Baltijas un Skandināvijas lauksaimnieki Eiropas Komisāru aicina rast atbalsta mehānismus lietavu skartajiem reģioniem

Publicēts 19.10.2017

Oktobra sākumā Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas un Dānijas lauksaimnieku organizācijas kopīgi nosūtīja vēstuli Eiropas Savienības Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāram Filam Hoganam ar aicinājumu steidzamības kārtā rast atbalsta mehānismus lietavu skarto reģionu lauksaimniekiem.

Biedrības „Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre: „Šogad laika apstākļi nav lutinājuši mūsu reģiona lauksaimniekus. Situācija ir ļoti smaga, jo līdz septembra beigām Baltijas valstīs un Somijā tika novākts aptuveni 30-65% labības, proteīnaugu, rapša un citas laukaugu kultūras. Novāktās ražas kvalitāte ir slikta, un lieli resursi tiek patērēti ražas kaltēšanai. Visā reģionā ievērojami mazāk kā parasti ir apsēti ziemāji, tādejādi arī nākamgad būs mazāka potenciāli iegūstamā raža. Esošajā lauksaimniecības politikā ir paredzēti atbalsta mehānismi krīzes situācijām. Diemžēl līdz šim praksē tie nav darbojušies. Ar šo vēstuli mēs komisāram pieprasām, lai atbalsta mehānismi ir reāli, nevis teorētiski uz papīra esoši!”

Biedrības „Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija” valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons: „Daudzās zemnieku saimniecībās raža tā arī netiks nokulta, kā arī netiks iesēti ziemāji, tādēļ Baltijas valstīs lauksaimnieki vēl pāris nākamos gadus izjutīs lielo lietavu izraisītās sekas. Esošā situācija ir neordināra, kas ietekmē visa Baltijas reģiona un Ziemeļvalstu lauksaimniecību netikai graudkopībā, bet arī lopkopībā un cūkkopībā.”

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs: “Situācija atsevišķos reģionos tiešām ir neapskaužama, daļa vasaras un rudens laika apstākļi radīja ārkārtas situāciju, kas noveduši līdz tam, ka daudziem lauksaimniekiem sējumi ir izpostīti un lopbarība nav iegūstama. Tas ne vien rada finansiālos zaudējumus saimniecībām, bet arī bažas par uzņemto un noteikto prasību un saistību izpildi ar kredītiestādēm un noslēgtajiem līgumiem. Tā kā dabas apstākļi ietekmējuši ne vien Latvijas, bet arī citu valstu saimniecības, tāpēc vēršamies pēc palīdzības un atbalsta pie Eiropas Komisijas Komisāra.”

No Latvijas vēstuli parakstīja biedrības „Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre, „Latvijas Zemnieku federācijas” valdes priekšsēdētāja Agita Hauka, „Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas” valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons un „Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes” valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Par biedrību „Zemnieku saeima”

Biedrība „Zemnieku saeima” ir ietekmīgākā lauksaimnieku organizācija Latvijā, kas dibināta 1999.gadā. Biedrības pamatdarbība ir biedru interešu pārstāvēšana, lauksaimniekiem labvēlīgas politikas veidošana, biedru informēšana un izglītošana. Mūsu biedri ir gandrīz 900 mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas. Valdi veido 9 kongresā vēlēti zemnieki, kuri pārstāv visus reģionus un lauksaimniecības nozares. Biedri kopā apsaimnieko vairāk kā 500 tūkst. ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes (augkopība 54%, piena lopkopība 38%, citas nozares 8%) un savās saimniecībās nodrošina darbu vairāk kā 4000 darbiniekiem.

Par „Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociāciju”

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija ir dibināta 2002.gadā un apvieno lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (MPKS), kuras strādā savu biedru interesēs, samazinot to ražošanas izmaksas. Asociācijas darbības mērķis ir radīt labvēlīgu vidi lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperācijas attīstībai un veicināt sabiedrības izpratni par kooperācijas nepieciešamību un priekšrocībām. LLKA ir galvenais Zemkopības ministrijas sadarbības partneris lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperācijas jautājumu risināšanā. Šobrīd LLKA ir 50 biedri.

Par „Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi”

LOSP ir Latvijas lielākā un nozīmīgākā nacionālā līmeņa lauksaimnieku konsultatīvā padome, kas apvieno 58 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk kā 14 200 ražojošo lauksaimnieku. LOSP iesaistās Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā sadarbībā ar valsts likumdevējiem, valsts pārvaldes institūcijām, Zemkopības ministriju un citiem sociālajiem sadarbības partneriem.

Par „Latvijas Zemnieku federāciju”

Biedrība “Latvijas Zemnieku federācija” (LZF) ir izveidota 1990.gadā un šobrīd apvieno dažādu nozaru lauksaimniekus visos Latvijas reģionos. LZF iestājas par apdzīvotiem un ekonomiski aktīviem Latvijas laukiem, par taisnīgām un vienlīdzīgām attīstības iespējām visiem Latvijas lauksaimniekiem, īpaši vēršot uzmanību uz atbalstu mazo un vidējo saimniecību – ģimeņu saimniecību, attīstību un to nozīmīgo lomu ilgtspējīgā Latvijas lauku sociālekonomiskā attīstībā.

Informāciju sagatavoja

„Zemnieku saeimas” sabiedrisko attiecību speciāliste Līva Norkārkle
liva@zemniekusaeima.lv
+371 29237221
www.zemniekusaeima.lv