Sakstagala zemnieku saimniecība „Lapsiņas” audzē paipalas
Pasaulē aizvien populārāka kļūst paipalu audzēšana. Šobrīd Latvijā paipalas audzē un to olas piedāvā aptuveni 10 saimniecības. Šovasar šī vērtīgā produkta ražošana uzsākta arī Rēzeknes novada Sakstagala pagasta zemnieku saimniecībā „Lapsiņas”. Saimnieki Ivans un Ingrīda Kornuta ir izveidojuši paipalu fermu, kur dotajā brīdī ir aptuveni viens tūkstotis Igaunijas šķirnes paipalu. Dienā saimniecība ievāc ap 200-300 paipalu olu. Saimnieks Ivans pastāstīja, ka paipalu olas pirms vairākiem gadiem nogaršojis pie drauga, kurš audzē paipalas pašu patēriņam. Uzzinājuši par mazās oliņas izcilo vērtību, sākuši tās regulāri lietot uzturā. Šo gadu laikā ievērojuši, ka ir mazinājusies asinsspiediena problēma, mazāk slimo ar elpceļu saslimšanām un saaukstēšanos, uzlabojusies pašsajūta un vielmaiņas process. Tad arī nolēmuši, ka paši varētu izaudzēt paipalas un iegūt vērtīgās olas. Sākuši interesēties par paipalu audzēšanu internetā un citos informācijas līdzekļos. Šī gada sākumā pēc pieredzes braukuši uz Stopiņu novadu, kur laipni paipalu audzētāji labprāt dalījās putnu turēšanas pieredzē.
No Stopiņiem tika atvests arī pirmais paipalu audzēšanas būris, barotava, dzirdināšanas trauks un, protams, arī paipalu olas inkubēšanai. Ar to arī maisam gals bija vaļā. Tālāk viss notika ļoti strauji. Pašu saimniecībai piederošajā kokapstrādes cehā pēc atvestā parauga tika izgatavoti būri putnu turēšanai. Kūtiņā, kurā jau vairākus gadus nebija iemītnieku, sākās rosība. Saimnieki ir ļoti pateicīgi kaimiņam Jānim Priževoitam – puisim ar zelta rokām, kurš telpās uzmeistaroja centrālo apkuri, ventilācijas sistēmu, līdz katram paipalu būrim ierīkoja ūdensvadu ar dzirdnēm, būrus aprīkoja ar nepieciešamo apgaismojumu un temperatūras regulētājiem. Olu uzglabāšanai tika pielāgots pagrabs. Viss notika dažos mēnešos, un jau jūnijā tika saņemta PVD atļauja paipalu olu realizācijai.
Paipalas ir ļoti mazas - tās sver apmēram 180 gramus, un to garums nepārsniedz 20 cm, bet to olas sver tikai 12 gramus. Pirmkārt paipalu olas ir garšīgas. Protams par gaumi nestrīdas, bet daudzi uzskata, ka paipalu olas ir garšīgākas par vistu olām. Paipalu olas var cept, vārīt, ēst neapstrādātas, grauzdētas, marinētas. Tās izmanto kulinārijā, dažādu ēdienu gatavošanai, kā arī izrotā salātus vai siltos ēdienus. Taču, runājot par paipalu olām, ir jāatzīmē to vērtīgums izmantošanai uzturā – mazajā, raibajā oliņā koncentrētā veidā sakopotas daudzas cilvēkam nepieciešamas bioloģiski aktīvas vielas, kas paaugstina organisma tonusu, nostiprina kaulus, regulē prostatas darbību, palīdz darboties sirds, aknu, nieru, kuņģa, aizkuņģa dziedzera un citus orgānus funkcijām, stimulē vielmaiņas procesu, nesatur holesterīnu. Paipalu olas ir bagātīgs vitamīnu, minerālvielu, aminoskābju avots. Piemēram, vitamīnu saturs paipalu olās pārsniedz vistas olas 2,5 reizes, dzelzs saturs – 4,5 reizes, bet fosfora un kālija daudzums – 5 reizes. Tās ir hipoallergēnas. Ja jums vai jūsu bērnam ir alerģija pret vistu olām, tad ir vērts padomāt par to aizstāšanu ar paipalu olu lietošanu uzturā, jo tās ne tikai nerada alerģiju, bet gluži pretēji satur olbaltumvielas, kas nomāc alerģiskas reakcijas. Turklāt paipalu olas nekad nav inficētas ar bīstamo baktēriju – salmonellu, jo paipalu ķermeņa temperatūra ir 42 grādi, bet salmonellas baktērija šādā temperatūrā iet bojā. Tātad olas bez bažām lietojamas svaigā veidā. Vēl viens ļoti svarīgs arguments par labu paipalu olām ir saistīts ar to, ka tās veicina garīgās spējas bērniem. Japānā pat ir obligāts ikdienas patēriņš – 2-3 paipalu olas, ko nosaka viens no galvenajiem likumiem valstī! Kas zina, varbūt tāpēc Japāna tagad ir viena no visvairāk attīstītajām pasaules valstīm?
