīga būvniecība. Administratīvās lietas izskatīšanai nepieciešama detalizētāka informācija par zemes vienību, kurā veikta būvniecība, kā arī detalizētāka informācija par būvi. Tikai apsekojot zemes vienību, ir iespējams izdarīt izšķirošu secinājumu, vai būvvaldei ir jāpieņem lēmums par patvaļīgas būvniecības novēršanu (jānojauc vai jāiesniedz nepieciešamā dokumentācija) nekustamajā īpašumā. | |||
| 2. | Priekšlikums izstrādāt normatīvo regulējumu un likt saimniekiem sakārtot vai nojaukt savus īpašumus (tā saucamās vasarnīcas) Rāznas dabas parkā līdzīgi kā tas ir Rīgā, kur īpašniekiem nav izdevīgi turēt graustus. Rāznas dabas parkā ir skaista daba, bet starp Rēzekni un Kaunatu un tālāk uz Lipuškiem, tā ir degradēta teritorija, jo starp skaistām priedēm privātīpašumi - lielākoties vasarnīcas bez logiem, durvīm - baisi! | Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 158. punkts un 158.1. apakšpunkts nosaka, ka būve ir jāsakārto, jāveic tās konservācija vai jānojauc (atkarībā no konkrētiem apstākļiem), ja tās stāvoklis neatbilst Būvniecības likuma 9. pantā noteiktajām būtiskajām prasībām attiecībā uz būves lietošanas drošību, mehānisko stiprību un stabilitāti. Rēzeknes novadā ir spēkā normatīvie akti, kas izvirza prasības namu, to teritoriju un būvju uzturēšanai. 2020. gada 1. oktobra saistošie noteikumi Nr. 69 “Rēzeknes novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa” izvirza prasības ainaviski vērtīgo teritoriju (TIN5) uzturēšanā, kuru sarakstā ir iekļauta Rāznas ezera un tā apkārtnes augstvērtīgā ainavu telpa (520.1. apakšpunkts). Rēzeknes novada pašvaldības 2012. gada 5. aprīļa saistošo noteikumi Nr. 73 “Par nekustamo īpašumu uzturēšanu Rēzeknes novadā” nosaka kārtību namu un to teritoriju un būvju uzturēšanai Rēzeknes novada administratīvajā teritorijā, kā arī nosaka atbildību par šo saistošo noteikumu neievērošanu. Ievērojot minēto, nav nepieciešams izstrādāt citus normatīvos aktus par īpašumu uzturēšanu Rēzeknes novada administratīvajā teritorijā. Rēzeknes novada pašvaldības būvvalde vairākās administratīvajās lietās uzlika par pienākumu īpašniekiem/tiesiskajiem valdītājiem novērst atkāpes ēku uzturēšanā un noteikusi būves statusu (sagruvusi būve/cilvēku drošību apdraudoša ēka vai būve/ vidi degradējoša būve/ainavu bojājoša būve). Būvvalde turpinās veikt kontroli pār būvju uzturēšanas prasību ievērošanu. | |||
| Rēzeknes novada Tūrisma informācijas centra vadītāja Ligita Harčevska | |||||
| N.p.k. | Jautājums/ priekšlikums | Atbilde | |||
| 1. | Ņemot vērā, ka tūristi, iegriežoties izzinot Kaunatas pagastu apvienības dabas objektus (Lielais Liepukalns, Mākoņkalns) vai apskates vietas, lielākā tiesā izmanto atpūtai un aktivitātēm Rāznas ezera krasta līniju tieši Čornajas, Kaunatas un Mākoņkalna pagastos. Bieži vien izskan pārmetumi par pieejamās informācijas trūkumu uz vietas: dabas objektu nosaukumu un aprakstu, pārvietošanās kartēm, pieejamiem pakalpojumiem, norādēm, bukletiem, u.tl. | Informācija par Rāznas ezera apkārtnē izmantojamiem tūrisma uzņēmumiem un pakalpojumiem tiek reklamēta gan drukātos materiālos, gan ar četru informācijas stendu palīdzību, izvietotiem tiešā Rāznas ezera un autoceļu Rēzekne – Dagda un Kaunata – Malta tuvumā, kā arī digitalizēti : www.rezeknesnovads.lv , latgale.travel.lv Un ik gadus, līdz šīm Covid laikam, tūrisma materiāli tika izplatīti arī ārzemju tūrisma izstādēs. Ik gadus, ik tūrisma uzņēmēju sapulcēs u citās tikšanās reizēs ir lūgts un atgādināts tūrisma uzņēmējiem, lai iegriežas Rēzeknes pilsētas vai Rēzeknes novada tūrisma informācijas centros un aizved uz savu uzņēmumu tūrisma materiālus gan par tuvāku apkārtni, gan tālāku. Tā izzinot pašiem, kas atrodas kaimiņos un arī lai varētu sniegt informāciju savu uzņēmumu apmeklētājiem. Jāatzīst, ka ir ļoti maz uzņēmēju, kas šo aicinājumu izmanto. Drukātajos materiālos ir ievietota informācija par visiem tūrisma uzņēmumiem šajā teritorijā. Materiāli saņemami tūrisma informācijas centrā un ir izplatīti visiem Latvijas Tūrisma informācijas centriem. Pie galvenajiem dabas un kultūrvēstures objektiem – Lielā Liepu kalns un Mākoņkalna ir izvietoti Dabas pārvaldes finansēti informatīvie stendi ar izsmeļošu informāciju gan par pašiem