Vecslobodas pilskalns

Pilskalns ( 222,8 m v.j.l.,) pieskaitāms pie vērienīgākajām sava laika aizsargbūvēm Latvijā un bijis apdzīvots jau mūsu ēras 1. gadu tūkstoša otrajā pusē.

Pie Vecslobodas ciema, apm., 2 km no Kaunatas katoļu baznīcas, starp Stoļerovas un Rogaižas ceļu slejas varenais Vecslobodas pilskalns, kas paceļas ap 40 m virs tuvākās apkārtnes. Pilskalnu 10. gs apdzīvoja latgaļu ciltis. Līdz mūsdienām saglabājies pilskalna aizsargvalnis un grāvis. No pilskalna paveras plašs un ainavisks skats. Pilskalns ierīkots apkārtnē valdošajā augstienē, kas paceļas 40 m virs apkārtnes un 222 m v.j.l. Nocietinājumi izveidoti ZA - DR virzienā orientētā kalnā, kura A, D un R nogāzes ir īpaši stāvas. Lēzenākajā ZA galā izveidots valnis un grāvis, kuri tālāk pilskalna nogāzēs pārvēršas par terasi, kas ieloko visu pilskalnu. Kalna izlīdzinātajam plakumam ar caurmēru 40-50 m ir neliels slīpums pret ZA. Pilskalnā ir izteikti melns kultūrslānis, kurā kā savrupatradumi iegūtas bezripas un ripas trauku lauskas. Atradumi liecina, ka pilskalns apdzīvots m.ē. I g.t. otrajā pusē un II g.t. pirmajos gadsimtos. Vecslobodas pilskalna apkārtnē atrodas vairāki senkapi.