Rēzeknes novada pašvaldība sniegs atbalstu cīņai pret latvāni

Publicēts: 31.03.2022

Atjaunots: 01.04.2022

Lauksaimniecība

Rēzeknes novada pašvaldības Vides aizsardzības fonda sēdē 2022. gada 10. martā apstiprināta Kārtība, kādā tiek finansēti pasākumi latvāņu apkarošanai Rēzeknes novada pašvaldībā. Pasākumu mērķis ir finansiāli motivēt un atbalstīt zemes īpašniekus iznīcināt šo invazīvo sugu un ierobežot tās izplatību.  

Invazīvo augu suga Latvijā Augu Aizsardzības likumā definēta kā Latvijas dabai neraksturīga suga, kura apdraud vietējās sugas un to dzīvotnes vai rada ekonomiskus zaudējumus, kaitējumu videi vai cilvēka veselībai. Viena no tām ir Sosnovska latvānis, kas ir ļoti ekspansīva suga, kas ļoti ātri izplatās ne tikai nekoptos laukos, ceļmalās un mežmalās, bet arī dabīgās augu sabiedrībās. Latvāņi ir ļoti bīstami cilvēkiem, jo izraisa ādas un gļotādas apdegumus, it īpaši apdraudot bērnus. Tā ir nopietna problēma ne tikai Baltijas reģionā un Skandināvijā, bet arī  visā Eiropā un Ziemeļamerikā. Aizaugot upju krastiem, tiek ierobežota makšķernieku un tūristu pārvietošanās, veicināta krastu erozija; aizaugot ceļmalām, tiek degradēta ainava un apdraudēti bērni; aizaugot laukiem, tiek ierobežotas to saimnieciskās izmantošanas iespējas. Latvāņu izplatība ir kļuvusi par globālu problēmu un risinājumi cīņai ar to tiek meklēti starptautiskā mērogā.  

Katra zemes īpašnieka pienākums ir rūpēties, lai šāda invazīvā suga neizplatās, taču gan Latvijas, gan ārvalstu zinātnieki un praktiķi atzīst, ka iznīdēt vienā vietā ilgstoši augušus latvāņus ir ļoti sarežģīti, dažādi iespējamie mehāniskie un ķīmiskie paņēmieni ir jālieto kompleksi, tam ir nepieciešami lieli ieguldījumi un ne tikai vienreiz gadā vien. Vairākas pašvaldības jau ir pieņēmušas lēmumu par nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi, lai veicinātu cīņu ar latvāņiem, tomēr, kā uzsvēra Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs, šis veids nav efektīvs, jo, pirmkārt, pašam īpašniekam ir jārūpējas un jāizmanto zemi tiem mērķiem, kādiem tā ir paredzēta, lauksaimniecībai vai mežsaimniecībai, un arī šī summa, kuru īpašnieks, iespējams, varētu iegūt no šīm nodokļa atlaidēm, ir niecīga, tāpēc Rēzeknes novada pašvaldība ir izstrādājusi un piedāvā atbalsta programmu, lai arī privātpersonas varētu iegūt finansējumu cīņai ar latvāni.  

Programma paredz, ka uz pašvaldības finansējuma saņemšanu var pretendēt fiziskas vai juridiskas personas, kuru zemes īpašumi atrodas Rēzeknes novada teritorijā un uz kuru zemes īpašuma ir fiksēta Sosnovska latvāņa izplatība vismaz 0,1 ha platībā. Latvāņu apkarošanas pasākumi tiek veikti piecus gadus. Piešķirtā finansējuma apjoms ir 80% no aktivitātes izmaksām gadā, bet ne vairāk kā 200 EUR uz 1 ha zemes platības, kas ir invadēta ar latvāņu sugas augu pirmajā gadā, ne vairāk kā 180 EUR uz 1 ha otrajā gadā, ne vairāk kā 140 EUR trešajā gadā, ne vairāk kā 120 EUR ceturtajā gadā un ne vairāk kā 100 EUR uz 1 ha piektajā gadā.  Pēc šiem pasākumiem teritorija tiek apsekota vēl 5 gadus, lai izslēgtu latvāņu atkārtotu izplatīšanos. Finansējums tiek piešķirts no Rēzeknes novada pašvaldības Vides aizsardzības fonda kārtējā gada līdzekļiem. Lai saņemtu finansējumu zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam vispirms jāiesniedz VAAD (Valsts augu aizsardzības dienestā) iesniegums par valdītāju, ierobežošanas pasākumu veicēju un invadēto (ar latvāņiem aizaugušo teritoriju). Iesnieguma forma atrodama:   https://www.vaad.gov.lv/lv/pakalpojumi/zinu-iesniegsana-par-sosnovska-latvana-izplatibu-sava-ipasuma-vai-tiesiskaja-valdijuma-esosaja-zeme  

Pēc tam katru gadu līdz 15. martam (2022. gadā – līdz 2. maijam!) jāiesniedz iesniegums finansējuma saņemšanai, klāt pievienojot karti, kurā ir apzīmēta ar Sosnovska latvāni invadētā teritorija un fotofiksācija. Finansējumu iedala katra gada beigās, iepriekš apsekojot un izvērtējot veiktās darbības latvāņa apkarošanai. Ja apsekojot teritoriju atklājas, ka nav tikuši veikti pasākumi latvāņa apkarošanai, finansējums netiek piešķirts. Par latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumu veikšanu ir atbildīgs zemes īpašnieks vai tās tiesiskais valdītājs. Kā informēja  Rēzeknes novada pašvaldības vecākā vides speciāliste Ruta Sidorova, saskaņā ar Augu aizsardzības likumu, par bezdarbību latvāņu apkarošanā, sākumā tiek piemērots brīdinājums, bet nākamajā reizē jau sods – fiziskām personām no 50 līdz 1500 naudas vienībām, bet juridiskām personām – no 300 līdz 3000 eiro.

Vairāk par Kārtību, kādā tiek finansēti pasākumi latvāņu apkarošanai Rēzeknes novada pašvaldībā – klāt pievienotajā dokumentā.   

Rēzeknes novada teritorijā indīgais latvānis ir visai izplatīta suga – pēc 2021. gadā veiktās zemes īpašnieku aptaujas, tā audzes novadā ir 92,93 ha, visvairāk šī sērga ir izplatījusies Bērzgales pagastā (60 ha), visai lielas latvāņu audzes ir arī Ozolaines, Mākoņkalna un Silmalas pagastā.  Visvairāk latvāņu skarto teritoriju ir Madonas un Cēsu novadā.

 

Click to listen highlighted text!