Sēņu diena Rāznas Nacionālajā parkā izdevusies
Rosība Andrupenes lauku sētā sākās jau krietni pirms sēņu dienas noliktā laika. Mikologi jeb sēņu pētnieki Inita Dāniele, Diāna Meiere un Edgars Mūkins steidza iekārtot Rāznas Nacionālajā parkā nupat pirms paša pasākuma svaigi lasīto sēņu izstādi. Uz galda rindojās gan pētnieku, gan pirmo apmeklētāju nestās sēnes.
Sēņu dienu ievadīja mikologu stāsti par izstādītajām sēnēm - gan visbiežāk lasītajām ēdamām un droši nosakāmām, gan reti vāktām sēnēm, piemēram, rudens taureni, aitu piepi, kliņģereni.
Lielu interesi klātesošos raisīja ļoti reti sastopamā zem zemes augošā sēne baltā cūktrifele, kuru bija iespēja gan apskatīt, gan noklausīties Diānas Meieres stāstījumu par to.
Ierastajai sēņu smaržai pa starpu brīžam varēja sajust arī specifisku smārdu, kas nāca no turpat pasākumā vietas tuvumā atrastiem zemestaukiem. Kā noskaidrojās, tos mēdz izmantot imunitātes stiprināšanas preparātu gatavošanai.
Pēc īsa ievada sēņu pasaules noslēpumos pasākuma dalībnieki kopā ar mikologiem devās Černoručjes un Stalidzānu pilskalna mežā. Pēc pāris stundām ar sēnēm pildītiem groziem tie atgriezās, lai papildinātu rīta pusē iesākto izstādi ar jauniem atradumiem. Tad notika salasītā kopīga pētīšana, noskaidrotas izskata un smaržu nianses, precizēti nosaukumi. Viens no interesantiem atradumiem Černoručjes mežā bija milzu dižvālene, saukta arī par Herkulesa vāli, kas Latvijā ir reta un aizsargājama. Daudzi savos fotoaparātos iemūžināja varenu izmēru elegantās zelta brūnsardzenes.
Sēņotāji sarunās ar profesionālajiem sēņu pazinējiem uzzināja daudz jauna gan par īstajām celmenēm un tām līdzīgām sugām, krimildēm un baltajām bērzlapēm, gan arī par mazpazīstamu sēņu izmantošanas iespējām. Tāpat bija skaidrojumi par sēņu ietekmi uz cilvēku organismu, ja tās lieto kopā ar alkoholu. Daudzi apbrīnoja rudzupuķu smilšbekas brīnumainās pārvērtības. Šai smilšu krāsas sēnei griezuma vietā zilē, iekrāsojoties rudzupuķu zilā krāsā, bet cepšanas laikā maina krāsu uz skaisti dzeltenu.
Diāna Meiere bija sagatavojusi arī stāstījumu par sarkanlapiņu tīmekleni, Šveinica filceni un cinobrsarkano piepi. Izrādās, ka ar šīm un vēl daudzām citām sēnēm var lieliski krāsot dziju.
Pasākumā izzinošā spēlē katrs varēja noskaidrot arī savas tā brīža zināšanas par ēdamām, indīgām un aizsargājamām sēnēm.
Pēc aptuvenām aplēsēm, sēņu izstādē bija apskatāmas ap 140 sēņu un piepju sugu, kuras vēroja arī citi tās dienas muzeja “Andrupenes lauku sēta” apmeklētāji no Latvijas un Igaunijas.
Jāpiezīmē, ka Latvijas Mikologu biedrība augusta nogalē rīkoja nometni Rāznas Nacionālajā parkā. Tāpēc sēņu pētīšana notika jau pirms un turpinājās arī pēc Sēņu dienas. Pētnieki izstaigāja ozolu mežus Piloros un Pahatnieku pussalā, uz osiem augošos priežu mežus Salāja ezera apkārtnē, pabija vēl vairākās citās vietās. Kā atzina Mikologu biedrības valdes vadītāja Diāna Meiere, patīkamu pārsteigumu šoreiz sagādāja Kaunatas pagasta Akminīšos atrastā reti sastopamā piepe - čemurainā čemurene.
Sēņu diena ir viens no tematiskajiem pasākumiem, kurus Dabas aizsardzības pārvalde rīko, lai iepazīstinātu sabiedrību ar īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un tajās sastopamām vērtībām.
Informāciju sagatavoja:
Dabas aizsardzības pārvaldes
Sabiedrisko attiecību un vides izglītības nodaļa