objektiem, gan Rāznas Nacionālo parku, kā arī tuvumā esošajiem apskates un tūrisma objektiem. Tālāk var skatīt sīkāku informāciju par reklāmmateriāliem. Informācija par Rāznas ezera apkārtnē izmantojamiem tūrisma uzņēmumiem un pakalpojumiem dabā redzama: 1.) Par Latvijas ekonomikas ministrijas finansējumu izgatavoti un uzstādīti divi stendi par Rāznas ezera apkārtnes tūrisma piedāvājumu: Lipuškos un pie pagrieziena uz Kaunatu autoceļa Rēzeknes – Dagda malā 2.) Par Rēzeknes novada līdzekļiem izgatavoti un uzstādīti divi stendi ar visu informāciju par Rēzeknes novada tūrisma piedāvājumu: Lūznavā un pie pagrieziena uz Kaunatu autoceļa Rēzeknes – Dagda malā Kā arī informācija par Rāznas ezera apkārtnes tūrisma piedāvājumu tiek izplatīta: A ) Drukātos materiālos par Rēzeknes novada pašvaldības finansējumu: 1.) Rēzeknes un Viļānu novadu, Rēzeknes pilsētas tūrisma ceļvedis trīs valodās - LV, RUS, ENG valodās 2.) Rāznas Nacionālā parka un tuvākās apkārtnes tūrisma ceļvedis četrās valodās - LV, LT, RUS, ENG valodās B) Drukātos materiālos, kurus izdot Latgales Tūrisma asociācija “Ezerzeme”: 1.) Latgales kartes četrās valodās - LV, RUS, ENG, DE 2.) Tūrisma brošūras četrās valodās - LV, RUS, ENG, DE C ) Drukātos materiālos par Ekonomikas ministrijas finansējumu: 1. ) Latgales kartes piecās valodās - LV, LT, RUS, ENG, DE D ) Drukātos materiālos par valsts finansējumu: 1. ) Latgales partnerību kopprojektā Velo brošūra Eiro velo 11 trīs valodās - LV, ENG, RUS | |||
| Rēzeknes reģionālā vides pārvalde, direktora vietniece, kontroles daļas vadītāja Rita Eiduka | |||||
| N.p.k. | Jautājums/ priekšlikums | Atbilde | |||
| 1. | Lūgums vienkāršot dažāda veida saskaņojumus, kas saistīti ar saimn.darbību, jo pašlaik tiek prasīti saskaņojumi ar 3 institūcijām (VVD, RNP un Rēzeknes novada pašvaldība). jo uzskatām, ka pietiktu saskaņojuma tikai ar VVD, kas ir visaugstāk stāvoša institūcija. | Rāznas nacionālā parka likuma 3.panta pirmā daļā noteikts: Nacionālā parka aizsardzības un izmantošanas kārtību, pieļaujamās un aizliegtās darbības nosaka Rāznas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Lai mainītu paredzēto darbību saskaņošanas kārtību Rāznas nacionālā parkā, nepieciešams mainīt normatīvo aktu regulējumu. | |||
| 2. | Ja vēlamies, lai Rāznas ezerā būtu zivis, īpaši līdakas, ir jāveic dabisko ūdensteču ieteku vietu atjaunošana Rāznas ezerā. Tagad vietās kur ezerā ietek upītes un meliorācijas grāvji ezers daudzviet ir pilnīgi aizaudzis ir purvs, zivis nevar iekļūt šajā ūdenstecē, lai nārstotu. Šis darbs ir jāpaveic Dabas aizsardzības pārvaldei vai Rēzeknes novadam, jo neviens cits tur nevar rakt bez īpašām atļaujām un tam ir nepieciešama arī liela nauda. Tāpat ūdensteces būtu jāatjauno vismaz 100metru attālumā no ezera, jo tagad tās ir aizaugušas, ar bebru aizsprostiem- šeit vismaz būtu jāizdara tā lai zemes īpašnieki varētu rakt un tīrīt bez atļaujām un naudas tērēšanas atļaujas dabūšanai, bet domājams ka šis darbs pilnībā tomēr būtu jāizdara valsts iestādēm | Meliorācijas sistēmas būvniecību, ekspluatāciju , uzturēšanu reglamentē Meliorācijas likums. Likuma mērķis ir noteikts 2.pantā. 2.pants. Likuma mērķis ir nodrošināt tādu meliorācijas sistēmu pārvaldības mehānismu, kas veicina dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu, nodrošina iedzīvotāju drošībai un labklājībai, infrastruktūras attīstībai nepieciešamo ūdens režīmu, kā arī racionālu meliorācijas sistēmu būvniecību, ekspluatāciju, uzturēšanu un pārvaldību. Meliorācijas sistēmas būvniecību, uzturēšanu un ekspluatācijas nodrošināšanu nosaka: 19.pants. Valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu būvniecību, uzturēšanu un ekspluatāciju nodrošina valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”. 21.pants. Meliorācijas sistēmas valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts meži”, Valsts meža dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes valdījumā nodotajā valsts meža zemē ekspluatē un uztur attiecīgi valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts meži”, Valsts meža dienests un Dabas aizsardzības pārvalde, izņemot šā likuma 19.pantā noteikto. 