Atsākts darbs pie Rēzeknes novada un Rēzeknes pilsētas kopīgo attīstības dokumentu izstrādes
Pirmdien, 20. septembrī, Rēzeknē ieradās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša un Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta direktors Raivis Bremšmits, lai tiktos ar Rēzeknes novada pašvaldības un Rēzeknes pilsētas domes pārstāvjiem un pārrunātu jautājumu par iekavējušos kopīgo stratēģisko dokumentu izstrādi.
Pateicoties VARAM iesaistei, tagad ledus ir sakustējies un atsākts darbs pie domstarpībās iestrēgušās Attīstības programmas un Attīstības stratēģijas sagatavošanas. Sarunās izdevās vienoties par vadības grupas izveidi astoņu cilvēku sastāvā (četri no Rēzeknes novada un četri no Rēzeknes pilsētas). Mēģinājums izveidot līdzīgu vadības grupu bija jau aprīlī, taču toreiz pilsētas sagatavotajā piedāvājumā izšķirošā balss strīdīgu jautājumu gadījumā bija paredzēta pilsētas domes priekšsēdētājam. Tam, protams, nepiekrita pārējās iesaistītās puses, jo tad visi strīdīgie jautājumi tiktu risināti “vienos vārtos” – par labu pilsētai. Pirmdienas sanāksmē pilsētas dome piekāpās, un turpmāk vadības grupa darbosies uz līdzvērtīgiem noteikumiem – bez viena cilvēka izšķirošās balss.
Ar ministrijas iesaisti sperts liels solis, tomēr līdzšinējā sadarbība nav vedusies. Atskatoties uz notikumu gaitu, jau pagājušā gada jūnijā stājās spēkā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, kas noteica, ka Rēzeknes valstspilsētai un topošajam Rēzeknes novadam (apvienotajam Rēzeknes un Viļānu novadam) kopīgi jāizstrādā attīstības plānošanas dokumenti, par ko valsts arī piešķir finansējumu. Savukārt 16. oktobrī tika publicēti Ministru kabineta noteikumi, kas regulē 36 200 EUR lielās mērķdotācijas izmantošanas kārtību, kā arī nosaka izpildes termiņus.
Neilgi pēc tam – 28. oktobrī – Rēzeknes novada pašvaldība nosūtīja Rēzeknes pilsētai vēstuli, paužot gatavību iesaistīties kopīgo dokumentu izstrādē. Nedz uz šo vēstuli, nedz vairākām citām turpmākajos mēnešos Rēzeknes pilsētas dome pat formāli neatbildēja. Finansējumu 50 procentu apmērā Rēzeknes pilsēta saņēma, taču darbs tā arī netika uzsākts. Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs kavēšanos skaidroja ar pārceltajām vēlēšanām novadā un pagaidu administrācijas iecelšanu, taču tas neiztur kritiku, jo darbs pie programmas bija jāuzsāk krietnu laiku pirms vēlēšanām, kad vēl darbojas iepriekšējais deputātu sastāvs.
MK noteikumi paredz, ka līdz šī gada 15. novembrim mērķdotācijas saņēmējs (Rēzeknes pilsētas dome) nodod izstrādāto plānošanas dokumenta redakciju publiskai apspriešanai. Skaidrs, ka tik īsā termiņā to vairs nevar paspēt izdarīt. Šobrīd – pēc jaunā laika grafika publiskā apspriešana paredzēta nākamā gada jūnijā, savukārt pabeigt abus dokumentus – līdz nākamā gada novembrim. Tā kā MK noteiktie termiņi tiek kavēti, Valsts reģionālās attīstības aģentūra, kas ir naudas devējs, lems par to, vai Rēzeknes pilsētas domei vajadzēs atmaksāt jau piešķirto avansu 18 100 EUR apmērā un atteikt atlikušās summas izmaksu. 20. septembra sarunā ar VARAM pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs atzina savu vainu dokumentu izstrādes kavēšanā.
Taču pilsētas domes nolaidība ne vien maksājusi 36 tūkstošus EUR, bet, iespējams, radījusi daudz lielākus zaudējumus – šie stratēģiskie plānošanas dokumenti ir kā pamats, lai varētu pretendēt uz atbalstu dažādās programmās un saņemt finansējumu projektu realizēšanai. Attīstības programmu neesamība rada pamatotas bažas, ka šāds atbalsts var aiziet secen – būs pieejama nauda, bet pašvaldība pie tās naudas nevarēs tikt, jo mūsu kopējā attīstības programma vēl būs pusceļā.
Jau nākamajā dienā pēc VARAM sanāksmes abu pašvaldību telpiskās un attīstības plānošanas speciālisti uzsāka darbu. “Esam noskaņoti uz konstruktīvu darbu kopēja mērķa sasniegšanai. Nav runa par robežu dalīšanu. Mūsu mērķis ir abās teritorijās dzīvojošo cilvēku un strādājošo uzņēmēju interešu pārstāvniecība un kopējā attīstības vīzija, lai abas pašvaldības tikai iegūst,” uzsvēra Rēzeknes novada pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs Monvīds Švarcs.