Apskates objekti un vēsturiskas personas
Feimaņu pagastā ir dzimis mikrobioloģijas doktors Eugēnijs Ciblis, kas vēlākajos gados kļuva par Bādenes-Virtembergas zemes mikrobioloģijas institūta vadītāju, inženieris mehāniķis, inženierzinātņu doktors Eduards Ciblis, keramiķis, Tautas daiļamata meistars Jānis Backāns, I Pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Viestura ordeņa kavalieris Staņislavs Kovaļevskis, valodnieks, tulks un dzejnieks Ivars Magazeinis (Juoņs Ryučāns), ar I šķiras Viestura ordeni apbalvotais bijušais drošības policijas priekšnieks, policijas ģenerālis Jānis Reiniks, arī Latvijas miljonārs Valentīns Kokalis ir dzimis un jaunības dienas pavadījis pie Feimaņu ezera.
Tūrisms ir viens no perspektīvākajiem pagasta attīstības virzieniem nākotnē. Feimaņu pagasta teritorijā atrodas 10 valsts nozīmes kultūrvēsturiskie pieminekļi: 1 arhitektūras, 6 arheoloģijas un 3 mākslas pieminekļi, kā arī 4 vietējas nozīmes pieminekļi (2 arhitektūras, 2 arheoloģijas).
Ievērojamākais Latvijas valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Feimaņos ir katoļu baznīca (celta no 1756. gada līdz 1760. gadam), kurai piešķirts Eiropas kultūras koka arhitektūras mantojuma statuss. Starp visām Rēzeknes novada baznīcām, šī koka baznīca izceļas ar lielāko valsts nozīmes mākslas priekšmetu skaitu. No 1710. gada saglabājies draudzes prāvestu saraksts, kas liecina, ka Feimaņu baznīcā kalpojuši izcili garīdznieki. Šeit kalpojis arī Jezups Macilevičs, kurš 1850. gadā izdevis pirmo laicīga satura grāmatu latgaliešu valodā “Pawuiceišona un wysaidi sposobi deļ zemnīku latvišu”. Dekāns un Livonijas kanoniķis Jāzeps Kirkillo Feimaņos cēlis nabagmāju, kur mitinājušās pat dižciltīgas izcelsmes personas.
Preiļu — Feimaņu ceļa malā atrodas tā sauktais Myura krusts. Šis staltais piemineklis saista garāmgājēja uzmanību, sevišķi, ja gadās pa šo ceļu iet pirmo reizi. Krustu cēlis kanoniķis Jāzeps Kirkillo par godu pāvesta izsludinātajam Jubilejas gadam – 1828. gadā. 1990. gadā piemineklis tika atjaunots, krusta nesēja figūru darināja Latgales kokgriezējs Antons Rancāns.
Pagasta teritorijā ir daudz krucifiksu, 5 senkapi. 1978. gadā tika atklāts vēl nezināmais pēdakmens – Velna akmens, kura virsmā iecirstas divas cilvēka pēdas, zirga pēda un krustiņš.