22.pants. (1) Pašvaldības meliorācijas sistēmas būvniecību, ekspluatāciju un uzturēšanu nodrošina attiecīgā pašvaldība. (2) Ja pašvaldības meliorācijas sistēma atrodas divu vai vairāku pašvaldību administratīvajā teritorijā, to pienākums ir piedalīties pašvaldības meliorācijas sistēmas būvniecībā, ekspluatācijā un uzturēšanā. 22.1 pants. (1) Pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas būvniecību, ekspluatāciju un uzturēšanu nodrošina attiecīgās zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji. Pašvaldība var piedalīties pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas būvniecībā, ekspluatācijā un uzturēšanā. (2) Kārtību, kādā pašvaldība piedalās pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas būvniecībā, ekspluatācijā un uzturēšanā, kā arī kārtību, kādā pašvaldība piedalās pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksu segšanā, nosaka Ministru kabinets. 22.2 pants. (1) Pašvaldība pieņem lēmumu par pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas statusa piešķiršanu. Pirms lēmuma pieņemšanas pašvaldība saskaņo ar valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" koplietošanas meliorācijas sistēmas atrašanās vietu, meliorācijas kadastra apzīmējumus un garumu, kā arī noskaidro un izvērtē to zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju viedokli, kuru zemes vienību robežās atrodas koplietošanas meliorācijas sistēma. Pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību. (2) Pašvaldība saistošajos noteikumos var paredzēt papildu prasības attiecībā uz pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas ekspluatāciju un uzturēšanu un atbildību par minēto prasību pārkāpšanu. (3) Pašvaldība mēneša laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas statusa piešķiršanu, informē par to valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi". 23.pants. Koplietošanas meliorācijas sistēmu ekspluatē un uztur attiecīgās zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji. 24.pants. Viena īpašuma meliorācijas sistēmu ekspluatē un uztur attiecīgās zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. 25.pants. Ministru kabinets izdod meliorācijas sistēmas ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumus, izvirzot prasības, kas zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam jāievēro meliorācijas sistēmas izmantošanā, kopšanā un saglabāšanā. Lai mainītu likumdošanā noteikto meliorācijas sistēmu būvniecību, ekspluatāciju, uzturēšanu un pārvaldību, nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos. | |||
| 3. | Atļaut veikt ezera grunts tīrīšanu no ūdensaugiem, saknēm ar mehānisku līdzekli (pamatā traktortehniku) saņemot vienu bezmaksas atļauju no DAP vai VVD – nepiesaistot pašlaik trīs nepieciešamos maksas ekspertus. | Arī ūdensobjektu tīrīšanas un padziļināšanas kārtība noteikta Ministru kabineta 2006.gada 13.jūnija noteikumos Nr.475 “Virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtība”. Lai mainītu likumdošanā noteikto ūdensobjektu tīrīšanas un padziļināšanas kārtību, jāpieprasa izmaiņu veikšana šajos noteikumos. | |||
| Rēzeknes reģionālās vides pārvaldes Kontroles daļas Resursu kontroles sektora vadītājs Ivars Ružāns | |||||
| N.p.k. | Jautājums/ priekšlikums | Atbilde | |||
| 1. | Iesakām biežāk kontrolēt nozvejoto zivju daudzumu makšķerniekiem | Paldies par Jūsu ieteikumu. Valsts vides dienests, veicot rūpnieciskās zvejas, kā arī makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumu ievērošanas kontroli, īpašu uzmanību pievērš tādu noteikumu pārkāpumu, kuri tieši ietekmē vai var ietekmēt zivju populāciju stāvokli un to dabisku atražošanos, atklāšanai. Pie šādiem būtiskiem Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumu nosacījumiem, kuriem inspekciju laikā tiek pievērsta īpaša Valsts vides dienesta inspektoru uzmanība, ir pieskaitāmi arī makšķernieku lomos paturamo zivju daudzums un lomos paturamo zivju izmērs. Valsts vides dienests pastāvīgi ikdienā veic Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens noteikumu ievērošanas kontroli iekšējos ūdeņos. Rūpnieciskās zvejas noteikumu, kā arī Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumu ievērošanas kontroli Rāznas nacionālā parka teritorijā esošajā Rāznas ezerā pašlaik veic Dabas aizsardzības pārvalde. |