Zemnieku saimniecības „Lapsiņas” saimniece Ingrīda gan atzīmēja, ka paipalu audzēšana ir dārgs prieks, kas prasa daudz ieguldījumu un uzmanības. Putnu barošanai saimniecībā tiek malti vietējie graudi- kvieši un mieži, kā arī tiek pievienota viena trešdaļa speciālas kombinētās barības. Paipalas ir siltumu mīloši putni. Cālēniem nepieciešams siltums līdz pat 37grādiem, dējējputniem – ne zemāka par 20 grādiem. Ziemas periodā paipalas ir iespējams turēt tikai apkurināmās telpās. Inkubācijas periods paipalu olām ir 17 dienas, vēl pēc 2 mēnešiem paipalas jau sāk dēt, ražojošais periods ir aptuveni vienu gadu. Tomēr, neskatoties uz ievērojamām izmaksām un apzinoties šī produkta vērtīgumu veselības un labsajūtas uzturēšanai, paši saimnieki ir pilnīgi atteikušies no vistu olām un šobrīd vēlas arī citus cilvēkus iedrošināt un aicināt iekļaut šīs unikālās olas savā ēdienkartē.
Ivana un Ingrīdas mājās ikdienā paipalu olas tiek ceptas „vēršacī”, omletēs ar dažādām piedevām, izmantotas sviestmaižu pagatavošanā, pievienotas dažādiem salātiem, lietotas svaigā veidā ( sevišķi veselīgi!), kokteiļu gatavošanā. Brīžos, kad mājās ciemojas izaugušie bērni: dēls Valērijs ar otro pusīti Diānu un meita Karīna ar draugu, uz nebēdu tiek izmēģinātas dažādas receptes, izmantojot paipalu olas un paipalu gaļu. Iecienīti ir kokteiļi, pievienojot svaigas olas, dažādi salāti( praktiski visos salātos vistu olas var aizstāt ar paipalu olām, tikai tās daudz efektīgāk izskatās nesasmalcinātas, bet pārgrieztas uz pusēm). Tiek cepti paipalu cepeši un grilējumi, jo lielākā daļa izperināto gailīšu tiek audzēti tikai 2 mēnešus. Arī olu čaumaliņas netiek mestas ārā. Tās tiek nomazgātas, izkaltētas un samaltas kafijas dzirnaviņās. Samalto čaumalu pulverīti, nelielā daudzumā, var pievienot jebkuram ēdienam, kas nemaz nebojā ēdiena garšu, bet ir ļoti vērtīgs kalcija avots un viegli uzsūcas organismā.
ZS „Lapsiņas” paipalu olas piegādā Rēzeknes restorānam „Rozālija”, kafejnīcai „Marijas kafija”. Olas piedāvātas arī citām vietējām sabiedriskās ēdināšanas iestādēm, kas dotajā laika posmā eksperimentē un veido ēdienu receptes, iekļaujot tajās paipalu olas. Labprāt olas pērk vietējie Sakstagala iedzīvotāji un tālāki paipalu olu cienītāji. Oliņas ir iespējams iegādāties katru dienu „Rēzeknes centrāltirgus” zemniekiem paredzētajā laukumā. Var arī zvanīt pašam saimniekam Ivanam t.29439402 un vienoties par vērtīgo olu piegādi.
Rita Baranovska
LLKC Rēzeknes nodaļas
Sakstagala pagasta lauku attīstības konsultante