Lauku konsultanti – neaizstājami laukos

Publicēts 06.05.2014

Lai stiprinātu uzņēmējdarbības atbalstu 25 Rēzeknes novada pagastos, SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” sadarbībā ar Rēzeknes novada pašvaldību jau otro gadu nodrošina darba vietas desmit lauku attīstības konsultantiem. Jautājumi par tiešajiem maksājumiem, dzīvnieku reģistru, piena kvotām, apdrošināšanu, labāko sēklu izvēli, lauku bloku kartēm – tā ir ikdiena visiem lauku attīstības konsultantiem, tostarp arī Anastasijai Saleniecei, kura strādā ar Nautrēnu un Strūžānu pagasta lauksaimniekiem. „Reizēm, rakstot projektu, kāds pat piezvana, lai noskaidrotu, cik liels ir sociālais nodoklis,” teic Anastasija. Pat grūti saskaitīt, cik daudzi un dažādi jautājumi jāzina cilvēkam, kurš nodarbojas ar lauksaimniecību, taču pašam saimniekam neatliek laika „izburties” cauri visām likuma izmaiņām un jauninājumiem, tāpēc lauku konsultanti pagastos, līdzīgi kā A.Saleniece, ir cilvēki īstajā vietā.

Anastasija Saleniece Nautrēnu pagastā sāka strādāt reizē ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā – 2004.gada 1.maijā. Zīmīgi, jo šobrīd tieši viņa ir tas cilvēks, kas lauksaimniekiem palīdz „izkost” Eiropas Savienības prasības un regulas. „Nedrīkst nezināt,” gandrīz kā sava darba moto teic Anastasija, „vismaz pamatlīmenī ir jāzina teju visi par un ap lauksaimniecību saistītie jautājumi, turklāt svarīgi ir mācēt atrast papildus informāciju.” Anastasija arī bieži piedalās dažādos semināros un lekcijās, pastāvīgi esot jaunāko notikumu virpulī: „Informācijas apjoms ir milzīgs, taču darbā ar lauksaimniekiem tas ļoti palīdz.”

Lauksaimniecības konsultante stāsta, ka cilvēki visvairāk interesējoties par lopkopību. Tā kā Nautrēnu pagastā ir aptuveni 60 bioloģiskās saimniecības, daudz jautājumu esot arī par šo tematu. Lauksaimnieku interese ir tik liela, ka reizēm A.Salenieces kabinetā Nautrēnu pagasta pārvaldē, kur viņa pieņem apmeklētājus pirmdienās un otrdienās, pat izveidojas rinda.  Lauku attīstības konsultante saskaitījusi, ka pieņemšanas dienās pie viņas griežas līdz pat 16 apmeklētājiem, turklāt bieži uz cilvēku neskaidrajiem jautājumiem atbildes tiek sniegtas arī pa telefonu. „Reizēm pie manis atnāk tikai tāpēc vien, lai es palīdzētu pasūtīt krotālijas jeb dzīvnieku apzīmēšanas numurus. Lai gan tas nemaz neietilpst manos pienākumos, tomēr es to daru, jo tajā laikā, es cilvēkam varu izstāstīt arī dažādus jaunumus vai iedrošināt piedalīties kādā programmā. Cilvēkam pakalpojums jāsaņem pēc iespējas tuvāk savai dzīves vietai – tāda ir mana pārliecība.  Kamēr vēl pastāv mazās saimniecības, ar kurām pamatā notiek sadarbība, mums ir jāpriecājas un jāatbalsta, lai šīs saimniecības var ne tikai eksistēt, bet darboties un iesaistīties atbalsta programmās,” teic Anastasija.

Arī pagasta iedzīvotāji pat nevar iedomāties, kā būtu, ja lauku konsultanta pagastā nebūtu. „Ļoti labi, ka konsultante ir uz vietas,” uzsver piemājas saimniecības „Apīņstīgas” īpašniece Aina Namsone, „citādi pārāk daudz laika tiktu iztērēts ceļā – kamēr aizbrauc uz Rēzekni, kamēr tur noskaidro vajadzīgo informāciju, kamēr atbrauc – un diena pagalam. Varbūt tas ir tikai kāds sīkums, kas vajadzīgs, piemēram, apzīmēšanas akts jāpaņem vai jāaizpilda, taču vienalga jābrauc un jātērē laiks.” Pagasta lauksaimnieki paļaujas uz Anastasiju, sakot: „Pat ja viņa ko nezina, tad noteikti uzzinās. Anastasija „izgrauž likumu līdz kaulam” un tad izstāsta mums cilvēcīgā valodā.”

Bez konsultācijām pagasta pārvaldē un pa telefonu, lauku attīstības konsultanti rīko arī seminārus. Kā pastāstīja A.Saleniece, pirms semināru organizēšanas tiekot aptaujāti arī iedzīvotāji, noskaidrojot jautājumus, kas lauksaimniekiem šķiet aktuāli vai neskaidri un ko būtu vērts semināra laikā izskaidrot plašāk.

Anastasija labi pārzina ne vien visdažādākos lauksaimniecības jautājumus, bet arī nozares problēmas. Lauksaimniekiem visā Latvijā sasāpējis jautājums ir ēkas. „Cik zemnieku savām rokām un par savu nopelnīto naudu var uzcelt jaunu kūti, šķūni vai noliktavu?” retoriski jautā Anastasija. „Lielākai daļai saimnieku ir Padomju laikā, daļai pat 30.gados celtās ēkas. Eiropas Savienības līdzfinansējumu jauniem lauksaimniecības būvju projektiem saņemt ir pārāk sarežģīti, taču tik daudz savas naudas zemniekiem nav. Turklāt visi brīvie līdzekļi drīzāk tiks ieguldīti steidzamāk nepieciešamajās lietās, piemēram, tehnikā.” Tāpat lauksaimniecības konsultanti satrauc jautājums par produkcijas noieta tirgu, kurā jaunajiem zemniekiem „ielauzties” esot pārāk sarežģīti.

Lai gan nozarē ir daudz valstiski neatrisinātu jautājumu, tomēr Anastasija teic, ka lauku attīstības konsultanta darbs esot interesants un vislielāko gandarījumu sniedzot iespēja palīdzēt līdzcilvēkiem: „Gan brīžos, kad esmu palīdzējusi kādam jaunajam saimniekam sakārtot dokumentus, lai uzsāktu uzņēmējdarbību, gan nelielajās lietās, piemēram, kad cilvēkam no Rēzeknes atvedu krotālijas – tas sirsnīgais „paldies”, ko saņemu pretī, ir lielākā atlīdzība un palīdz turpināt strādāt,” uzsver A.Saleniece.

Jāatzīmē, ka visu Rēzeknes novada lauku attīstības konsultantu kontaktinformācija un pieņemšanas laiki pagastos atrodami Rēzeknes novada pašvaldības mājas lapā, sadaļā „Uzņēmējdarbība novadā”: http://www.rezeknesnovads.lv/res/content2/269/269886113661851750.pdf

Madara Ļaksa
Rēzeknes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste

Share on Google+0Tweet about this on Twitter0Share on Facebook0